1 Great travail is created for every man, and an heavy yoke is upon the sons of Adam, from the day that they go out of their mother’s womb, till the day that they return to the mother of all things.
2 Their imagination of things to come, and the day of death, trouble their thoughts, and cause fear of heart;
3 From him that sitteth on a throne of glory, unto him that is humbled in earth and ashes;
4 From him that weareth purple and a crown, unto him that is clothed with a linen frock.
5 Wrath, and envy, trouble, and unquietness, fear of death, and anger, and strife, and in the time of rest upon his bed his night sleep, do change his knowledge.
6 A little or nothing is his rest, and afterward he is in his sleep, as in a day of keeping watch, troubled in the vision of his heart, as if he were escaped out of a battle.
7 When all is safe, he awaketh, and marvelleth that the fear was nothing.
8 Such things happen unto all flesh, both man and beast, and that is sevenfold more upon sinners.
9 Death, and bloodshed, strife, and sword, calamities, famine, tribulation, and the scourge;
10 These things are created for the wicked, and for their sakes came the flood.
11 All things that are of the earth shall turn to the earth again: and that which is of the waters doth return into the sea.
12 All bribery and injustice shall be blotted out: but true dealing shall endure for ever.
13 The goods of the unjust shall be dried up like a river, and shall vanish with noise, like a great thunder in rain.
14 While he openeth his hand he shall rejoice: so shall transgressors come to nought.
15 The children of the ungodly shall not bring forth many branches: but are as unclean roots upon a hard rock.
16 The weed growing upon every water and bank of a river shall be pulled up before all grass.
17 Bountifulness is as a most fruitful garden, and mercifulness endureth for ever.
18 To labour, and to be content with that a man hath, is a sweet life: but he that findeth a treasure is above them both.
19 Children and the building of a city continue a man’s name: but a blameless wife is counted above them both.
20 Wine and musick rejoice the heart: but the love of wisdom is above them both.
21 The pipe and the psaltery make sweet melody: but a pleasant tongue is above them both.
22 Thine eye desireth favour and beauty: but more than both corn while it is green.
23 A friend and companion never meet amiss: but above both is a wife with her husband.
24 Brethren and help are against time of trouble: but alms shall deliver more than them both.
25 Gold and silver make the foot stand sure: but counsel is esteemed above them both.
26 Riches and strength lift up the heart: but the fear of the Lord is above them both: there is no want in the fear of the Lord, and it needeth not to seek help.
27 The fear of the Lord is a fruitful garden, and covereth him above all glory.
28 My son, lead not a beggar’s life; for better it is to die than to beg.
29 The life of him that dependeth on another man’s table is not to be counted for a life; for he polluteth himself with other men’s meat: but a wise man well nurtured will beware thereof.
30 Begging is sweet in the mouth of the shameless: but in his belly there shall burn a fire.
Cilvēka liktenis
1 Nerimtīga darbošanās paredzēta cilvēkam,
smags jūgs Ādama dēliem,
sākot ar dienu, kad iznāk no mātes klēpja,
līdz dienai, kad atgriežas tajā, kas māte ir visiem, –
2 pārdomas un baiļošanās sirdī,
domājot par gaidāmo, par nāves dienu.
3 Sākot ar to, kas sēž goda tronī,
beidzot ar to, kas zemojas zemē un pelnos,
4 sākot ar to, kas staigā purpurā, vainagu galvā,
beidzot ar to, kas nātnā audeklā tinies, –
5 dusmas, greizsirdība, satraukums, nemiers,
bailes no nāves, naids un ķildas,
bet nakti, atpūtas mirklī gultā,
miegs sagroza izpratnes spējas:
6 atpūtas vēl tikpat kā nav bijis,
kad jau miegā ir tāpat kā dienā.
Apjucis no redzējuma sirdī,
kā no kaujas lauka aizbēdzis,
7 vajadzīgajā brīdī pamodies – pārsteigts,
ka ne no kā taču nav bijis jābīstas.
8 Katru miesīgu būtni no cilvēka līdz lopam,
bet grēcinieku septiņkārt vairāk –
9 apdraud nāve un asinis, ķildas un zobens,
nelaime, bads, posts un sērgas.
10 Tās visas radītas bauslības neievērotājiem,
viņu dēļ bijuši plūdi.
11 Viss, kas no zemes, atgriežas zemē;
kas no ūdens – gulst ūdenī.
Bagātība un nabadzība
12 Tiks aizmēzts prom katrs kukulis un katra netaisnība,
bet uzticība paliks mūžam.
13 Kā upe izsīks netaisno manta
un aizdunēs kā pērkona grāviens lietū.
14 Kā tie ar atvērtajām riekšavām līksmosies,
tā aizies postā tie, kas garām ies.
15 Bezdievīgo atvases nesazarosies,
nešķīstas saknes akmeņos atdursies.
16 Meldrus ūdeņu malā un upju krastos
izplūc pirmos – un nevis zāli,
17 bet labestība ir kā dārzs, ikkatras svētības pilns,
un mūžam žēlsirdība paliks.
18 Kā nodrošinātajam, tā darba darītājam dzīve ir patīkama,
bagātību atradušajam – patīkamāka nekā abiem;
19 vārdu nodrošina gan bērni, gan pilsētas uzcelšana,
nevainojama sieva vērtējama augstāk par abiem.
20 Vīns un mūzika ielīksmo sirdi,
par abiem pārāka – gudrības mīlestība.
21 Flauta un arfa izdaiļo dziesmu,
jauka balss ir pārāka par abām.
22 Acs kāro pēc pievilcīgā un skaistā,
bet vēl vairāk – pēc labības asniem.
23 Tikties ar biedru un draugu ir labi,
bet vēl labāk – vīram ar sievu.
24 Grūtībās – brāļi un palīdzība,
bet vēl drošāk izglābs žēlastības dāvanas.
25 Zelts un sudrabs nostāda uz kājām,
bet vēl lielākā cieņā par tiem ir padoms.
26 Sirds jūtas pacilāta no mantas un spēka,
bet no bijības pret Kungu – vēl vairāk.
Ar bijību pret Kungu nebūs jāpieredz trūkums
un nebūs jālūkojas pēc palīdzības:
27 kā dārzs ar svētību ir bijība pret Kungu,
tā apklāj labāk par katru godu.
Ubagošana
28 Nedzīvo ubaga dzīvi, bērns!
Labāk ir mirt nekā ubagot.
29 Vīrs, kas raugās uz svešu galdu,
nedzīvo dzīvi, kas uzskatāma par dzīvi,
ar svešo ēdieniem aptraipa sevi,
no kā izvairītos saprātīgais un mācītais.
30 Nekauņas mutē ubagošana jauka,
bet viņa iekšas deg ugunīs.
