1 Un Asa darīja to, kas ir labs un kas ir taisnīgs tā Kunga, viņa Dieva, acīs.
2 Un viņš izdeldēja svešo dievu altāfus un elku augstienes, un viņš nolauza masēbas un nocirta ašēras.
3 Un viņš skubināja Jūdu meklēt to Kungu, viņu tēvu Dievu, un pildīt bauslību un pavēles.
4 Un viņš izdeldēja visās Jūdas pilsētās elku augstienes un saules stabus, un ķēniņa valstij zem viņa bija miers.
5 Un viņš Jūdā uzcēla stipri nocietinātas pilsētas, jo zeme baudīja mieru, un tajos gados pret viņu nebija nekāda kara, jo tas Kungs bija viņam piešķīris mieru.
6 Un viņš sacīja Jūdam: „Uzcelsim šīs pilsētas un uzmūrēsim tām apkārt mūpis un torņus un darināsim vārtus un aizšaujamās bultas! Vēl taču zeme ir mūsu, jo mēs esam to Kungu, mūsu Dievu, meklējuši; mēs esam Viņu meklējuši, un Viņš ir mums visapkārt devis mieru.“ Un tā viņi cēla un zēla.
7 Un Asam bija karaspēks no Jūdas, tādu, kas nesa lielos vairogus un šķēpus, trīs simt tūkstoši, un no Benjamīna apgabala, kas nesa vieglo vairogu un šāva ar lokiem, —divi simt atsoņdesmit tūkstoši, un šie visi bija varonīgi karotāji.
8 Un kušietis Zerachs devās pret viņiem uzbrukumā ar tūkstošreiz tūkstošiem stipra karaspēka un ar trīssimt kara ratiem un atnāca līdz Marešai.
9 Bet Asa devās viņiem pretī, un tie sakārtojās kaujai Cefatas ielejā pie Marešas.
10 Un Asa piesauca to Kungu, savu Dievu, un sacīja: „Ak Kungs! Neviena nav, kā vienīgi Tu cīņā starp to, kam ir daudz spēka, un kuram nav nekāda spēka. —Palīdzi mums, ak Kungs, mūsu Dievs, jo mēs paļaujamies uz Tevi un mēs esam Tavā vārdā devušies cīņā pret šo pārlieku lielo pulku! —Ak Kungs! Tu esi mūsu Dievs, lai neviens cilvēks Tev līdzās nepastāv!“
11 Un tas Kungs tā sita kušītus—ir Asas paša, ir Jūdas priekšā, ka kušīti metās bēgt.
12 Bet Asa ar to karotāju saimi, kas bija pie viņa, dzinās tiem pakaļ līdz pat Gerarai, un no kušītiem krita tik liels daudzums, ka no tiem neviens pats nepalika dzīvs, jo tie bija tikuši paša tā Kunga un viņa kara pulka spēku salauzti. Un Jūda ieguva ļoti lielu kara laupījumu,
13 Un viņi iznīcināja visas pilsētas visapkārt Gerarai, jo tās bija pārņēmušas bailes tā Kunga priekšā; viņi izlaupīja arī visas pilsētas, jo tanīs atradās daudz laupījuma.
14 Viņi ielauzās arī lopu turētāju teltīs un aizveda lielu skaitu sīklopu un kamieļu kā laupījumu, un tad viņi atgriezās atpakaļ Jeruzālemē.
Āsa valda pār Jūdu
(1Ķēn 15:9–15)1 Āsa darīja to, kas labs un tīkams Kungam, viņa Dievam. 2 Viņš izdeldēja svešinieku altārus un augstienes, nogāza elku stabus un nocirta ašēras. 3 Un Jūdai pavēlēja: “Sekojiet Kungam, savu tēvu Dievam, ievērojiet bauslību un pavēles!” 4 No visām Jūdas pilsētām viņš aizvāca augstieņu altārus un saules stabus, un valsts viņa laikā atguvās. 5 Viņš Jūdā uzcēla pilsētu nocietinājumus, jo zemē bija miers, kara nebija visus šos gadus, jo Kungs deva mieru. 6 Viņš pavēlēja Jūdai: “Celsim šīs pilsētas un tām apkārt mūrus, torņus un vārtus ar aizšaujamām bultām. Zeme vēl pieder mums, jo mēs sekojam Kungam, savam Dievam, – viņam mēs sekojam! Viņš mums ir devis mieru visapkārt!” Un tie cēla un zēla.
7 Āsas karaspēkā bija trīs simti tūkstoši no Jūdas, bruņoti ar lieliem vairogiem un šķēpiem, no Benjāmina bija vairognesēji un loka šāvēji, divi simti astoņdesmit tūkstoši, visi tie bija vareni spēkavīri!
Kūšiešu uzbrukums atsists
8 Kūšietis Zerahs nāca pret tiem ar tūkstoš tūkstošu karaspēku un trīs simti kararatiem. Viņš atnāca līdz Mārēšai. 9 Āsa devās tam pretī un izvietojās kaujai Cefatas ielejā pie Mārēšas. 10 Āsa piesauca Kungu, savu Dievu, un sacīja:
“Kungs, neviens nav kā tu,
kas tā palīdz vājam pret stipru!
Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs,
jo tu – mūsu balsts!
Tavā vārdā mēs ejam pret šo pulku!
Kungs, tu mūsu Dievs!
Nav cilvēka, kas tevi noturētu!”
11 Tad Kungs sita kūšiešus, un kūšieši bēga no Āsas un jūdiem. 12 Āsa ar saviem ļaudīm, kas bija pie viņa, tos vajāja līdz Gerārai. Kūšieši krita, neviens no tiem nepalika dzīvs, tie tika satriekti Kunga un viņa karapulku priekšā! Jūdi guva ļoti lielu laupījumu. 13 Viņi sakāva visas pilsētas ap Gerāru, jo Kunga šausmas bija tās pārņēmušas, un viņi izlaupīja visas pilsētas un guva brangu laupījumu. 14 Viņi sakāva arī ganu apmetnes un paņēma sev daudz sīklopu un kamieļu, bet pēc tam atgriezās Jeruzālemē.
