1 Tanī laikā saslima Abija, Jerobeāma dēls.
2 Un Jerobeāms sacīja savai sievai: „Celies, lūdzu, un pārģērbies, lai neviens tevi nepazīst, ka tu esi Jerobeāma sieva, un aizej uz Šilo; tur atrodas pravietis Ahija, kas par mani vēstīja, ka es kļūšot ķēniņš pār šo tautu.
3 Un paņem sev rokā līdzi desmit maizes klaipus un cepumus, arī trauciņu medus un aiznes to viņam: tas pateiks, kas zēnam vainas.“
4 Un Jerobeāma sieva tā arī izdarīja: viņa cēlās un nonāca Šilo pilsētā un iegāja Ahijas namā. Bet Ahija pats to nevarēja saredzēt, jo viņa acis bija vecuma dēļ kļuvušas vājas.
5 Bet tas Kungs sacīja Ahijam: „Redzi, te ir Jerobeāma sieva pie tevis atnākusi, lai pie tevis meklētu kādu padomu sava slimā dēla lietā. Bet tev nu tā un tā ar viņu jārunā.“ Un tanī pat brīdī viņa arī ienāca, bet tā bija pārģērbusies,
6 Un notika, tiklīdz Ahija sadzirdēja viņas soļus, kad tā ienāca durvīs, tad tas arī sacīja: „Nāc vien, Jerobeāma sieva, kāpēc tu tā sevi esi padarījusi nepazīstamu? Man tomēr tev jāpaziņo kaut kas bargs:
7 Ej un saki Jerobeāmam, ka tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Tādēļ, ka Es tevi esmu paaugstinājis tautas vidū un ka Es tevi esmu iecēlis par vadoni pār savu tautu Israēlu,
8 Un tādēļ, ka Es atrāvu ķēniņa valsti Dāvidam, kas gan manus baušļus sargāja un man ari sekoja no visas savas sirds, cenzdamies darīt tikai to, kas ir taisns manās acīs, un Es to iedevu tev, kas tu tāds neesi bijis, —un tādēļ, ka,
9 Neraugoties uz visu to, tu tomēr esi darījis ļauna vairāk nekā visi tie, kas ir bijuši pirms tevis, jo tu aizgāji un darināji sev svešus dievus un tu sev izlēji tēlus, lai Mani apvainotu un tu Mani esi atmetis un atstājis aiz savas muguras,
10 Un tad nu redzi, tagad Es likšu nelaimei nākt pār Jerobeāma namu, un Es izdeldēšu Jerobeāmam ikvienu vīrieti—ir vājo ir stipro—Israēlā. Un Es iznīcināšu Jerobeāma pēctečus tā, kā mēslus mēdz izmēzt, tiekāms tie visi būs pagalam.
11 Kas no Jerobeāma pēctečiem mirs pilsētā, tos ēdīs suņi, bet kas Jerobeāmam nomirs uz lauka, to debesu putni ēdīs, jo tas Kungs ir runājis!
12 Bet tu piecelies, atgriezies savā namā, un kamēr tu saviem soļiem nonāksi pilsētā, tikmēr tavs dēls būs miris.
13 Un viss Israēls to apraudās un viņu apraks. Bet tas būs vienīgais Jerobeāma ģimenē, kas nonāks kapā, tādēļ ka viņā kaut kas labs visā Jerobeāma namā pret to Kungu, Israēla Dievu, ir atrasts.
14 Tad tas Kungs pats sev iecels ķēniņu pār Israēlu, kas iznīcinās Jero-beāma namu, proti, jau šodien.
15 Un tas Kungs sitīs Israēlu tā, kā niedre tiek kustināta ūdenī, un Viņš izravēs Israēlu no šīs labās zemes, kupu Viņš bija devis viņu tēviem, un Viņš tos izkaisīs viņpus Eifratas, tādēļ ka viņi sev ir darinājuši savas ašēras, to Kungu apvainodami.
16 Un Viņš atmetīs Jerobeāma grēku dēļ Israēlu: to grēku dēļ, ar kādiem tas pats ir apgrēkojies, un to dēļ, uz kuriem tas Israēlu ir pavedinājis!“
17 Un Jerobeāma sieva piecēlās, un gāja, un nonāca Tircā, un tiklīdz tā pienāca pie nama sliekšņa, ka arī zēns nomira.
18 Un to apraka un apraudāja viss Israēls, gluži tā, kā tas Kungs ar savu vārdu ar sava kalpa, pravieša Ahijas, starpniecību bija runājis.
19 Un, kas vēl par Jerobeāmu ir vēstīts: kā viņš karojis un kā tas kā ķēniņš ir valdījis, redzi, tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
20 Bet laiks, cik ilgi Jerobeāms tika valdījis, bija divdesmit un divi gadi. Tad tas apgūlās pie saviem tēviem, un viņa dēls Nadabs kļuva ķēniņš viņa vietā.
21 Bet Rehabeāms, Salamana dēls, bija ķēniņš pār Jūdu. Rehabeāmam bija četrdesmit un viens gads, kad tas kļuva ķēniņš. Bet septiņpadsmit gadus tas bija ķēniņš Jeruzālemē, tanī pilsētā, kuru tas Kungs sev bija izvēlējis no visu Israēla cilšu vidus, lai tur liktu dzīvot savam vārdam. Un viņa mātes vārds bija Naema, un tā bija amoniete.
22 Bet Jūda darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs. Un viņi To vēl vairāk sakaitināja nekā visi viņu tēvi ar grēkiem, kādus tie darīja.
23 Arī viņi sev uzcēla ir augstieņu svētnīcas, ir piemiņas stabus, ir ašēras uz katras augstienes, kas vien pacēlās augstāk, un zem katra zaļoksnēja koka.
24 Un arī netiklības piekopēji bija tanī zemē. Un tie piekopa visas negantī-bas kā pagāni, kādus tas Kungs bija, Israēla bērniem ienākot, izdzinis no zemes.
25 Un notika ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā, ka Ēģiptes ķēniņš Šišaks devās pret Jeruzālemi uzbrukumā.
26 Un viņš paņēma tā Kunga nama dārglietas un ķēniņa nama dārgumus, itin visu tas paņēma: arī mazos vairogus viņš paņēma, kurus Salamans bija darinājis.
27 Bet to vietā ķēniņš Rehabeāms izdarināja vara vairogus. Un viņš tos nodeva to sargu virsnieku rokās, kas apsargāja ķēniņa nama ieeju.
28 Un cikkārt ķēniņš gāja tā Kunga namā, tikkārt pils karavīru sardze tos lietoja. Un vēlāk tie tos atkal novietoja sardžu vīru istabā.
29 Bet pārējie Rehabeāma vārdi un tas, ko viņš visu ir darījis, arī tas viss ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
30 Un nepārtraukts kapš bija starp Rchabeāmu un Jerobeāmu visu laiku.
31 Un Rehabeāms apgūlās pie saviem tēviem, un to apraka pie viņa tēviem Dāvida pilsētā. Bet viņa mātes vārds bija Naema, un vīna bija amoniete. Un viņa dēls Abijāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
Dieva vēstījums par Jārobāma namu
1 Tajā laikā saslima Jārobāma dēls Abija, 2 un Jārobāms sacīja savai sievai: “Celies, pārģērbies, lai neviens nezina, ka tu esi Jārobāma sieva, un ej uz Šīlo – tur ir pravietis Ahija, kurš man teica, ka es būšu ķēniņš šai tautai. 3 Ņem desmit maizes, cepumus un medus trauku un ej pie viņa – viņš tev pateiks, kas būs ar puisēnu.” 4 Un Jārobāma sieva tā darīja – viņa cēlās, gāja uz Šīlo un iegāja Ahijas namā, bet Ahija bija neredzīgs – viņa acis bija satumsušas vecuma dēļ.
5 Un Kungs sacīja Ahijam: “Redzi, Jārobāma sieva nāk tev jautāt par savu saslimušo dēlu, tev ar viņu jārunā tā un tā. Un, kad viņa ienāks, tā izliksies par svešinieci.” 6 Ahija dzirdēja viņas soļus, un, kad tā ienāca pa durvīm, viņš sacīja: “Ienāc, Jārobāma sieva, kādēļ tu izliecies par citu? Man tev jāsaka skarbi vārdi. 7 Ej, saki Jārobāmam: tā saka Kungs, Israēla Dievs: tādēļ ka es tevi paaugstināju no tautas vidus un iecēlu par valdnieku savai Israēla tautai, 8 un atrāvu valsti Dāvida namam, un devu tev, bet tu neesi kā mans kalps Dāvids, kurš turēja manus baušļus un sekoja man, darīdams tikai to, kas taisns manās acīs, 9 bet tu esi darījis ļaunāk par visiem, kas bijuši pirms tevis, – tu esi gājis un darinājis sev citus dievus un tēlus, lai mani sadusmotu, un mani tu esi atmetis – 10 redzi, tāpēc ļaunums nāks pār Jārobāma namu! Es iznīdēšu Jārobāmam ikvienu, kas pret mūri mīž – gan saistīto, gan brīvo Israēlā! Es izdedzināšu Jārobāma namu, kā dedzina mēslus, – pavisam! 11 Kas Jārobāmam mirs pilsētā, to suņi rīs! Kas mirs uz lauka, to debesu putni knābās! Tā saka Kungs! 12 Tu dodies uz mājām, bet, tiklīdz tu ieiesi pilsētā, tavs bērns mirs! 13 Viss Israēls viņu apraudās un apbedīs. Viņš Jārobāmam būs vienīgais, kurš nonāks kapā, jo Jārobāma namā tikai viņš ir kaut mazliet tīkams Kungam, Israēla Dievam. 14 Un Kungs iecels sev ķēniņu pār Israēlu, un tas iznīdēs Jārobāma namu. Šī ir tā diena – un kas vēl nāks!? 15 Kungs sitīs Israēlu un locīs to kā niedri ūdenī, un izraus Israēlu no šīs labās zemes, kuru devis viņu tēviem, un izkaisīs viņus aiz upes, jo tie darinājuši sev ašēras un sadusmojuši Kungu. 16 Viņš atmetīs Israēlu Jārobāma grēku dēļ, jo tas grēkojis un licis grēkot Israēlam.” 17 Tad Jārobāma sieva cēlās un atgriezās Tircā. Kad viņa pārkāpa nama slieksni, puisēns nomira. 18 Viņu apbedīja un apraudāja viss Israēls, kā Kungs bija sacījis caur savu kalpu pravieti Ahiju.
Jārobāma nāve
19 Un pārējie Jārobāma darbi – kā viņš karoja, kā viņš valdīja, redzi, tie ir uzrakstīti Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. 20 Jārobāms valdīja divdesmit divus gadus, tad viņš apgūlās pie tēviem, un viņa dēls Nādābs valdīja pēc viņa.
Rehabeāms valda pār Jūdu
(2L 11:5–12:16)21 Bet Jūdā valdīja Sālamana dēls Rehabeāms. Kad Rehabeāms sāka valdīt, viņam bija četrdesmit viens gads, un viņš valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemē – pilsētā, kuru Kungs bija izvēlējies no visām Israēla ciltīm, lai tur mājotu viņa vārds. Viņa mātes vārds bija Naama, amoniete. 22 Jūdas ļaudis darīja to, kas ļauns Kunga acīs, tie aizvainoja viņu vēl vairāk nekā to tēvi ar saviem grēku darbiem. 23 Viņi cēla arī tempļus augstienēs un elku stabus un ašēras uz katra augstāka pakalna un zem katra zaļojoša koka, 24 un viņu zemē bija arī tempļa prostitūtas . Ļaudis darīja preteklības tāpat kā tautas, ko Kungs izdzina Israēla dēlu priekšā.
25 Ķēniņa Rehabeāma piektajā gadā Ēģiptes ķēniņš Šīšaks nāca pret Jeruzālemi. 26 Viņš ņēma Kunga nama dārgumus un ķēniņa nama dārgumus, paņēma visu – viņš paņēma arī visus zelta vairogus, ko bija darinājis Sālamans. 27 Taču ķēniņš Rehabeāms to vietā darināja vara vairogus un deva tos sardzes virsniekiem, kas apsargāja ķēniņa nama durvis. 28 Katru reizi, kad ķēniņš gāja Kunga namā, sardze tos ņēma un pēc tam nesa atpakaļ uz sardzes istabu.
29 Un citi Rehabeāma darbi, viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? 30 Starp Rehabeāmu un Jārobāmu visu laiku bija karš. 31 Rehabeāms apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Viņa mātes vārds bija Naama, amoniete, un viņa dēls Abījāms sāka valdīt pēc viņa.
