Zelta tēls
1 Ķēniņš Nebūkadnecars darināja zelta tēlu – tas bija sešdesmit elkoņus augsts un sešus elkoņus plats. Viņš to uzslēja Bābeles pavalstī, Dūras līdzenumā. 2 Tad ķēniņš Nebūkadnecars lika sapulcināt satrapus, priekšstāvjus, pārvaldniekus, padomniekus, mantziņus, tiesnešus, uzraugus un visus pavalstu varasvīrus, lai ierodas uz ķēniņa Nebūkadnecara uzslietā tēla iesvētīšanu. 3 Tad sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki, padomnieki, mantziņi, tiesneši, uzraugi un visi pavalstu varasvīri uz ķēniņa Nebūkadnecara uzslietā tēla iesvētīšanu. Tie nostājās Nebūkadnecara uzslietā tēla priekšā. 4 Vēstītājs sauca skaļā balsī: “Jums, ļaudis, jums, tautas un valodas, tiek pavēlēts: 5 tiklīdz dzirdēsiet skanam taures, ragus, liras, kokles, arfas, bazūnes vai jelkādu citu mūziku, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko uzslējis ķēniņš Nebūkadnecars; 6 bet, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, to nekavējoties lai met uguns ceplī!” 7 Līdzko izdzirdēja skanam taures, ragus, liras, kokles, arfas un citu mūziku, tā visi ļaudis, ciltis un tautas, metās zemē un slavināja ķēniņa Nebūkadnecara uzslieto zelta tēlu.
8 Un tūlīt atnāca daži kaldiešu zintnieki un ļaunprātīgi apsūdzēja jūdus, 9 viņi sacīja ķēniņam Nebūkadnecaram: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! 10 Tu, ķēniņ, taču pavēlēji, lai ikviens, kas dzird atskanam taures, ragus, liras, kokles, arfas, bazūnes vai ko citu, metas zemē un slavina zelta tēlu, 11 un, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, tas jāmet uguns ceplī! 12 Bet ir daži jūdi, kurus tu iecēli pārvaldīt Bābeles pavalstis, – Šadrahs, Mēšahs un Abēdnego, kas nepilda tavas pavēles! Viņi nekalpo taviem dieviem un neslavina zelta tēlu, ko tu uzslēji!”
13 Nebūkadnecars ļoti sadusmojās un pavēlēja atvest Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego. Kad šos vīrus atveda pie ķēniņa 14 Nebūkadnecara, viņš tiem sacīja: “Šadrah, Mēšah un Abēdnego, vai jūs tīši nekalpojat maniem dieviem un neslavināt zelta tēlu, ko es uzslēju?! 15 Nu tad esiet gatavi – tiklīdz dzirdēsiet atskanam taures, ragus, liras, kokles, arfas, bazūnes vai ko citu, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko es uzslēju, bet, ja jūs neslavināsiet, tad tūlīt tiksiet iemesti uguns ceplī. Kurš dievs gan spēs jūs paglābt no manis?!”
16 Šadrahs, Mēšahs un Abēdnego atbildēja ķēniņam: “Ak, Nebūkadnecar, šajā lietā mums nav jāaizstāvas tavā priekšā, 17 jo mūsu Dievs, kam mēs kalpojam, spēj mūs paglābt no uguns cepļa un arī no tevis; 18 pat ja viņš to nedarītu, tev jāzina, ķēniņ, ka mēs nekalposim taviem dieviem un neslavināsim zelta tēlu, ko tu uzslēji!”
Trīs vīri degošā ceplī
19 Tad Nebūkadnecars traki pārskaitās uz Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego un viņa seja pārvērtās. Viņš pavēlēja cepli sakurt septiņreiz karstāku nekā parasti 20 un karapulka stiprākajiem vīriem sasiet Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego un iemest uguns ceplī. 21 Tie viņus sasēja – viņi bija tērpušies apmetņos, kreklos, galvautos un citās drēbēs – un iesvieda uguns ceplī. 22 Pēc ķēniņa bargās pavēles cepli sakūra tik karstu, ka tos vīrus, kas saņēma Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego, liesmas pašus nomaitāja, 23 bet šie trīs vīri, Šadrahs, Mēšahs un Abēdnego, sasieti iekrita uguns ceplī.
24 Tad ķēniņš Nebūkadnecars izbijies pielēca kājās un sacīja saviem padomniekiem: “Vai tad mēs ugunī neiemetām trīs sasietus vīrus?!” Tie atbildēja: “Tieši tā, ķēniņ!” 25 Viņš saka: “Bet es taču tur redzu četrus vīrus, atraisītus un neskartus staigājam ugunī, un ceturtais izskatās kā dievu dēls!”
26 Nebūkadnecars piegāja pie cepļa ieejas un sauca: “Šadrah, Mēšah, Abēdnego, visaugstākā Dieva kalpi, nāciet ārā!” Tad Šadrahs, Mēšahs un Abēdnego iznāca no cepļa. 27 Ap viņiem sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki un ķēniņa padomnieki un redzēja, ka uguns tiem nav apdedzinājusi miesu, nav apsvilinājusi matus, nav skārusi drēbes, un nebija jūtama pat deguma smaka.
28 Tad Nebūkadnecars sacīja: “Slavēts Šadraha, Mēšaha un Abēdnego Dievs, kas sūtījis savu sūtni un pasargājis savus kalpus, kas viņam uzticējās, netaupīdami pat savu dzīvību un nepildīdami ķēniņa pavēli, – tie nekalpoja un neslavēja citu dievu kā vienīgi savu Dievu! 29 Tādēļ es pavēlu visiem ļaudīm, ciltīm un tautām: kurš kaut ko teiks pret Šadraha, Mēšaha un Abēdnego Dievu, to lai sacērt gabalos un viņa namu lai pārvērš drupās, jo nav neviena cita Dieva, kas tā spētu glābt!” 30 Un ķēniņš atkal iecēla Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego pār Bābeles pavalsti.
31 Ķēniņš Nebūkadnecars visiem ļaudīm, ciltīm un tautām, kas dzīvo visā zemē: “Miers lai jums bagātīgi! 32 Tās zīmes un brīnumus, ko Dievs, Visuaugstais, man rādījis, man šķiet labi jums darīt zināmus.
33 Cik diženas viņa zīmes,
cik vareni viņa brīnumi!
Mūžīga viņa Valstība,
viņa valdība uz audžu audzēm!
Zelta tēls
1 Ķēniņš Nebūkadnecars darināja zelta tēlu – tas bija sešdesmit elkoņus augsts un sešus elkoņus plats. Viņš to uzslēja Bābeles pavalstī, Dūras līdzenumā. 2 Tad ķēniņš Nebūkadnecars lika sapulcināt satrapus, priekšstāvjus, pārvaldniekus, padomniekus, mantziņus, tiesnešus, uzraugus un visus pavalstu varasvīrus, lai ierodas uz ķēniņa Nebūkadnecara uzslietā tēla iesvētīšanu. 3 Tad sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki, padomnieki, mantziņi, tiesneši, uzraugi un visi pavalstu varasvīri uz ķēniņa Nebūkadnecara uzslietā tēla iesvētīšanu. Tie nostājās Nebūkadnecara uzslietā tēla priekšā. 4 Vēstītājs sauca skaļā balsī: “Jums, ļaudis, jums, tautas un valodas, tiek pavēlēts: 5 tiklīdz dzirdēsiet skanam taures, ragus, liras, kokles, arfas, bazūnes vai jelkādu citu mūziku, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko uzslējis ķēniņš Nebūkadnecars; 6 bet, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, to nekavējoties lai met uguns ceplī!” 7 Līdzko izdzirdēja skanam taures, ragus, liras, kokles, arfas un citu mūziku, tā visi ļaudis, ciltis un tautas, metās zemē un slavināja ķēniņa Nebūkadnecara uzslieto zelta tēlu.
8 Un tūlīt atnāca daži kaldiešu zintnieki un ļaunprātīgi apsūdzēja jūdus, 9 viņi sacīja ķēniņam Nebūkadnecaram: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! 10 Tu, ķēniņ, taču pavēlēji, lai ikviens, kas dzird atskanam taures, ragus, liras, kokles, arfas, bazūnes vai ko citu, metas zemē un slavina zelta tēlu, 11 un, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, tas jāmet uguns ceplī! 12 Bet ir daži jūdi, kurus tu iecēli pārvaldīt Bābeles pavalstis, – Šadrahs, Mēšahs un Abēdnego, kas nepilda tavas pavēles! Viņi nekalpo taviem dieviem un neslavina zelta tēlu, ko tu uzslēji!”
13 Nebūkadnecars ļoti sadusmojās un pavēlēja atvest Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego. Kad šos vīrus atveda pie ķēniņa 14 Nebūkadnecara, viņš tiem sacīja: “Šadrah, Mēšah un Abēdnego, vai jūs tīši nekalpojat maniem dieviem un neslavināt zelta tēlu, ko es uzslēju?! 15 Nu tad esiet gatavi – tiklīdz dzirdēsiet atskanam taures, ragus, liras, kokles, arfas, bazūnes vai ko citu, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko es uzslēju, bet, ja jūs neslavināsiet, tad tūlīt tiksiet iemesti uguns ceplī. Kurš dievs gan spēs jūs paglābt no manis?!”
16 Šadrahs, Mēšahs un Abēdnego atbildēja ķēniņam: “Ak, Nebūkadnecar, šajā lietā mums nav jāaizstāvas tavā priekšā, 17 jo mūsu Dievs, kam mēs kalpojam, spēj mūs paglābt no uguns cepļa un arī no tevis; 18 pat ja viņš to nedarītu, tev jāzina, ķēniņ, ka mēs nekalposim taviem dieviem un neslavināsim zelta tēlu, ko tu uzslēji!”
Trīs vīri degošā ceplī
19 Tad Nebūkadnecars traki pārskaitās uz Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego un viņa seja pārvērtās. Viņš pavēlēja cepli sakurt septiņreiz karstāku nekā parasti 20 un karapulka stiprākajiem vīriem sasiet Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego un iemest uguns ceplī. 21 Tie viņus sasēja – viņi bija tērpušies apmetņos, kreklos, galvautos un citās drēbēs – un iesvieda uguns ceplī. 22 Pēc ķēniņa bargās pavēles cepli sakūra tik karstu, ka tos vīrus, kas saņēma Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego, liesmas pašus nomaitāja, 23 bet šie trīs vīri, Šadrahs, Mēšahs un Abēdnego, sasieti iekrita uguns ceplī.
24 Tad ķēniņš Nebūkadnecars izbijies pielēca kājās un sacīja saviem padomniekiem: “Vai tad mēs ugunī neiemetām trīs sasietus vīrus?!” Tie atbildēja: “Tieši tā, ķēniņ!” 25 Viņš saka: “Bet es taču tur redzu četrus vīrus, atraisītus un neskartus staigājam ugunī, un ceturtais izskatās kā dievu dēls!”
26 Nebūkadnecars piegāja pie cepļa ieejas un sauca: “Šadrah, Mēšah, Abēdnego, visaugstākā Dieva kalpi, nāciet ārā!” Tad Šadrahs, Mēšahs un Abēdnego iznāca no cepļa. 27 Ap viņiem sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki un ķēniņa padomnieki un redzēja, ka uguns tiem nav apdedzinājusi miesu, nav apsvilinājusi matus, nav skārusi drēbes, un nebija jūtama pat deguma smaka.
28 Tad Nebūkadnecars sacīja: “Slavēts Šadraha, Mēšaha un Abēdnego Dievs, kas sūtījis savu sūtni un pasargājis savus kalpus, kas viņam uzticējās, netaupīdami pat savu dzīvību un nepildīdami ķēniņa pavēli, – tie nekalpoja un neslavēja citu dievu kā vienīgi savu Dievu! 29 Tādēļ es pavēlu visiem ļaudīm, ciltīm un tautām: kurš kaut ko teiks pret Šadraha, Mēšaha un Abēdnego Dievu, to lai sacērt gabalos un viņa namu lai pārvērš drupās, jo nav neviena cita Dieva, kas tā spētu glābt!” 30 Un ķēniņš atkal iecēla Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego pār Bābeles pavalsti.
31 Ķēniņš Nebūkadnecars visiem ļaudīm, ciltīm un tautām, kas dzīvo visā zemē: “Miers lai jums bagātīgi! 32 Tās zīmes un brīnumus, ko Dievs, Visuaugstais, man rādījis, man šķiet labi jums darīt zināmus.
33 Cik diženas viņa zīmes,
cik vareni viņa brīnumi!
Mūžīga viņa Valstība,
viņa valdība uz audžu audzēm!
