1 Have mercy upon us, O Lord God of all, and behold us:
2 And send thy fear upon all the nations that seek not after thee.
3 Lift up thy hand against the strange nations, and let them see thy power.
4 As thou wast sanctified in us before them: so be thou magnified among them before us.
5 And let them know thee, as we have known thee, that there is no God but only thou, O God.
6 Shew new signs, and make other strange wonders: glorify thy hand and thy right arm, that they may set forth thy wondrous works.
7 Raise up indignation, and pour out wrath: take away the adversary, and destroy the enemy.
8 Make the time short, remember the covenant, and let them declare thy wonderful works.
9 Let him that escapeth be consumed by the rage of the fire; and let them perish that oppress the people.
10 Smite in sunder the heads of the rulers of the heathen, that say, There is none other but we.
11 Gather all the tribes of Jacob together, and inherit thou them, as from the beginning.
12 O Lord, have mercy upon the people that is called by thy name, and upon Israel, whom thou hast named thy firstborn.
13 O be merciful unto Jerusalem, thy holy city, the place of thy rest.
14 Fill Sion with thine unspeakable oracles, and thy people with thy glory:
15 Give testimony unto those that thou hast possessed from the beginning, and raise up prophets that have been in thy name.
16 Reward them that wait for thee, and let thy prophets be found faithful.
17 O Lord, hear the prayer of thy servants, according to the blessing of Aaron over thy people, that all they which dwell upon the earth may know that thou art the Lord, the eternal God.
18 The belly devoureth all meats, yet is one meat better than another.
19 As the palate tasteth divers kinds of venison: so doth an heart of understanding false speeches.
20 A froward heart causeth heaviness: but a man of experience will recompense him.
21 A woman will receive every man, yet is one daughter better than another.
22 The beauty of a woman cheereth the countenance, and a man loveth nothing better.
23 If there be kindness, meekness, and comfort, in her tongue, then is not her husband like other men.
24 He that getteth a wife beginneth a possession, a help like unto himself, and a pillar of rest.
25 Where no hedge is, there the possession is spoiled: and he that hath no wife will wander up and down mourning.
26 Who will trust a thief well appointed, that skippeth from city to city? so who will believe a man that hath no house, and lodgeth wheresoever the night taketh him?
Lūgšana par Israēlu
1 Apžēlojies par mums, Valdniek, visu Dievs,
2 iedves bijību pret sevi visām tautām!
3 Ar savu roku vērsies pret svešām tautām,
lai tavu varenību redz!
4 Tāpat kā tautu acu priekšā tu esi svēti godāts mūsu vidū,
tā mūsu acu priekšā iemanto sev slavu tautu vidū!
5 Lai tautas atzīst tevi, kā mēs esam atzinuši,
ka nav neviena dieva, Kungs, vienīgi tu.
6 Atjauno zīmes! Liec brīnumiem mainīties!
7 Vainago savu roku un savu labo delmu ar slavu!
8 Atraisi dusmas! Ļauj niknumam līties!
9 Pretinieku iznīcini un satriec naidnieku!
10 Tuvini brīdi – piemini solīto!
Lai stāsta par taviem dižajiem darbiem!
11 Lai izglābušos aprij uguns liesmas!
Lai aiziet bojā tie, kas tavai tautai dara ļaunu!
12 Satriec galvu naidnieku vadoņiem,
kas apgalvo: “Vienīgi mēs, nav neviena cita!”
13 Sapulcini visas Jēkaba ciltis
un iecel par mantiniekiem – tāpat kā sākumā!
17 Apžēlojies par tautu, ko dēvē, Kungs, tavā vārdā,
par Israēlu, ko pirmdzimušajam esi darījis līdzīgu.
18 Izturies ar līdzjūtību pret savas svētnīcas pilsētu,
Jeruzālemi, savu atpūtas vietu.
19 Piepildi Ciānu ar savu slavu,
tautu – ar savu godību.
20 Liecini tiem, kurus tu esi radījis iesākumā!
Liec īstenoties pravietojumiem, kas vēstīti tavā vārdā!
21 Atlīdzini tiem, kas gaida tevi!
Dari, lai tiktu atzīts, ka tavi pravieši ir pelnījuši uzticību.
22 Savas saimes ļaužu lūgšanu uzklausi, Kungs,
pēc Ārona svētības tavai tautai,
tad visi zemes iemītnieki zinās,
ka tu esi Kungs, mūžīgais Dievs.
Izvēles nepieciešamība
23 Jebkuru ēdienu notiesās vēders,
taču ne visi ir vienlīdz labi;
24 kā medījuma garšu samana mēle,
tā saprātīga sirds – melīgus vārdus.
25 Samaitāta sirds sāpina,
pieredzējis cilvēks atmaksās.
Sievas izvēle
26 Kuru katru vīrieti pieņems sieviete,
bet viena meitene labāka nekā otra.
27 Sievietes skaistums iepriecē skatienu
un pārspēj visu, ko cilvēks kāro,
28 taču, ja žēlsirdība sievai uz lūpām un lēnprātība,
kā vīram klājas – ar citiem nav salīdzināms.
29 Kas apņem sievu, ir guvis ieguvumu:
palīgu – tādu kā pats – un atbalstu atpūšoties.
30 Kur žoga nav, tur izlaupa īpašumu;
kur sievas nav, tur grūti pūš klaiņotājs,
31 jo kurš gan uzticētos laupītājam,
kas sajozies dauzās no pilsētas pilsētā;
kas uzticēsies cilvēkam,
kuram nav savas ligzdas
un kurš nakšņo, kur pagadās?
