OTRĀ GRĀMATA
(PSALMI 42–72)
Ilgas pēc Dieva
1 Korvedim. Koraha dēlu dziesma pamācībai.
2 Kā briedis alkst pēc ūdens upēm,
tā mana dvēsele alkst tevis, Dievs!
3 Slāpst man dvēsele pēc Dieva,
pēc dzīvā Dieva!
Kad nākšu un redzēšu Dievu vaigā?
4 Manas asaras ir mana maize dienu un nakti!
Tie saka man visu dienu: kur ir tavs Dievs? –
5 Es atveru savu sirdi un atceros,
kā gāju kopā ar daudziem, devos uz Dieva namu –
līksmi gavilējot un slavējot svētceļnieku pulkā!
6 Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī?
Gaidi uz Dievu, es atkal slavēšu viņu,
manu glābiņu un manu Dievu!
7 Mana dvēsele nomākta manī, tāpēc saucu tevi
no Jordānas zemes un Hermona kalna, no Micāra kalna.
8 Dzelme sauc dzelmei tavu slūžu dārdos,
visas tavas brāzmas un bangas gāžas pār mani!
9 Dienā Kungs dāvās savu žēlastību,
un naktī mana dziesma būs ar mani,
lūgšana manas dzīvības Dievam.
10 Es sacīšu Dievam: mana klints!
Kāpēc tu aizmirsi mani?
Kāpēc es staigāju sērās, naidnieka vajāts?
11 Naidnieku nievas cērtas man kaulos,
kad tie saka man augu dienu: kur ir tavs Dievs? –
12 Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī?
Gaidi uz Dievu, es atkal slavēšu viņu,
savu glābiņu un savu Dievu!
OTRĀ GRĀMATA
(PSALMI 42–72)
Ilgas pēc Dieva
1 Korvedim. Koraha dēlu dziesma pamācībai.
2 Kā briedis alkst pēc ūdens upēm,
tā mana dvēsele alkst tevis, Dievs!
3 Slāpst man dvēsele pēc Dieva,
pēc dzīvā Dieva!
Kad nākšu un redzēšu Dievu vaigā?
4 Manas asaras ir mana maize dienu un nakti!
Tie saka man visu dienu: kur ir tavs Dievs? –
5 Es atveru savu sirdi un atceros,
kā gāju kopā ar daudziem, devos uz Dieva namu –
līksmi gavilējot un slavējot svētceļnieku pulkā!
6 Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī?
Gaidi uz Dievu, es atkal slavēšu viņu,
manu glābiņu un manu Dievu!
7 Mana dvēsele nomākta manī, tāpēc saucu tevi
no Jordānas zemes un Hermona kalna, no Micāra kalna.
8 Dzelme sauc dzelmei tavu slūžu dārdos,
visas tavas brāzmas un bangas gāžas pār mani!
9 Dienā Kungs dāvās savu žēlastību,
un naktī mana dziesma būs ar mani,
lūgšana manas dzīvības Dievam.
10 Es sacīšu Dievam: mana klints!
Kāpēc tu aizmirsi mani?
Kāpēc es staigāju sērās, naidnieka vajāts?
11 Naidnieku nievas cērtas man kaulos,
kad tie saka man augu dienu: kur ir tavs Dievs? –
12 Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī?
Gaidi uz Dievu, es atkal slavēšu viņu,
savu glābiņu un savu Dievu!
