1 In that day Tobit remembered the money which he had committed to Gabael in Rages of Media,
2 And said with himself, I have wished for death; wherefore do I not call for my son Tobias that I may signify to him of the money before I die?
3 And when he had called him, he said, My son, when I am dead, bury me; and despise not thy mother, but honour her all the days of thy life, and do that which shall please her, and grieve her not.
4 Remember, my son, that she saw many dangers for thee, when thou wast in her womb: and when she is dead, bury her by me in one grave.
5 My son, be mindful of the Lord our God all thy days, and let not thy will be set to sin, or to transgress his commandments: do uprightly all thy life long, and follow not the ways of unrighteousness.
6 For if thou deal truly, thy doings shall prosperously succeed to thee, and to all them that live justly.
7 Give alms of thy substance; and when thou givest alms, let not thine eye be envious, neither turn thy face from any poor, and the face of God shall not be turned away from thee.
8 If thou hast abundance give alms accordingly: if thou have but a little, be not afraid to give according to that little:
9 For thou layest up a good treasure for thyself against the day of necessity.
10 Because that alms do deliver from death, and suffereth not to come into darkness.
11 For alms is a good gift unto all that give it in the sight of the most High.
12 Beware of all whoredom, my son, and chiefly take a wife of the seed of thy fathers, and take not a strange woman to wife, which is not of thy father’s tribe: for we are the children of the prophets, Noe, Abraham, Isaac, and Jacob: remember, my son, that our fathers from the beginning, even that they all married wives of their own kindred, and were blessed in their children, and their seed shall inherit the land.
13 Now therefore, my son, love thy brethren, and despise not in thy heart thy brethren, the sons and daughters of thy people, in not taking a wife of them: for in pride is destruction and much trouble, and in lewdness is decay and great want: for lewdness is the mother of famine.
14 Let not the wages of any man, which hath wrought for thee, tarry with thee, but give him it out of hand: for if thou serve God, he will also repay thee: be circumspect my son, in all things thou doest, and be wise in all thy conversation.
15 Do that to no man which thou hatest: drink not wine to make thee drunken: neither let drunkenness go with thee in thy journey.
16 Give of thy bread to the hungry, and of thy garments to them that are naked; and according to thine abundance give alms: and let not thine eye be envious, when thou givest alms.
17 Pour out thy bread on the burial of the just, but give nothing to the wicked.
18 Ask counsel of all that are wise, and despise not any counsel that is profitable.
19 Bless the Lord thy God alway, and desire of him that thy ways may be directed, and that all thy paths and counsels may prosper: for every nation hath not counsel; but the Lord himself giveth all good things, and he humbleth whom he will, as he will; now therefore, my son, remember my commandments, neither let them be put out of thy mind.
20 And now I signify this to they that I committed ten talents to Gabael the son of Gabrias at Rages in Media.
21 And fear not, my son, that we are made poor: for thou hast much wealth, if thou fear God, and depart from all sin, and do that which is pleasing in his sight.
Tobits sniedz savam dēlam mācību par dzīvi
1 Tajā pašā dienā Tobits atcerējās sudrabu, ko bija noglabājis pie Gabaēla mēdiešu Ragos, 2 un pie sevis sacīja: “Redzi, es lūdzu sev nāvi. Tad nu pasaukšu savu dēlu Tobiju un atklāšu viņam par šo sudrabu, pirms man jāmirst.” 3 Un viņš pasauca savu dēlu Tobiju, un tas atnāca pie viņa, un viņš tam sacīja: “Apglabā mani labi un godā savu māti, un nepamet viņu nekad savā dzīvē, un dari viņai to vislabāko, un neapbēdini viņu nekad nevienā lietā. 4 Atceries viņu, dēls, jo daudz briesmu viņa ir piedzīvojusi tevis dēļ, kad biji viņas miesās, un, kad viņa nomirs, apglabā viņu līdzās man vienā kapā. 5 Un visas savas dienas, dēls, atceries Kungu, un lai tu neiedomātos grēkot un pārkāpt viņa baušļus, dari taisnības darbus visas savas mūža dienas un nestaigā netaisnības ceļus, 6 tādēļ ka tiem, kas turas pie taisnības, labi veicas viņu darbos. 7 Visiem, kas turas pie taisnības, dod žēlsirdības dāvanas no savas mantas, un lai tava acs nav skaudīga darīt žēlsirdību, nenovērs savu skatienu ne no viena nabaga, lai no tevis nenovēršas Dieva vaigs. 8 Pēc savas pārticības, pēc saviem ienākumiem dari žēlsirdības darbus: ja tev nedaudz mantas, nebaidies no mazuma darīt žēlsirdības darbus. 9 Tā tu noguldīsi labu mantu sev pašam grūtām dienām, 10 tādēļ ka žēlsirdības darbi izglābj no nāves un neļauj ieiet tumsībā, 11 jo tā ir laba dāvana visiem, kas dara žēlsirdības darbus Augstākā priekšā. 12 Piesargies, dēls, no jebkādas izvirtības un sievu labāk ņem no savu tēvu dzimtas, neņem sievu no sveštautiešiem, ne arī tādu, kas nav no tava tēva cilts, tādēļ ka mēs esam praviešu dēli. Noa, Ābrahāms, Īzaks, Jēkabs, visi mūsu tēvi jau no šā laika iesākuma, atceries, mans dēls, – viņi visi ņēma sievas no saviem cilts brāļiem un tika svētīti savos bērnos, un viņu dzimums iemantos zemi. 13 Un tagad, dēliņ, mīli savus cilts brāļus un nekļūsti sirdī augstprātīgs pret saviem cilts brāļiem, savas tautas dēliem un meitām, atsakoties ņemt sev sievu no tiem, jo no augstprātības ceļas pilnīgs sajukums un pazušana, bet no lepnības ceļas zaudējums un trūkums, jo lepnība ir visa posta māte. 14 Neatliec ne uz dienu neviena cilvēka algu, kas pie tevis strādā, bet atdod viņam bez kavēšanās, un, ja tu kalposi Dievam, tev tiks atdots. Esi uzmanīgs, dēls, visos savos darbos un uzvedies kā labi audzināts visos savos ceļos. 15 Ko tu pats nīsti, to nedari nevienam. Nedzer vīnu piedzerdamies, tā ka dzeršana lai tevi nepavada tavā ceļā. 16 Trūkumcietējam dod no savas maizes un kailajiem no savām drēbēm. No savas pārpilnības dod žēlsirdības dāvanas, un lai tava acs nav skaudīga darīt žēlsirdības darbu. 17 Dod dāsni maizi taisno bērēs, bet nedod neko grēciniekiem. 18 Pie ikviena saprātīga meklē padomu un nekādu lietderīgu padomu nenopel. 19 Ik brīdi slavē Kungu Dievu un no viņa izlūdzies, ka tavos ceļos tev labi veiktos un visas tavas takas un nodomi labi sekmētos, tādēļ ka nevienam cittautietim nav padoma, bet Kungs ir tas, kas dod visu labo, un, kuru vien viņš grib, to pazemo pēc savas gribas. Un tagad, dēls, piemini manus baušļus, tā ka tie netiktu izdzēsti no tavas sirds. 20 Un tagad, dēls, es tev atklāju par desmit talantiem sudrabā, ko esmu noguldījis pie Gabaēla, Gabri dēla, mēdiešu zemē Ragos. 21 Nebaidies, dēls, ka esam kļuvuši nabagi, tev piederēs ļoti daudz laba, ja vien bīsies Dieva un bēgsi no jebkura grēka un darīsi to labāko Dieva, sava Kunga, priekšā.”
