Satver vairogu un bruņas, ak, Kungs!
1 Dāvida psalms.
Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas mani tiesā,
karo ar tiem, kas karo pret mani!
2 Cieši tver bruņas un vairogu,
celies palīgā man!
3 Cel šķēpu un pīķi pret maniem vajātājiem,
teic manai dvēselei: esmu tavs glābiņš!
4 Kauns un paļas tiem, kas manu dzīvību meklē!
Lai bēg un mulst kaunā, kas man perina ļaunu!
5 Lai tie top kā pelavas vējā,
Kunga eņģelis lai tos dzen!
6 Lai to ceļš ir tumšs un slidens,
Kunga eņģelis lai tos trenc!
7 Bez iemesla tie man liek tīklu pār bedri,
bez iemesla rok, lai nokautu mani!
8 Lai negaidot nāk pār tiem iznīcība
un tīkls, ko lika, lai pašus tver,
lai iznīcība tur viņus ierauj –
9 tad mana dvēsele gavilēs Kungā,
līksmos, ka viņš glābis!
10 Visi mani kauli sauc: Kungs, kurš vēl kā tu
paglābj nabagu no stiprāka rokas
un nabaga cietēju no laupītāja!
11 Ceļas netaisni liecinieki –
ko nezinu, to man prasa,
12 tie atmaksā man labu ar ļaunu –
tie iztukšo manu dvēseli!
13 Bet es – kad tie sirga, es tērpos maisā,
gavēdams sevi vārdzināju!
Es nesu sevī lūgšanu arvien –
14 kā par tuvāko, kā par savu brāli!
Kā māti apraudot, staigāju es –
sērās tērpies, zemu noliecies!
15 Bet, kad es klupu, tie līksmojās pulkā,
pret mani pulcējās uzbrucēji, ko nepazinu,
plosīja un nelikās mierā,
16 lai kopā ar neģēļiem un kumosu lišķiem
tie trītu zobus pret mani.
17 Kungs, cik ilgi vēl tu noskatīsies?
Glāb manu dvēseli no viņu draudiem,
manu vienīgo – glāb no lauvām!
18 Es godāšu tevi varenā sapulcē,
ļaužu pulkā es slavēšu tevi!
19 Lai nesmej par mani melīgie naidnieki,
kas nīst mani bez iemesla, lai nemiedz ar aci!
20 Ne mieru tie runā!
Pret lēnprātīgiem viltus nodomus kaļ!
21 Tie pleš pret mani muti,
tie saka: āre! Mēs jau zinājām! –
22 Tu to redzēji, Kungs, –
neklusē, Kungs, neesi tālu no manis!
23 Celies jel, mosties, spried man tiesu,
mans Dievs un mans Kungs, ved manu prāvu!
24 Lem man pēc savas taisnības Kungs, mans Dievs,
neļauj tiem līksmot par mani!
25 Neļauj tiem teikt savā sirdī: ā! Gards! –
Neļauj tiem teikt: mēs aprijām viņu! –
26 Kauns un misēklis visiem,
kas par manu nelaimi smej!
Kaunā un negodā tie lai tērpjas,
kas dižojas pret mani!
27 Lai līksmo un gavilē, kas vēl man taisnību,
kas vienmēr saka: liels ir Kungs,
viņam tīk, ka kalpam labi! –
28 Tad mana mēle teiks tavu taisnību,
visu dienu tā teiks tavu slavu.
Satver vairogu un bruņas, ak, Kungs!
1 Dāvida psalms.
Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas mani tiesā,
karo ar tiem, kas karo pret mani!
2 Cieši tver bruņas un vairogu,
celies palīgā man!
3 Cel šķēpu un pīķi pret maniem vajātājiem,
teic manai dvēselei: esmu tavs glābiņš!
4 Kauns un paļas tiem, kas manu dzīvību meklē!
Lai bēg un mulst kaunā, kas man perina ļaunu!
5 Lai tie top kā pelavas vējā,
Kunga eņģelis lai tos dzen!
6 Lai to ceļš ir tumšs un slidens,
Kunga eņģelis lai tos trenc!
7 Bez iemesla tie man liek tīklu pār bedri,
bez iemesla rok, lai nokautu mani!
8 Lai negaidot nāk pār tiem iznīcība
un tīkls, ko lika, lai pašus tver,
lai iznīcība tur viņus ierauj –
9 tad mana dvēsele gavilēs Kungā,
līksmos, ka viņš glābis!
10 Visi mani kauli sauc: Kungs, kurš vēl kā tu
paglābj nabagu no stiprāka rokas
un nabaga cietēju no laupītāja!
11 Ceļas netaisni liecinieki –
ko nezinu, to man prasa,
12 tie atmaksā man labu ar ļaunu –
tie iztukšo manu dvēseli!
13 Bet es – kad tie sirga, es tērpos maisā,
gavēdams sevi vārdzināju!
Es nesu sevī lūgšanu arvien –
14 kā par tuvāko, kā par savu brāli!
Kā māti apraudot, staigāju es –
sērās tērpies, zemu noliecies!
15 Bet, kad es klupu, tie līksmojās pulkā,
pret mani pulcējās uzbrucēji, ko nepazinu,
plosīja un nelikās mierā,
16 lai kopā ar neģēļiem un kumosu lišķiem
tie trītu zobus pret mani.
17 Kungs, cik ilgi vēl tu noskatīsies?
Glāb manu dvēseli no viņu draudiem,
manu vienīgo – glāb no lauvām!
18 Es godāšu tevi varenā sapulcē,
ļaužu pulkā es slavēšu tevi!
19 Lai nesmej par mani melīgie naidnieki,
kas nīst mani bez iemesla, lai nemiedz ar aci!
20 Ne mieru tie runā!
Pret lēnprātīgiem viltus nodomus kaļ!
21 Tie pleš pret mani muti,
tie saka: āre! Mēs jau zinājām! –
22 Tu to redzēji, Kungs, –
neklusē, Kungs, neesi tālu no manis!
23 Celies jel, mosties, spried man tiesu,
mans Dievs un mans Kungs, ved manu prāvu!
24 Lem man pēc savas taisnības Kungs, mans Dievs,
neļauj tiem līksmot par mani!
25 Neļauj tiem teikt savā sirdī: ā! Gards! –
Neļauj tiem teikt: mēs aprijām viņu! –
26 Kauns un misēklis visiem,
kas par manu nelaimi smej!
Kaunā un negodā tie lai tērpjas,
kas dižojas pret mani!
27 Lai līksmo un gavilē, kas vēl man taisnību,
kas vienmēr saka: liels ir Kungs,
viņam tīk, ka kalpam labi! –
28 Tad mana mēle teiks tavu taisnību,
visu dienu tā teiks tavu slavu.
