1 Tā astoņpadsmitajā ķēniņa Jerobeāma, Nebata dēla, valdīšanas gadā sāka Jūdā kā kēmņš valdīt Abijāms.
2 Trīs gadus viņš bija ķēniņš Jeruzālemē. Viņa mātes vārds bija Maācha, un tā bija Absaloma mazmeita.
3 Bet viņš staigāja visos sava tēva grēkos, kādus vien tas bija darījis pirms viņa. Un viņš savā sirdsprātā nebija pilnīgi nedalīti pakļāvies tam Kungam, savam Dievam, ne tā, kā viņa sencis Dāvids.
4 Taču Dāvida dēļ tas Kungs, viņa Dievs, bija licis savam gaišumam atspīdēt viņa priekšā Jeruzalemē, ieceļot viņa dēlu par ķēniņu pēc viņa un liekot Jeruzālemci joprojām pastāvēt,
5 Tāpēc ka Dāvids bija darījis to, kas bija tā Kunga acīs taisns, un viņš nebija novērsies ne no vienas pavēles, kādu Viņš tam deva, nevienu savu mūža dienu, atskaitot vienīgi lietu ar hetieti Ūriju.
6 Bet kapš starp Abijāmu un Jero beāmu ilga visu viņu dzīves laiku.
7 Bet pārējie Abijāma vārdi un tas, ko viņš ir darījis, —viss tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Un karš bija starp Abijāmu un Jerobeāmu.
8 Arī Abijāms apgūlās pie saviem tēviem, un ļaudis viņu apraka viņa senča Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Asa kļuva ķēniņš viņa vietā.
9 Israēla ķēniņa Jerobeāma divdesmitajā gadā Asa kļuva Jūdas ķēniņš,
10 Un viņš valdīja Jeruzālemē četrdesmit un vienu gadu. Un viņa mātes mātes vārds bija Maācha, un tā bijā Absaloma mazmeita.
11 Un Asa darīja to, kas ir taisns tā Kunga acīs, kā viņa ciltstēvs Dāvids.
12 Un viņš izraidīja netiklības piekopējus no zemes un atmeta visu negantību, kādu viņa tēvi bija piekopuši.
13 Un arī viņa mātes māte Maācha tika atcelta no valdnieces vietas, tādēļ ka viņa bija likusi darināt riebekli Ašērai. Bet Asa sadauzīja riebīgo Ašēras tēlu un sadedzināja to Kidronas upes līcī.
14 Bet augstieņu svētnīcas nenozuda, taču Asas sirdsprāts atrada mieru pie tā Kunga visu viņa mūža dienu.
15 Sava tēva svētos rīkus un pats savus svētos priekšmetus—sudrabu, zeltu un traukus viņš nonesa tā Kunga namā.
16 Bet kapš bija starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņu mūža dienu.
17 Un Israēla ķēniņš Baeša devās uzbrukumā pret Jūdu, un viņš uzcēla Rāmu, lai neviens netraucēti nevarētu nedz Jūdas ķēniņa valstī ieiet, nedz no turienes iznākt.
18 Bet Asa paņēma visu sudrabu un zeltu, kas vēl tā Kunga namā bija atlicis dārglietu noliktavā, un arī ķēniņa nama dārglietas, un visu to viņš lika savu kalpu rokās, un ķēniņš Asa tos nosūtīja pie Heziona dēla un Tabrimmona dēla Ben-Hadada, Aramas ķēniņa, kas mita Damaskā, sacīdams:
19 „Manā un tavā starpā pastāv derība un arī mana tēva un tava tēva starpā: redzi, es tev esmu nosūtījis dāvanu—sudrabu un zeltu. Ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai tas no manis atstātos!“
20 Un ķēniņš Ben-Hadads paklausīja ķēniņu Asu un sūtīja savu karotāju virsniekus, kādi tam bija, pret Israēla pilsētām uzbrukumā. Viņš uzveica Ijonu, Danu, Abēl-Bet Maāchu un visu Cinerotas un Naftaļa zemi.
21 Un notika, tiklīdz Baeša to dzirdēja, ka tas pārtrauca Rāmas celšanu un atgriezās Tircā.
22 Bet ķēniņš Asa lika izsludināt visa Jūdas iesaukumu, un neviens netika atbrīvots, un tie aizveda Rāmai nodomātos akmeņus un arī tos kokus, kādus Baeša bija tur jau sacēlis. Tā ķēniņš Asa no tiem uzcēla Gebu Benjamiņā un Micpu.
23 Bet pārējie Asas vārdi un viņa varoņdarbi, kā ari viss tas, ko tas ir darījis, —ir pilsētas, kādas viņš ir uzcēlis, viss tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Tikai to vēl: savās vecuma dienās tas sasirga ar kājām.
24 Un Asa apgūlās pie saviem tēviem un tika aprakts pie saviem tēviem sava ciltstēva Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Jošafats kļuva ķēniņa vietā.
25 Bet Nadabs, Jerobeāma dēls, valdīja kā Israēla ķēniņš kopš Asas, Jūdas ķēniņa, otra valdīšanas gada. Tas valdīja divi gadus Israēlā.
26 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs ir ļauns, un staigāja sava tēva ceļos un viņa grēku darbos, kādiem tas bija pavedinājis Israēlu.
27 Un Baeša, Ahijas dēls, no Isašara nama, sazvērējās pret Nadabu un nogalināja viņu pie Gibetonas, kas pieder filistiešiem, tai laikā, kad Nadabs ar visu Israēlu aplenca Gibetonu.
28 Baeša viņu nogalināja Asas trešajā valdīšanas gadā, kad tas bija ķēniņš pār Jūdu, un kļuva ķēniņš Nadaba vietā.
29 Un kļuvis ķēniņš, viņš izdeldēja visu Jerobeāma namu un neatstāja dzīvu nevienu, kam vien bija dvēsele Jerobeāma namā, līdz tie visi bija iznicināti: to tas Kunga vārds, kuru Viņš ar Ahijas no Šilo starpniecību bija vēstījis, bija tā noteicis
30 Jerobeāma grēku dēļ, kādus tas piekopa un ar kādiem tas pavedināja grēkot Israēlu, un apvainojuma dēļ, ar kādu tas bija apvainojis to Kungu, Israēla Dievu.
31 Un pārējie Nadaba vārdi un tāpat viss, ko viņš ir darījis, arī viss tas ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
32 Bet kapš bija ari starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņu mūža dienu.
33 Un Jūdas ķēniņa Asas trešajā gadā Ahijas dēls Baeša kļuva ķēniņš pār visu Israēlu Tircā. Tas valdīja kā ķēniņš divdesmit un četrus gadus.
34 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acis ir ļauns, staigādams Jerobeāma grēkos, kādos tas bija iestidzis pats un kādiem tas pavedināja Israēlu grēkot.
Abījāms valda pār Jūdu
(2L 13:1–23)1 Ķēniņa Jārobāma, Nebāta dēla, astoņpadsmitajā valdīšanas gadā Jūdā sāka valdīt Abījāms. 2 Viņš valdīja Jeruzālemē trīs gadus, un viņa mātes vārds bija Maaha, Abīšāloma meita. 3 Viņš palika pie sava tēva grēkiem, ko tas bija darījis pirms viņa, un viņa sirds neguva mieru pie Kunga, viņa Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds. 4 Tomēr Dāvida dēļ Kungs, viņa Dievs, tam deva gaismekli Jeruzālemē, ieceldams viņa dēlu valdīt pēc viņa un nostiprinādams Jeruzālemi, 5 jo Dāvids bija darījis to, kas pareizs Kunga acīs, un ne reizi mūžā nebija novērsies no tā, kas viņam bija pavēlēts, – vienīgi tajā lietā ar hetieti Ūriju. 6 Karš starp Rehabeāmu un Jārobāmu ilga visu mūžu.
7 Un citi Abījāma darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? Un starp Abījāmu un Jārobāmu bija karš. 8 Abījāms apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Dāvida pilsētā. Viņa dēls Āsa sāka valdīt pēc viņa.
Āsa valda pār Jūdu
(2L 14:1–15:19)9 Jūdas ķēniņš Āsa sāka valdīt Israēla ķēniņa Jārobāma divdesmitajā gadā 10 un valdīja Jeruzālemē četrdesmit vienu gadu. Viņa mātes vārds bija Maaha, Abīšāloma meita. 11 Āsa darīja, kas pareizs Kunga acīs, tāpat kā viņa tēvs Dāvids. 12 Viņš izdzina no zemes tempļa prostitūtas un aizvāca visus elkus, ko bija taisījuši viņa tēvi. 13 Savai mātei Maahai viņš atņēma ķēniņienes godu, jo viņa bija taisījusi Ašēras šausmekli. Āsa sacirta šausmekli un sadedzināja to Kidronas ielejā. 14 Bet augstieņu altārus viņš neiznīcināja. Tomēr Āsas sirdī visu mūžu bija miers ar Kungu. 15 Viņš lika ienest Kunga namā sava tēva un savas svētlietas – sudrabu, zeltu un traukus.
Savienība ar Arāmas ķēniņu pret Israēlu
(2L 16:1–14)16 Starp Āsu un Israēla ķēniņu Baešu visu mūžu bija karš. 17 Israēla ķēniņš Baeša nāca pret Jūdu. Viņš sāka celt Rāmu, lai neviens nevarētu ne iznākt, ne ieiet pie ķēniņa Āsas Jūdas zemē. 18 Tad Āsa ņēma visu sudrabu un zeltu, kas bija atlicis Kunga nama dārgumu krātuvēs un ķēniņa nama mantnīcās, un deva to saviem kalpiem. Ķēniņš Āsa tos sūtīja pie Ben-Hadada, Tabrimmona dēla, Hezjona dēla dēla, Arāmas ķēniņa, kurš dzīvoja Damaskā, sacīdams: 19 “Starp mani un tevi, starp manu tēvu un tavu tēvu, ir derība, redzi, es sūtu tev dāvanu, sudrabu un zeltu, ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai viņš atkāpjas no manis!” 20 Ben-Hadads uzklausīja ķēniņu Āsu un sūtīja savus karaspēka pavēlniekus pret Israēla pilsētām un sakāva Ijonu, Dānu, Ābel-Bēt-Maahu, visu Kineretu un visu Naftālī zemi. 21 Kad Baeša to uzzināja, viņš pārtrauca celt Rāmu un apmetās Tircā. 22 Tad ķēniņš Āsa iesauca visus, kas vien bija Jūdā, neatlaida nevienu, un lika atvest akmeņus un baļķus no Rāmas, ko cēla Baeša, no tiem ķēniņš Āsa uzcēla Gebu Benjāmina zemē un Micpu. 23 Un visi citi Āsas darbi, visa viņa varenība un viss, ko viņš darīja, un pilsētas, kuras viņš uzcēla, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņa Laiku grāmatā? Bet vecumā viņam sasirga kājas. 24 Un Āsa apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Pēc viņa valdīja viņa dēls Jehošāfāts.
Nādābs valda pār Israēlu
25 Jūdas ķēniņa Āsas otrajā gadā pār Israēlu sāka valdīt Nādābs, Jārobāma dēls, viņš valdīja pār Israēlu divus gadus. 26 Viņš darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un staigāja sava tēva ceļos un darīja grēkus, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam. 27 Ahijas dēls Baeša no Jisašhara nama sazvērējās pret viņu un nokāva to pie filistiešu pilsētas Gibtonas, kad Nādābs un viss Israēls bija aplenkuši Gibtonu. 28 Baeša viņu nonāvēja Jūdas ķēniņa Āsas valdīšanas trešajā gadā un sāka valdīt viņa vietā. 29 Kļuvis par ķēniņu, viņš izkāva visu Jārobāma namu, netaupīja nevienu, kam dvaša, līdz Jārobāma nams bija iznīcināts – kā Kunga vārds bija sludināts caur viņa kalpu Ahiju no Šīlo. 30 Tas notika Jārobāma grēku dēļ, ko viņš bija darījis un ar kuriem bija licis grēkot Israēlam un sadusmojis Kungu, Israēla Dievu.
31 Un citi Nādāba darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?
Baeša valda pār Israēlu – otrā dinastija
32 Bet starp Āsu un Baešu bija karš visu mūžu. 33 Baeša, Ahijas dēls, sāka valdīt pār visu Israēlu Jūdas ķēniņa Āsas trešajā gadā un valdīja Tircā divdesmit četrus gadus. 34 Viņš darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un staigāja Jārobāma ceļos un darīja grēkus, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam.
