Dieva godība radībā un bauslībā
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma. 2 Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu. 3 Diena dienai to pauž, un nakts naktij to dara zināmu. 4 Nav nekādas valodas, nedzird ne vārda, neskan to balss, 5 tomēr to vēsts iziet pa visu pasauli un to pausme līdz zemes galiem. 6 Saulei Viņš darinājis telti, tā līdzīga līgavainim, kas iziet no savām telpām, tā priecājas kā varonis, lai dotos nospraustajā ceļā. 7 Vienā debesmalā tā sāk savu gaitu, apkārt līdz tai pašai malai tā to nostaigā, un nekas nepaliek apslēpts no tās svelmes. 8 Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. 9 Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis. 10 Bijība Tā Kunga priekšā ir šķīsta, tā pastāv mūžīgi. Tā Kunga tiesas spriedumi ir patiesība, tie visi ir taisni; 11 tie ir jaukāki nekā zelts, nekā kausēts zelts, tie saldāki nekā medus, kā vistīrākais tecinātais medus no šūnām. 12 Arī Tavs kalps no tiem gūst pamācību, jo, kas tos ievēro, tam jau ar to vien ir liela alga. 13 Kas gan apzinās savu nomaldīšanos? Šķīstī mani no manām neapzinātām kļūdām! 14 Pasargi arī Savu kalpu no augstprātīgas lepnības grēkiem, ka tie nevalda pār mani! Tad es būšu bez vainas un tīrs, bez lieliem pārkāpumiem. 15 Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak, Kungs, mans patvērums un mans pestītājs!
Dieva godība radībā un bauslībā
1 Korvedim. Dāvida psalms .
2 Debesis vēsta par Dieva godu,
viņa roku darbu teic debesjums,
3 diena dienai valodas vērpj,
nakts naktij nes vēsti –
4 nav valodas, nav vārdu,
viņu balsis pat nedzird!
5 Pār visu zemi sniedzas to mērs,
līdz pasaules malai viņu vārdi!
Debesīs viņš uzcēlis saulei telti.
6 Kā līgavainis tā iznāk no kāzu telts,
līksma kā spēkavīrs, kas skrējienā metas,
7 no debesu malas tā iznāk
un ripo līdz debesu galam –
kas var paslēpties no viņas svelmes?
8 Kunga bauslība pilnīga, tā atveldzē dvēseli,
Kunga liecība droša, tā vientiesi dara gudru,
9 Kunga pavēles skaidras, tās sirdi ielīksmo,
Kunga bauslis šķīsts, tas dara acis gaišas,
10 Kunga bijība šķīsta, tā pastāv mūžam,
Kunga spriedumi taisni, visos ir patiesība,
11 par zeltu tie tīkamāki un tīrzelta krājumiem,
saldāki nekā medus un pilošas kāres.
12 Un tie tavam kalpam liek atcerēties –
kas tos ievēro, tas manto daudz.
13 Kurš pamana savas kļūmes?
No apslēpta grēka attīri mani!
14 Arī no atklātas spīts savu kalpu sargi –
lai nevalda tā pār mani,
tad būšu krietns un brīvs no lielas vainas!
15 Lai tev tīk manas runas un sirds pārdomas,
Kungs, mana klints un mans glābējs!
