1 Kad Salamans bija beidzis savu lūgšanu, tad uguns nonāca no debesīm un aprija dedzināmos upurus un kaujamos upurus, un Tā Kunga godība piepildīja to namu, 2 tā ka priesteri nevarēja ieiet Tā Kunga namā, jo Tā Kunga godība piepildīja Tā Kunga namu. 3 Un, kad visi Israēla bērni redzēja uguni nonākam un Tā Kunga godību izplešamies pār svētnīcu, tad viņi metās uz sava vaiga pie zemes, uz akmens seguma viņi nolieca savu vaigu un pielūdza un teica To Kungu, ka Viņš ir labs un ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi. 4 Un ķēniņš un visa tauta ziedoja kaujamos upurus Tā Kunga priekšā. 5 Un ķēniņš Salamans veltīja kā kaujamos upurus divdesmit divus tūkstošus vēršu un simts divdesmit tūkstošus sīklopu; tā ķēniņš un visa tauta iesvētīja Dieva namu. 6 Un priesteri stāvēja savā kalpošanā un levīti ar Tā Kunga mūzikas instrumentiem, ko ķēniņš Dāvids bija taisījis, lai slavētu To Kungu, lai Viņa žēlastība paliktu mūžīgi, un iepretim viņiem priesteri pūta taures, un viss Israēls stāvēja. 7 Tad arī Salamans iesvētīja pagalma vidējo daļu, kas atradās Tā Kunga nama priekšā, jo tur viņš sagatavoja dedzināmos upurus un labprātīgo dāvanu upuru taukus, tāpēc ka vara dedzināmo upuru altāris, ko Salamans bija uztaisījis, nespēja uzņemt ne dedzināmos upurus, ne ēdamos upurus, nedz tauku gabalus no labprātīgiem kaujamiem upuriem. 8 Un Salamans šinī laikā rīkoja svētkus septiņas dienas, un viss Israēls bija kopā ar viņu varen lielā svētku sapulcē, no Hamatas pievārtes līdz Ēģiptes upei. 9 Bet astotajā dienā viņi turēja svētku sapulci, jo altāra iesvētīšanu viņi bija svinējuši septiņas dienas, un svētki arī ilga septiņas dienas. 10 Bet divdesmit trešajā dienā septītajā mēnesī viņš atlaida tautu uz savām mājām. Visi bija priecīgi un līksmi to labumu dēļ, ko Tas Kungs bija darījis gan Dāvidam, gan Salamanam, gan Savai tautai Israēlam. 11 Kad Salamans pabeidza Tā Kunga namu un ķēniņa namu un bija arī sagādājis visu, ko Salamans bija iecerējis, vai nu Tā Kunga nama, vai ķēniņa nama vajadzībām, un tas viņam bija paveicies, 12 tad Tas Kungs parādījās Salamanam naktī sapnī un viņam sacīja: "Es esmu uzklausījis tavu lūgšanu, un šo vietu esmu Sev izraudzījis par upura namu. 13 Redzi, kad Es aizslēgšu debesis, ka lietus nelīs, vai kad Es pavēlēšu siseņiem, lai viņi noēd zemi, vai ja Es sūtīšu mēri Savai tautai, 14 un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi. 15 Tad nu tagad Manas acis būs atvērtas un Manām ausīm labpatiks dzirdēt šinī vietā izteiktās lūgšanas, 16 jo Es esmu izraudzījis šo namu un esmu to darījis svētu, lai tur mūžīgi mājotu Mans Vārds un Manas acis un Mana sirds būtu tur vienumēr. 17 Un nu, ja tu staigāsi Manā priekšā, gluži kā tavs tēvs Dāvids ir staigājis, un pildīsi visu tā, kā Es esmu tev pavēlējis, un ievērosi Manus likumus un Manas tiesas, 18 tad Es nostiprināšu tavas ķēniņa valsts troni, kā Es to esmu svinīgi apsolījis tavam tēvam Dāvidam, sacīdams: tev nekad netrūks vīru, kas valdīs pār Israēlu! 19 Bet, ja jūs no Manis novērsīsities un atstāsit Manus likumus un Manus baušļus, ko Es esmu jums devis, un iesit un kalposit citiem dieviem un pielūgsit tos, 20 tad Es iznīdēšu Israēla bērnus no Manas zemes, kuru Es tiem esmu devis, un no šī nama, kuru Es biju svētījis Savam Vārdam, un Es viņus aizsūtīšu prom no Sava vaiga, un Es tos darīšu par nievu vārdu un apsmieklu visu tautu starpā. 21 Bet par šo namu, kura augstumu redzēja ikviens, kas tam kaut reizi gājis garām, - par to izbīsies un sacīs: kāpēc gan Tas Kungs ir tā izrīkojies ar šo zemi un šo namu? 22 Un tad atbildēs: par sodu, tāpēc ka viņi atstājuši To Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus izveda no Ēģiptes zemes, un ir pakļāvušies citiem dieviem un pielūguši tos, un kalpojuši tiem, - tādēļ Viņš pār tiem ir licis nākt visai šai nelaimei!"
Tempļa iesvētīšanai pienestie upuri
(1Ķēn 8:62–66)1 Kad Sālamans beidza lūgt, no debesīm krita uguns un aprija sadedzināmo upuri. Tad Kunga godība piepildīja namu, 2 un priesteri nespēja ieiet Kunga namā, jo to piepildīja Kunga godība! 3 Visi Israēla dēli redzēja krītošo uguni un Kunga godību, kas apņēma namu, un viņi noliecās ar seju pie zemes uz akmens grīdas, un tie slavēja Kungu un viņam pateicās: “Viņš ir labs, viņa žēlastība ir mūžīga!” 4 Gan ķēniņš, gan visi ļaudis Kunga priekšā upurēja kaujamos upurus.
5 Ķēniņš Sālamans upurēja divdesmit divus tūkstošus liellopu un simts divdesmit tūkstošus sīklopu. Ķēniņš un visi ļaudis iesvētīja Dieva namu. 6 Savās vietās stāvēja priesteri un levīti ar mūzikas instrumentiem, ko bija darinājis ķēniņš Dāvids, lai pateiktos Kungam ar Dāvida slavas vārdiem: viņa žēlastība ir mūžīga! Priesteri ar taurēm stāvēja iepretī – tur stāvēja viss Israēls.
7 Sālamans iesvētīja iekšējo pagalmu, kas Kunga nama priekšā, – viņš tur pienesa sadedzināmo upuri un miera upura taukus, jo Sālamana darinātais vara altāris bija par mazu sadedzināmajam upurim, labības dāvanai un upura taukiem. 8 Toreiz Sālamans rīkoja svētkus septiņas dienas, un viss Israēls no Hamātas līdz Ēģiptes upei bija kopā ar viņu, varen liela sapulce! 9 Astotajā dienā viņiem bija sapulce. Septiņas dienas viņi iesvētīja altāri, un septiņas dienas bija svētki. 10 Septītā mēneša divdesmit trešajā dienā viņš ļaudis atlaida mājās – tie bija līksmi un priecīgi par visu labo, ko Kungs darījis Dāvidam, Sālamanam un savai Israēla tautai!
Dievs otrreiz parādās Sālamanam
(1Ķēn 9:1–9)11 Sālamans pabeidza celt Kunga namu un ķēniņa namu – viņš sekmīgi pabeidza visu, kas Sālamanam bija jādara Kunga namā un savā namā.
12 Tad naktī Kungs parādījās Sālamanam un sacīja: “Es dzirdēju tavu lūgšanu un izvēlējos šo vietu par upura namu! 13 Kad es aizvēršu debesis un nebūs lietus vai pavēlēšu siseņiem aprīt to, kas uz zemes, vai uzsūtīšu ļaudīm mēri 14 un mana tauta, kas saukta manā vārdā, zemosies un lūgs – meklēs mani un atgriezīsies no sava ļaunā ceļa –, tad es no debesīm uzklausīšu tos, piedošu viņu grēkus un dziedēšu viņu zemi! 15 Tātad pār šo vietu manas acis būs nomodā un manas ausis pievērstas lūgšanām. 16 Es esmu izvēlējies šo namu, lai mans vārds tur mājotu mūžīgi, – manas acis un sirds būs tur vienmēr! 17 Bet tu, ja tu rīkosies tāpat kā tavs tēvs Dāvids un darīsi visu, kā es tev pavēlēju, un turēsi manus likumus un tiesas, 18 tad es nostiprināšu tavu ķēniņa troni, kā apsolīju tavam tēvam Dāvidam, sacīdams: tev netrūks, kas valda Israēlā!
19 Bet, ja jūs novērsīsieties un atmetīsiet manus likumus un baušļus, kurus es jums devu, sekosiet un kalposiet citiem dieviem, tiem zemodamies, 20 tad es tos izraušu no savas zemes, kuru tiem devu, un atmetīšu šo namu, kuru svētīju savam vārdam, un tas kļūs par parunu un izsmieklu visām tautām! 21 Par šo augsto namu visi garāmgājēji šausmināsies un sacīs: kāpēc Kungs tā darīja šai zemei un šim namam? 22 Tad tiem atbildēs: tāpēc, ka tie atmetuši Kungu, savu Dievu, kurš viņus izveda no Ēģiptes zemes, un stipri pieķērušies citiem dieviem, zemojušies un kalpojuši tiem, – tāpēc viņš lika, lai pār tiem nāk viss šis ļaunums!”
