Levīta blakussieva
1 Tas notika tolaik, kad Israēlā nebija ķēniņa. Kāds levīts bija apmeties Efraima kalnu malienē, un viņš ņēma sev blakussievu no Betlēmes Jūdā. 2 Bet viņa blakussieva nodevās netiklībai un aizgāja no viņa uz sava tēva mājām, uz Betlēmi Jūdā, un palika tur kādus četrus mēnešus. 3 Tad viņas vīrs cēlās un gāja viņai pakaļ, lai pierunātu un atvestu atpakaļ. Viņam līdzi bija puisis un pāris ēzeļu. Viņa to ieveda sava tēva namā, un, to ieraudzījis, meitenes tēvs viņu uzņēma ar prieku. 4 Meitenes tēvs, viņa sievastēvs, viņu aizturēja, un viņš pie tā palika trīs dienas. Viņi tur ēda, dzēra un nakšņoja. 5 Ceturtajā dienā tie cēlās agri no rīta, lai ietu, bet meitenes tēvs teica znotam: “Stiprinies ar kumosu maizes, tad vari iet.” 6 Tā viņi abi apsēdās, ēda un dzēra, un meitenes tēvs teica tam vīram: “Lūdzams, pārlaid jel nakti un iepriecē savu sirdi!” 7 Kad tas vīrs cēlās, lai ietu, viņa sievastēvs spieda viņu palikt, un viņš pārnakšņoja turpat. 8 Un viņš posās agri piektās dienas rītā, lai ietu, bet meitenes tēvs teica: “Jel iestiprinies! Uzkavējieties, kamēr ierit diena!” Un tie abi sēdās pie maltītes. 9 Kad tas vīrs cēlās, lai ietu – viņš, viņa blakussieva un puisis –, tad sievastēvs, meitenes tēvs, teica: “Nu paskat, diena ir nosliekusies uz vakaru! Jel paliec pa nakti! Redzi, diena jau beidzas, pārnakšņo tepat un iepriecē savu sirdi! Tad rīt agri jūs dosieties ceļā, un tu nonāksi savā teltī.” 10 Bet tas vīrs negribēja palikt pa nakti. Viņš ar savu blakussievu un apseglotu ēzeļu pāri devās ceļā, un tie nonāca pret Jebūsu, tas ir, Jeruzālemi.
11 Kad tie bija pie Jebūsas un diena bija gandrīz galā, puisis teica savam kungam: “Jel nāc, iegriezīsimies šajā jebūsiešu pilsētā un tur pārnakšņosim.” 12 Bet viņa kungs sacīja: “Mēs nepaliksim sveštautiešu pilsētā, kuri nav no Israēla dēliem, bet iesim tālāk uz Gibu!” 13 Viņš teica puisim: “Nāc, ka tiekam tuvāk kādai no šīm vietām un varam pārnakšņot Gibā vai Rāmā.” 14 Viņi devās tālāk, un saule rietēja, kad tie bija netālu no Gibas, kas pieder benjamīniešiem. 15 Viņi nogriezās turp, lai pārnakšņotu Gibā, un, tur nonācis, viņš apstājās pilsētas laukumā, bet neviens tos neaicināja savā namā pārnakšņot. 16 Un, redzi, kāds vecs vīrs vakarā nāca no darba tīrumā – šis vīrs bija no Efraima kalniem un ienācējs Gibā, bet turienieši bija benjamīnieši. 17 Viņš pacēla savas acis un ieraudzīja pilsētas laukumā ceļinieku. Vecais vīrs jautāja: “Kurp iedams un no kurienes nākdams?” 18 Tas atbildēja: “Mēs te nākam no Betlēmes Jūdā uz Efraima kalnu malieni, es esmu no turienes. Es biju aizgājis uz Betlēmi Jūdā; tagad es eju uz Kunga namu, bet neviens mani neuzņem savā namā! 19 Mūsu ēzeļiem ir gan salmi, gan barība, un man ir maize un vīns gan sev, gan šai kalponei un šim puisim, kas ir kopā ar tavu kalpu, nekā mums netrūkst.” 20 Un vecais vīrs teica: “Miers ar tevi! Lai viss, kā tev pietrūkst, ir mana rūpe, vien nenakšņo te laukumā.” 21 Viņš to ieveda savā namā un pabaroja ēzeļus. Tad viņi mazgāja kājas, ēda un dzēra.
Gibas iedzīvotāju noziegums
22 Kamēr viņi iepriecināja savas sirdis, redzi, pilsētas vīri, nelieši, ielenkuši māju, dauzīja pa durvīm un sauca tam vecajam vīram, nama saimniekam: “Izved to vīru, kas ir ienācis tavā namā, mēs to iegūsim!” 23 Tad nama saimnieks izgāja pie tiem un sacīja: “Nē, mani brāļi, jel nedariet tādu ļaunumu! Kad nu šis vīrs ir nācis manā namā, nedariet tādu apkaunojumu! 24 Redzi, mana meita, jaunava, un viņa blakussieva, izvedīšu jums tās! Piesmejiet tās un dariet viņām, kā jums tīk, bet šim vīram nedariet tādu apkaunojumu!” 25 Taču vīri negribēja klausīties. Tad tas vīrs satvēra savu blakussievu un izgrūda ārā pie viņiem. Tie viņu ieguva un izmantoja visu nakti līdz pat rītam, un atlaida, gaismai austot. 26 Sieva pārnāca rīta agrumā un nokrita tā vīra nama durvju priekšā, kur bija viņas kungs. Tur viņa palika līdz dienas gaismai. 27 Viņas kungs rītā cēlās, atvēra nama durvis un izgāja ārā, lai dotos ceļā, un, redzi, tā sieva, viņa blakussieva, gulēja nama durvju priekšā ar rokām uz sliekšņa. 28 Viņš tai sacīja: “Celies, dodamies!” Bet viņa neatbildēja. Tad vīrs pacēla viņu uz ēzeļa un devās mājup. 29 Nonācis mājās, viņš ņēma nazi, satvēra savu blakussievu, sacirta to pa locekļiem divpadsmit gabalos un izsūtīja visās Israēla robežās. 30 Tad visi, kas to redzēja, teica: “Nekas tamlīdzīgs nav noticis, nedz pieredzēts kopš tās dienas, kad Israēla dēli iznāca no Ēģiptes zemes, līdz šai dienai. Lieciet vērā, apsveriet un izsakieties!”
1 Tanīs dienās nebija Israēlā ķēniņa, un tad notika, ka kāds Ievīts piemita Ēfraima kalnu pašā attālākā novadā kā svešinieks, un tas ņēma sev blakus sievu no Betlēmes Jūdā.
2 Bet viņa blakus sieva, pie viņa būdama, bija piekopusi netiklību, un pēdīgi aizgāja projām no viņa un atgriezās sava tēva namā Betlēmē Jūdā; tur viņa sabija kādus četrus mēnešus.
3 Tad viņas vīrs cēlās un gāja tai pakaļ nolūkā mīlīgi ar viņu parunāt un to pierunāt, lai tā griežas pie viņa atpakaļ; arī viņa puisis un pāris ēzeļu bija viņam līdzi. Viņa to ieveda sava tēva namā, un, kad tās sievietes tēvs viņu ieraudzīja, tad viņš nāca tam priecīgi pretī.
4 Un šīs sievietes tēvs, viņa sievas tēvs, to paturēja pie sevis, un viņš tur palika trīs dienas; un tie ēda, un dzēra, un palika tur arī naktis.
5 Bet ceturtajā dienā viņš agri no rīta apjozās, lai dotos ceļā, bet tad šīs jaunās sievietes tēvs sacīja savam znotam: „Stiprini savu sirdi ar kumosu maizes, tad jūs varat iet!“
6 Tad tie apsēdās un ēda un dzēra abi kopā; tad jaunās sievietes tēvs sacīja tam vīram: „Dari man pa prātam un paliec pa nakti, un lai tavai sirdij būtu patīkami!“
7 Bet kad vīrs cēlās, lai ietu projām, tad viņa sievas tēvs to pierunāja, un viņš tur palika un vēl pārnakšņoja.
8 Kad nu viņš piektajā dienā jo agri no rīta apjozās, lai dotos ceļā, tad jaunās sievietes tēvs sacīja: „Stiprini savu sirdi un pakavējieties vēl viens pie otra, līdz šīs dienas ēnas pastiepsies gajras!“ Un tie vēl reiz ēda abi kopā.
9 Un kad nu vīrs piecēlās, lai dotos ceļā, viņš un viņa blakus sieva un viņa puisis, tad viņa sievas tēvs, jaunās sievietes tēvs, tam sacīja: „Redzi, ka diena ir sarukusi uz pievakara pusi; paliec šeit pa nakti! Redzi, kā šī diena jau tuvojas vakara laikam; paliec pa nakti, un lai tava sirds labi jūtas, bet jūs paspēsit rītā agri posties ceļam un atgriezties savās mājās.“
10 Bet vīrs vairs negribēja pārnakšņot, viņš cēlās un devās ceļā un nonāca pretim Jebusai, tas ir Jeruzālemei, un pie viņa bija pāris apseglotu ēzeļu un arī viņa blakus sieva.
11 Kad tie bija nonākuši līdz Jebusai, tad bija jau pavakars, un viņa puisis sacīja savam kungam: „Nāc jel, iegriezīsimies šinī jebusiešu pilsētā, lai mēs tur varētu pārnakšņot!“
12 Bet viņa kungs tam atbildēja: „Mēs nenogriezīsimies uz šo sveštau-tiešu pilsētu, kas nepieder pie Israēla bērniem, bet mēs iesim tālāk, tai gājām, uz Gibeu.“
13 Tad viņš sacīja savam puisim: „Nāc, lai mēs tuvojamies vienam no „iem ciemiem un paliekam pa nakti vai nu Gibeā, vai arī Rāmā!“
14 Un tie devās tālāk, bet saule tiem norietēja, kad viņi bija pie Gibeas, kas pieder Benjamiņam.
15 Un tie tur nogriezās no ceļa, lai iegrieztos un pārnakšņotu Gibeā, un kad tas tur nonāca, tad viņš palika pilsētas tirgus laukumā, jo tur nebija neviena cilvēka, kas viņu būtu uzņēmis pārnakšņošanai savā namā.
16 Un redzi, kāds vecs vīrs nāca vakarā no sava darba tīrumā, un šis vīrs ari bija no Ēfraima kalniem, bet piemita kā svešinieks Gibeā, kurpretī paši pilsētas iemītnieki bija no Benjamiņa cilts.
17 Un kad tas pacēla savas acis, tad viņš ieraudzīja šo ceļa vīru pilsētas tirgus laukumā, un vecais vīrs sacīja: „Uz kurieni tu eji? Un no kurienes tu nāc?“
18 Tas viņam atbildēja: „Mēs nākam no Betlēmes Jūdā un ejam uz tālākiem Ēfraima kalnu novadiem, jo no turienes es esmu. Es biju nogājis uz Betlēmi Jūdā un tagad eju uz tā Kunga namu, bet te nav neviena, kas būtu ar mieru mani uzņemt savā namā.
19 Tomēr salmi un barība mums ir mūsu ēzeļiem, un man un kalponei un šim puisim, kas pavada tavu kalpu, ir arī maize un vīns; ne šādā, ne tādā ziņā mums nav nekāda trūkuma.“
20 Tad vecais vīrs sacīja: „Miers lai ir ar tevi! Un ja tev kā trūkst, tad tas lai ir mana bēda! Tikai nepārnakšņo uz šī atklātā laukuma!“
21 Un viņš to veda savā namā un deva ēzeļiem barību; un kad tie bija savas kājas nomazgājuši, tad tie ēda un dzēra.
22 Kamēr tie savu sirdi atspirdzināja, pilsētas viri, bezdievīgi ļaudis, ielenca namu, dauzījās pie durvīm un sauca veco vīru, kas bija nama īpašnieks, teikdami: „Izdod mums to vīru, kas ir ienācis tavā namā, mums ar viņu ir darīšana!“
23 Bet vecais vīrs, nama īpašnieks, izgāja pie tiem ārā un sacīja: „Ne tā, mani brāļi! Nedariet tik ļauni; pēc tam, kad šis vīrs ir ienācis manā namā, nedariet tāda kauna darba.
24 Redzi, man ir meita, kas vēl ir jaunava, un arī viņa blakus sieva, tās es jums izvedīšu, tiešām, un jūs varat viņas piesmiet un rīkoties ar tām, kā vien tas jūsu prātam labi patīk, bet šim vīram nedariet nekādu apkaunojumu.“
25 Bet tie ļaudis negribēja viņam klausīt; tad ceļa vīrs sagrāba savu blakus sievu un izvilka to ar varu pie viņiem ārā, —un viņi to paņēma un piekopa ar to netiklību visu nakti līdz rītam, un, tikai, gaismai austot, viņi to atlaida.
26 Tad šī sieva nāca, kad rīts bija ausis, nokrita pie zemes priekš tā vīra nama durvīm, kur iekšā atradās viņas kungs, un palika tur guļot līdz lielai gaismai.
27 Kad nu no rīta cēlās viņas kungs un atvēra nama durvis, lai izietu ārā un dotos ceļā, tad, redzi, pie pašām nama durvīm zemē gulēja viņa blakus sieva, ar abām rokām pieķērusies slieksnim.
28 Un viņš tai sacīja: „Piecelies, mēs gribam doties ceļā!“ Bet viņa neatbildēja. Tad viņš to uzcēla uz sava ēzeļa un devās ceļā uz savu dzīves vietu.
29 Kad nu viņš nonāca savā namā, tad viņš ņēma nazi un savu blakus sievu, sagrieza to ar visiem kauliem divpadsmit gabalos un izsūtīja tos pa visiem Israēla novadiem.
30 Tad ikviens, kas to redzēja, sacīja: „Tas nav noticis, un tāda lieta nav pieredzēta kopš tiem laikiem, kad Israēla bērni iznāca no Ēģiptes zemes, līdz pat mūsu dienām. Tad nu ņemiet to vērā, apspriedieties un sakait vārdu!“
