Daniēls lūdz par savu tautu
1 Dārija, Ahasvēra dēla, no mēdiešu dzimtas, pirmajā valdīšanas gadā, kad viņš bija sācis valdīt kaldiešu valstī, 2 viņa valdīšanas pirmajā gadā es, Daniēls, sapratu no Rakstiem, kur Kunga vārds bija atklājies pravietim Jeremijam, – Jeruzālemei jāpaliek izpostītai septiņdesmit gadus. 3 Tad es pievērsos Kungam Dievam, lūgdams un piesaukdams, gavēdams, apjozis maisu un pelnos.
4 Es lūdzu Kungu, savu Dievu, un sūdzēju grēkus: “Ak, Kungs, tu liels un bijājams Dievs, kas derību sargā! Žēlastība tam, kas tevi mīl un pilda tavus baušļus! 5 Mēs esam grēkojuši! Mēs esam netaisni! Mēs esam pārkāpēji! Mēs sacēlāmies un novērsāmies no taviem baušļiem un tavām tiesām! 6 Mēs neklausījām praviešus, tavus kalpus, kas runāja tavā vārdā uz mūsu ķēniņiem, uz mūsu augstmaņiem, uz mūsu tēviem, uz visiem ļaudīm! 7 Tev, Kungs, – taisnīgums! Bet mums – tik kauns! Redzi, kā ir šodien, Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem, un visam Israēlam, gan tuviem, gan tāliem, – pa visu zemi tu tos izsūtīji, jo tie tev neuzticīgi.
8 Ak, Kungs! Kauns mums – mūsu ķēniņiem, mūsu augstmaņiem, mūsu tēviem, ka pret tevi grēkojām! 9 Kungs, mūsu Dievs, ir žēlsirdīgs un piedod mums – pret viņu mēs sacēlāmies. 10 Mēs neklausījām Kunga, mūsu Dieva, balsi, nesekojām viņa mācībai, ko viņš mums deva ar saviem kalpiem, praviešiem. 11 Viss Israēls nomaldījies no tavas bauslības un novērsies, ka vairs neklausa tevi! Pār mums nu izliets lāstu zvērests, kas rakstīts Dieva kalpa Mozus bauslībā – mēs esam grēkojuši pret tevi! 12 Viņš turējis vārdu, kas runāts pret mums un pret tiesnešiem, kas tiesāja mūs, – tik liels ļaunums, kāds nācis pār mums Jeruzālemē, nav bijis nekur zem debess!
13 Kā rakstīts Mozus bauslībā – viss šis ļaunums nāca pār mums, bet mēs nelūdzām vēlību no Kunga, sava Dieva, lai atgrieztos no grēkiem un mācītos tavu patiesību! 14 Kungs bija gatavs uz ļaunu, viņš lika tam nākt pār mums! Kungs, mūsu Dievs, ir taisns it visos savos darbos, bet mēs viņa balsij neklausījām! 15 Tagad, Kungs, mūsu Dievs, kas savus ļaudis ar stipru roku izvedi no Ēģiptes zemes! Tu darīji sev vārdu līdz šai dienai! – Mēs esam grēkojuši, mēs esam ļauni!
16 Ak, Kungs, savas taisnības dēļ novērs savas dusmas un savu versmi no savas pilsētas Jeruzālemes, no sava svētā kalna! Jo mūsu grēku un mūsu tēvu vainu dēļ Jeruzāleme un tavi ļaudis nu ir par apsmieklu visiem, kas mīt mums visapkārt! 17 Nu, mūsu Dievs, uzklausi sava kalpa lūgšanu un viņa saucienus – uzlūko ar žēlastību savu svētnīcu, kas izpostīta, ak, Kungs!
18 Ak, mans Dievs, pieliec ausi un dzirdi! Atver acis un uzlūko mūsu posta vietas un pilsētu, kas saukta tavā vārdā! Ne sava taisnīguma dēļ mēs zemojamies – tev labvēlību lūdzam – jo liela tava žēlastība! 19 Kungs, uzklausi! Kungs, piedod! Kungs, dzirdi un dari! Nevilcinies sevis paša dēļ, mans Dievs, jo tavā vārdā saukta šī tava pilsēta un tauta!”
Septiņdesmit nedēļas
20 Kamēr es vēl runāju, lūdzu un sūdzēju savus grēkus un Israēla tautas grēkus, lūgdamies labvēlību no Kunga, sava Dieva, par svēto Dieva kalnu, 21 kamēr es lūgdamies runāju, tas vīrs Gabriels, kuru pirmo reizi biju redzējis parādībā, strauji lidot pielidoja pie manis. Tas bija vakara upura laiks. 22 Viņš lika man saprast un teica man: “Daniēl, es nu esmu ieradies, lai mācītu tev saprašanu. 23 Tiklīdz tu sāki lūgt, tika dota atbilde, un es nācu, lai to pavēstītu, – jo tu esi tīkams. Tādēļ saproti šo vārdu un šo parādību.
24 Ir nospriests par tavu tautu un tavu svēto pilsētu –
dot septiņdesmit nedēļas laika,
lai pārkāpumiem darītu galu
un grēki mitētos,
lai izpirktu vainu
un sāktos mūžīga taisnība,
lai redzējumus un pravietojumus aizzīmogotu
un iesvaidītu svētumu svētumu.
25 Tādēļ zini un saproti:
no tā laika, kad atskanēja vārds
par Jeruzālemes atjaunošanu un uzcelšanu,
līdz svaidītajam valdniekam jāpaiet
septiņām nedēļām un
sešdesmit divām nedēļām.
Tajā laikā uzcels un atjaunos
gan ielas, gan laukumus,
bet tas būs spaidu laiks.
26 Pēc sešdesmit divām nedēļām
svaidītais tiks nogalināts, bet paša dēļ.
Pilsētu un svētnīcu nopostīs
valdnieks, kas nāks, un viņa ļaudis,
bet viņš ņems galu plūdos.
Un līdz beigām būs karš,
piespriestais posts.
27 Ar daudziem viņš noslēgs
stipru derību uz nedēļu.
Un nedēļas vidū pārtrauks
kaujamo un labības dāvanu upuri,
un tempļa vienā daļā
būs postītājs un preteklības –
līdz beigām!
Kas piespriests, to izlies pār postītāju!””
Daniēls lūdz par savu tautu
1 Dārija, Ahasvēra dēla, no mēdiešu dzimtas, pirmajā valdīšanas gadā, kad viņš bija sācis valdīt kaldiešu valstī, 2 viņa valdīšanas pirmajā gadā es, Daniēls, sapratu no Rakstiem, kur Kunga vārds bija atklājies pravietim Jeremijam, – Jeruzālemei jāpaliek izpostītai septiņdesmit gadus. 3 Tad es pievērsos Kungam Dievam, lūgdams un piesaukdams, gavēdams, apjozis maisu un pelnos.
4 Es lūdzu Kungu, savu Dievu, un sūdzēju grēkus: “Ak, Kungs, tu liels un bijājams Dievs, kas derību sargā! Žēlastība tam, kas tevi mīl un pilda tavus baušļus! 5 Mēs esam grēkojuši! Mēs esam netaisni! Mēs esam pārkāpēji! Mēs sacēlāmies un novērsāmies no taviem baušļiem un tavām tiesām! 6 Mēs neklausījām praviešus, tavus kalpus, kas runāja tavā vārdā uz mūsu ķēniņiem, uz mūsu augstmaņiem, uz mūsu tēviem, uz visiem ļaudīm! 7 Tev, Kungs, – taisnīgums! Bet mums – tik kauns! Redzi, kā ir šodien, Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem, un visam Israēlam, gan tuviem, gan tāliem, – pa visu zemi tu tos izsūtīji, jo tie tev neuzticīgi.
8 Ak, Kungs! Kauns mums – mūsu ķēniņiem, mūsu augstmaņiem, mūsu tēviem, ka pret tevi grēkojām! 9 Kungs, mūsu Dievs, ir žēlsirdīgs un piedod mums – pret viņu mēs sacēlāmies. 10 Mēs neklausījām Kunga, mūsu Dieva, balsi, nesekojām viņa mācībai, ko viņš mums deva ar saviem kalpiem, praviešiem. 11 Viss Israēls nomaldījies no tavas bauslības un novērsies, ka vairs neklausa tevi! Pār mums nu izliets lāstu zvērests, kas rakstīts Dieva kalpa Mozus bauslībā – mēs esam grēkojuši pret tevi! 12 Viņš turējis vārdu, kas runāts pret mums un pret tiesnešiem, kas tiesāja mūs, – tik liels ļaunums, kāds nācis pār mums Jeruzālemē, nav bijis nekur zem debess!
13 Kā rakstīts Mozus bauslībā – viss šis ļaunums nāca pār mums, bet mēs nelūdzām vēlību no Kunga, sava Dieva, lai atgrieztos no grēkiem un mācītos tavu patiesību! 14 Kungs bija gatavs uz ļaunu, viņš lika tam nākt pār mums! Kungs, mūsu Dievs, ir taisns it visos savos darbos, bet mēs viņa balsij neklausījām! 15 Tagad, Kungs, mūsu Dievs, kas savus ļaudis ar stipru roku izvedi no Ēģiptes zemes! Tu darīji sev vārdu līdz šai dienai! – Mēs esam grēkojuši, mēs esam ļauni!
16 Ak, Kungs, savas taisnības dēļ novērs savas dusmas un savu versmi no savas pilsētas Jeruzālemes, no sava svētā kalna! Jo mūsu grēku un mūsu tēvu vainu dēļ Jeruzāleme un tavi ļaudis nu ir par apsmieklu visiem, kas mīt mums visapkārt! 17 Nu, mūsu Dievs, uzklausi sava kalpa lūgšanu un viņa saucienus – uzlūko ar žēlastību savu svētnīcu, kas izpostīta, ak, Kungs!
18 Ak, mans Dievs, pieliec ausi un dzirdi! Atver acis un uzlūko mūsu posta vietas un pilsētu, kas saukta tavā vārdā! Ne sava taisnīguma dēļ mēs zemojamies – tev labvēlību lūdzam – jo liela tava žēlastība! 19 Kungs, uzklausi! Kungs, piedod! Kungs, dzirdi un dari! Nevilcinies sevis paša dēļ, mans Dievs, jo tavā vārdā saukta šī tava pilsēta un tauta!”
Septiņdesmit nedēļas
20 Kamēr es vēl runāju, lūdzu un sūdzēju savus grēkus un Israēla tautas grēkus, lūgdamies labvēlību no Kunga, sava Dieva, par svēto Dieva kalnu, 21 kamēr es lūgdamies runāju, tas vīrs Gabriels, kuru pirmo reizi biju redzējis parādībā, strauji lidot pielidoja pie manis. Tas bija vakara upura laiks. 22 Viņš lika man saprast un teica man: “Daniēl, es nu esmu ieradies, lai mācītu tev saprašanu. 23 Tiklīdz tu sāki lūgt, tika dota atbilde, un es nācu, lai to pavēstītu, – jo tu esi tīkams. Tādēļ saproti šo vārdu un šo parādību.
24 Ir nospriests par tavu tautu un tavu svēto pilsētu –
dot septiņdesmit nedēļas laika,
lai pārkāpumiem darītu galu
un grēki mitētos,
lai izpirktu vainu
un sāktos mūžīga taisnība,
lai redzējumus un pravietojumus aizzīmogotu
un iesvaidītu svētumu svētumu.
25 Tādēļ zini un saproti:
no tā laika, kad atskanēja vārds
par Jeruzālemes atjaunošanu un uzcelšanu,
līdz svaidītajam valdniekam jāpaiet
septiņām nedēļām un
sešdesmit divām nedēļām.
Tajā laikā uzcels un atjaunos
gan ielas, gan laukumus,
bet tas būs spaidu laiks.
26 Pēc sešdesmit divām nedēļām
svaidītais tiks nogalināts, bet paša dēļ.
Pilsētu un svētnīcu nopostīs
valdnieks, kas nāks, un viņa ļaudis,
bet viņš ņems galu plūdos.
Un līdz beigām būs karš,
piespriestais posts.
27 Ar daudziem viņš noslēgs
stipru derību uz nedēļu.
Un nedēļas vidū pārtrauks
kaujamo un labības dāvanu upuri,
un tempļa vienā daļā
būs postītājs un preteklības –
līdz beigām!
Kas piespriests, to izlies pār postītāju!””
