1 Un pēc tam, kad viņi ienesa Dieva šķirstu un to novietoja telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, viņi ziedoja Dieva priekšā dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus. 2 Un, kad Dāvids bija beidzis upurēt dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus, tad viņš Tā Kunga Vārdā svētīja tautu. 3 Un viņš ikkatram no Israēla izdalīja, kā vīriem, tā arī sievām, pa vienai maizei, gabalam gaļas un rozīņu rausi. 4 Un Tā Kunga šķirsta priekšā viņš nolika kalpot dažus no levītiem, lai tie lūgtu, slavētu un pateiktos Tam Kungam, Israēla Dievam. 5 Asafs bija vadonis, bet Zaharja otrs pēc viņa; tad Jeiēls, Šemiramots, Jehiēls, Matitja, Ēliābs, Obed-Edoms un Jehiēls ar mūzikas instrumentiem, arfām un cītarām, un Asafs lika atskanēt cimbālēm. 6 Un Benaja un Jahasiēls, priesteri, pastāvīgi ar taurēm bija Dieva derības šķirsta priekšā. 7 Toreiz tanī dienā Dāvids pirmo reizi deva Asafam un viņa brāļiem šo dziesmu, lai pateiktos Tam Kungam: 8 "Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus tautu vidū Viņa darbus! 9 Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, runājiet par visiem Viņa brīnuma darbiem! 10 Dodiet slavu Viņa svētajam Vārdam! Lai visu to sirdis priecājas, kas ir Tā Kunga meklētāji! 11 Meklējiet To Kungu un Viņa spēku, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās! 12 Pieminiet brīnuma darbus, ko Viņš ir darījis, Viņa darītās brīnumu zīmes un tiesas spriedumus no Viņa mutes, 13 jūs, Viņa kalpa Israēla pēcnācēji, Jēkaba dēli, Viņa izredzētie! 14 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas tiek spriestas visā pasaulē. 15 Pieminiet mūžīgi Viņa derību, vārdu, ko Viņš pavēlējis tūkstoš audzēm, 16 derību, ko Viņš ir slēdzis ar Ābrahāmu, un Viņa zvēresta apsolījumu, ko Viņš zvērējis Īzākam 17 un ko Viņš arī Jēkabam apstiprinājis kā likumu un Israēlam kā mūžīgu derību, 18 sacīdams: tev Es došu Kānaāna zemi, ko Es jums piešķīru kā īpašuma daļu 19 tolaik, kad jūs vēl bijāt nedaudzi skaitā, pavisam maz, un svešinieki tai zemē, 20 klīzdami no tautas pie tautas un no vienas ķēniņa valsts pie citiem ļaudīm. 21 Bet Viņš nepiekāpās neviena priekšā, kas viņus apspieda, un viņu dēļ Viņš pat pārmācīja ķēniņus: 22 nepieskarieties Maniem svaidītiem un nenodariet ļaunu Maniem praviešiem! 23 Dziediet Tam Kungam, visa zeme, sludiniet ik dienas Viņa pestīšanu! 24 Vēstiet citām tautām Viņa godu un it visu tautu vidū Viņa brīnuma darbus! 25 Jo liels ir Tas Kungs un ļoti augsti slavējams, un Viņš ir bijājams pār visiem dieviem, 26 jo visu tautu dievi ir elki, bet Tas Kungs ir radījis debesis. 27 Augstība un varenība ir Viņa priekšā, spēks un tīksme mīt Viņa mājoklī. 28 Dodiet Tam Kungam, jūs tautu ciltis, dodiet Tam Kungam godu un slavu! 29 Dodiet Tam Kungam Viņa Vārda godu! Atnesiet dāvanu upurus un nāciet Viņa vaiga priekšā. Zemojieties Tā Kunga priekšā un zemojieties svētā glītumā! 30 Trīci, ak, visa zeme, Viņa vaiga priekšā! Patiešām, zeme ir stingri nostiprināta, tā nav izkustināma. 31 Lai debesis izplūst priekā, un zeme lai gavilē un lai tā saka tautām: Tas Kungs ir ķēniņš! 32 Lai jūra krāc, un viss, kas to pilda, lai bango! Lai tīrumi gavilē un viss, kas tajos aug! 33 Lai gavilē koki mežā Tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk, lai tiesātu zemi. 34 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir labs un Viņa žēlastība pastāv mūžīgi. 35 Un lūdziet: izglāb mūs, Dievs, mūsu Glābēj! Sapulcini mūs un atbrīvo mūs no citām tautām, lai mēs nestu pateicības slavu Tavam svētajam Vārdam, lai paši celtu sevi, Tevi godinādami! 36 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, no mūžības uz mūžību!" Un visa tauta sacīja: "Āmen!" un "Slavējiet To Kungu!" 37 Tad Dāvids tur atstāja Tā Kunga derības šķirsta priekšā Asafu un viņa brāļus, lai tie pastāvīgi kalpotu šķirsta priekšā, kā ik dienas pienākas. 38 Un Obed-Edomam un viņa sešdesmit astoņiem brāļiem viņš lika darīt to pašu, pie kam Obed-Edoms, Jedutuna dēls, un Hosa un visi šie pārējie bija vārtu sargi. 39 Un priesteri Cadoku un viņa brāļus, priesterus, viņš atstāja arī turpmāk par sargiem Tā Kunga mājokļa priekšā, kas atradās Gibeonas augstienē, 40 lai tie Tam Kungam vienmēr, rītos un vakaros, upurētu dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra, kā tas ir rakstīts Tā Kunga bauslībā, ko Viņš Israēlam bija pavēlējis. 41 Un kopā ar viņiem tur bija Heimans un Jedutuns, un atlikusī daļa no izraudzītiem, kuri bija nozīmēti pēc vārdiem, lai pateiktos Tam Kungam, jo Viņa žēlastība ir mūžīga. 42 Un līdz ar viņiem bija Heimans un Jedutuns, un viņu rīcībā bija taures un cimbāles, kuras tie skandināja, un arī Dieva dziesmu pavadīšanai domātās cītaras; taču Jedutuna dēliem bija jābūt par vārtu sargiem. 43 Un tad visi ļaudis atgriezās, ikviens savā namā, arī Dāvids atgriezās, lai savu namu svētītu.
Šķirsts tiek novietots teltī
(2Sam 6:17–19)1 Dieva derības šķirstu tie ienesa un novietoja Dāvida uzceltajā teltī. Viņi upurēja Dievam sadedzināmos upurus un miera upurus. 2 Kad Dāvids beidza upurēt sadedzināmos upurus un miera upurus, viņš svētīja tautu Kunga vārdā. 3 Visiem Israēla ļaudīm – gan vīriem, gan sievām – viņš katram deva maizes gabalu, rausi un rozīņu plāceni. 4 Viņš lika levītiem kalpot Kunga šķirsta priekšā – pieminēt, pateikties un slavēt Kungu, Israēla Dievu.
5 Āsāfs bija galvenais, otrs bija Zeharja, tad Jeiēls, Šemīramots, Jehiēls, Matitja, Elīābs, Benājāhu, Obēd-Edoms. Jeiēls atbildēja par mūzikas instrumentiem, arfām un lirām, bet Āsāfs spēlēja cimboles. 6 Priesteri Benājāhu un Jahaziēls bez mitas pūta taures Dieva derības šķirsta priekšā. 7 Tā bija pirmā reize, kad Dāvids lika Āsāfam un viņa brāļiem pateikties Kungam ar dziesmām.
Dāvida pateicības dziesma
(Ps 96:1–13Ps 105:1–15Ps 106:1, Ps 47–48)8 “Pateicieties Kungam, piesauciet viņa vārdu!
Vēstiet tautām viņa darbus,
9 dziediet viņam, skandiniet viņam,
stāstiet par viņa brīnumiem,
10 lepojieties ar viņa svēto vārdu!
Lai priecājas sirdis tiem, kas meklē Kungu!
11 Alkstiet Kungu un viņa spēku,
viņa klātieni vienmēr meklējiet!
12 Atcerieties viņa darītos brīnumus,
viņa zīmes un spriestās tiesas,
13 jūs, viņa kalpa Israēla dzimums,
Jēkaba dēli, viņa izredzētie!
14 Viņš ir Kungs, mūsu Dievs!
Viņš tiesā visu zemi!
15 Nemūžam neaizmirstiet viņa derību,
vārdu, ko viņš devis –
uz tūkstoš audzēm –,
16 ko viņš noslēdzis ar Ābrahāmu,
ko viņš Īzakam apzvērējis,
17 ko viņš cēlis par likumu Jēkabam –
par mūžīgu derību Israēlam,
18 sacīdams: tev es došu Kanaāna zemi,
jums par mantojuma daļu!
19 Kad jūs vēl mazā skaitā
kā ceļinieku pulciņš
20 gājāt no tautas pie tautas,
no vienas valsts atkal citos ļaudīs –
21 viņš nevienam jūs neļāva apspiest,
aprāja ķēniņus jūsu dēļ:
22 neaiztieciet manus svaidītos
un maniem praviešiem nedariet ļaunu!
23 Dziedi Kungam, visa zeme!
Teic ik brīdi viņa glābšanu!
24 Stāstiet tautām par viņa godību
un visiem ļaudīm par viņa brīnuma darbiem!
25 Kungs ir liels un augsti teicams!
Bijājams vairāk par visiem dieviem!
26 Jo visu tautu dievi ir elki,
bet Kungs ir debesis darinājis!
27 Spēks un greznums viņa priekšā,
pie viņa mīt prieks un varenība!
28 Kungs lai tiesā tautas,
lai Kungam gods un vara!
29 Kunga vārds lai tiek godāts!
Nesiet labības dāvanas, pienesiet viņam!
Slavējiet Kungu svētā greznumā!
30 Drebi viņa priekšā, visa zeme!
Zeme ir nostiprināta, tā neļogās!
31 Priecājas debess un līksmo zeme,
lai teicam tautām: Kungs ir Ķēniņš!
32 Lai krāc jūra savus ūdeņus!
Lai līksmo lauki ar savu devumu!
33 Tad Kungam gavilēs koki mežā,
jo viņš nāk tiesāt zemi!
34 Pateicieties Kungam – viņš ir labs,
mūžīga viņa žēlastība!
35 Sauciet: Glābēj, Dievs, glāb mūs!
Sapulcini un sargi no svešām tautām!
Pateiksimies tavam svētajam vārdam,
slavējot tevi sveiksim!
36 Svētī, Kungs, Israēla Dievs,
no mūžības līdz mūžībai!”
Tad visa tauta sacīja: “Patiesi! Lai slava Kungam!”
Pastāvīga dievkalpošana
37 Kunga derības šķirsta priekšā viņš atstāja Āsāfu un viņa brāļus, lai tie vienmēr kalpo pie šķirsta katrs savā dienā. 38 Obēd-Edoms – Obēd-Edoms bija Jedūtūna dēls – un viņa sešdesmit astoņi brāļi, un Hosa bija vārtu sargi. 39 Priesteris Cādoks ar saviem brāļiem priesteriem bija pie Kunga telts Gibeonas augstienē, 40 lai altārī vienmēr pienestu sadedzināmos upurus Kungam rītā un vakarā, lai visu darītu, kā rakstīts Kunga bauslībā, ko viņš pavēlējis Israēlam. 41 Ar tiem bija arī Hēmāns un Jedūtūns, kā arī pārējie, kas bija šķīstījušies un kuru vārdi tika izvēlēti, lai slavētu Kungu, jo viņa žēlastība ir mūžīga! 42 Hēmāns un Jedūtūns bija kopā ar tiem – lai ar taurēm un cimbolēm skandētu Dievam dziesmas un mūziku! Jedūtūna dēli bija vārtu sargi.
43 Pēc tam visi ļaudis devās uz mājām. Dāvids pārnāca un svētīja savu namu.
