Ēģiptes ķēniņa Šīšaka iebrukums
(1Ķēn 14:25–28)1 Kad Rehabeāma valdīšana bija kļuvusi pamatīga un stipra, viņš atmeta Kunga bauslību un viss Israēls kopā ar viņu. 2 Tādēļ ka viņi kļuva neuzticīgi Kungam, ķēniņa Rehabeāma piektajā gadā Ēģiptes ķēniņš Šīšaks uzbruka Jeruzālemei 3 ar tūkstoti un diviem simtiem kararatu, sešdesmit tūkstošiem jātnieku, un nebija skaita ļaudīm, kas nāca tam līdzi no Ēģiptes, – lūbieši, sukotieši un kūšieši. 4 Viņš ieņēma Jūdas nocietinātās pilsētas un nonāca līdz Jeruzālemei.
5 Tad pie Rehabeāma un Jūdas augstmaņiem, kuri, slēpdamies no Šīšaka, bija sapulcējušies Jeruzālemē, nāca pravietis Šemaja un sacīja: “Tā saka Kungs: jūs pametāt mani, un es jūs pametu Šīšakam!” 6 Tad Israēla augstmaņi un ķēniņš zemojās un sacīja: “Kungs ir taisnīgs!” 7 Kungs redzēja, ka viņi ir pazemīgi. Tad Kunga vārds nāca pār Šemaju: “Tādēļ ka viņi ir zemojušies, es tos neizpostīšu, bet ļaušu tiem kaut mazliet glābties, es neizliešu savu dusmu kvēli pār Jeruzālemi ar Šīšaka roku, 8 taču viņi kļūs tā kalpi, lai saprastu atšķirību starp kalpību man un citu zemju ķēniņiem.”
9 Ēģiptes ķēniņš Šīšaks nāca pret Jeruzālemi un paņēma Kunga nama un ķēniņa nama dārgumus – viņš paņēma visu! Viņš paņēma arī Sālamana darinātos zelta vairogus. 10 To vietā ķēniņš Rehabeāms darināja vara vairogus un deva tos sardzes virsniekiem, kas stāvēja sardzē pie ķēniņa nama durvīm. 11 Ik reizi, kad ķēniņš gāja Kunga namā, sardze gāja un tos ņēma un pēc tam nesa atpakaļ uz sardzes telpu. 12 Kad viņš zemojās, Kunga dusmas novērsās, un viņš netika pilnīgi pazudināts. Arī Jūdā notika labas lietas.
Rehabeāma nāve
(1Ķēn 14:21–22, 1Ķēn 29–31)13 Ķēniņš Rehabeāms nostiprināja savu varu Jeruzālemē. Viņš sāka valdīt četrdesmit viena gada vecumā. Rehabeāms valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemē – pilsētā, kuru Kungs no visām Israēla ciltīm bija izvēlējies, lai tur liktu mājot savam vārdam. Viņa mātes vārds bija Naama, amoniete. 14 Viņš darīja ļaunu, jo viņa sirds netiecās pēc Kunga.
15 Un Rehabeāma darbi no pirmā līdz pēdējam – vai tad tie nav aprakstīti pravieša Šemaja un redzētāja Ido vārdiem, lai tas būtu cilts rakstos. Starp Rehabeāmu un Jārobāmu visu laiku bija karš. 16 Rehabeāms apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apbedīja Dāvida pilsētā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Abija.
1 Kad Rehabeāma ķēniņa valsts bija nostiprinājusies un viņa vara nodrošināta, tad viņš atmeta tā Kunga bauslību un viss Israēls līdz ar viņu.
2 Bet ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā Ēģiptes ķēniņš Šišaks devās pret Jeruzālemi, jo jūdi bija lauzuši uzticību tam Kungam.
3 Viņš nāca ar tūkstoš divi simti kara ratiem un ar sešdesmit tūkstoš jātniekiem, un neskaitāms bija ļaužu pulks, kas nāca no Ēģiptes kopā ar viņu: lībieši, sukieši un kušīti.
4 Un viņš iekaroja stipri nocietinātās pilsētas, kas bija Jūdā, un nonāca pie Jeruzālemes.
5 Tad pravietis Šemaja ieradās pie Rehabeāma un pie Jūdas virsaišiem, kuri, baidīdamies no Šišaka, bija sapul-cējušies Jeruzālemē, un viņš tiem sacīja: „Tā saka tas Kungs: Jūs esat Mani atstājuši, tāpēc Es ari jūs tagad esmu atstājis Šišaka rokā!“
6 Tad Israēla virsaiši un pats ķēniņš pazemojās un sacīja: „Tas Kungs ir taisns!“
7 Kad nu tas Kungs redzēja, ka viņi bija pazemojušies, tad pravietis Šemaja izdzirda tā Kunga vārdus, kas viņam teica: „Viņi ir pazemojušies, tāpēc Es negribu tos pilnīgi izdeldēt, bet Es tiem piešķiršu mazu glābšanās iespēju, un Es neizliešu savu bardzibu pār Jeruzālemi ar Šišaka roku!
8 Bet tomēr, lai viņi kļūst viņam par kalpiem un lai atzīst, kas tas ir—kalpot Man, un kas tas ir—kalpot pasaules ķēniņam.“
9 Un tad Ēģiptes ķēniņš Šišaks devās uzbrukumā pret Jeruzālemi un nolaupīja tā Kunga nama mantas, —un viņš paņēma visu; viņš paņēma arī tos zelta vairogus, ko Salamans bija licis darināt.
10 Tad ķēniņš Rehabeāms lika taisīt to vietā vara vairogus un piešķīra tos pils sardzes virsniekiem, kas apsargāja ķēniņa nama ieeju.
11 Un cik bieži ķēniņš gāja tā Kunga namā, tik bieži pils karavīru sardze tos nēsāja, un pēc tam viņi tos atkal novietoja atpakaļ pils sardzes vīru istabā.
12 Un ar to, ka viņš pats pazemojās, ari tā Kunga dusmu karstums no viņa atkāpās, tā ka Viņš to pilnīgi neiznīcināja, jo ari vēl Jūdā varēja atrast labus darbus.
13 Tādējādi Rehabeāms atkal nostiprinājās un valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē. Rehabeāms bija četrdesmit vienu gadu vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un septiņpadsmit gadus viņš valdīja Jeruzāleme, tanī pilsētā, ko tas Kungs bija izraudzījis kā vienīgo no visām Israēla pilsētām, lai tanī liktu mājot savam vārdam. Un viņa mātes vārds, kas bija amomete, bija Naāma.
14 Un viņš darīja ļaunu, jo viņš nebija savu sirdi novēlējis vienīgi tam, lai meklētu to Kungu.
15 Bet stāsti par Rehabeāmu kā sākotnējie, tā pēdējie, ir uzrakstīti pra-vieša Šemajas un pareģa Ido darbos. Un karš starp Rehabeāmu un Jerobeāmu nemitējās visu abu viņu mūžu dienu.
16 Kad nu Rehabeāms apgūlās pie saviem tēviem, tad viņš tika aprakts Dāvida pilsētā; un viņa dēls Abija kļuva ķēniņš viņa vietā.
