Dievbijīgo kārdināšana un iepriecināšana
1 Asafa dziesma jedutuniešu dziedātāju vadonim. 2 Es piesaucu skaļā balsī Dievu un kliedzu pēc Viņa, es saucu Dievu, un Viņš klausās uz mani! 3 Savā bēdu laikā es meklēju To Kungu. Mana roka ir naktī izstiepta un nepagurst, mana dvēsele atsakās no iepriecinājuma. 4 Kad es pieminu Dievu, tad es nopūšos; kad pārdomāju, tad mans gars izsamist. (Sela.) 5 Tu turi nomodā manas acis, es esmu tik stipri nemiera pilns, ka nespēju runāt. 6 Es domāju par senajām dienām, es pieminu aizgājušos gadus. 7 Es atminos savu dziesmu naktī cītaras pavadībā, mana sirds ir pārdomu pilna, mans gars meklē skaidrību un jautā: 8 vai Dievs atstums mūžīgi un nebūs vairs nekad žēlīgs? 9 Vai Viņa žēlastība un labsirdība ir uz visiem laikiem pagalam, Viņa solījums pagalam uz paaudžu paaudzēm? 10 Vai Dievs ir aizmirsis žēlīgs būt? Vai dusmās ir aizslēdzis Savu žēlsirdību? (Sela.) 11 Un es sacīju: tās ir man jo sāpīgas bēdas, ka Visuaugstākā labā roka ir tā pārmainījusies. 12 Es tad pieminu Tā Kunga darbus, es tad tiešām dziļi savā sirdī pieminu Tavus brīnuma darbus kopš senseniem laikiem. 13 Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus, es apsveru sevī un paužu savās dziesmās visu, ko Tu dari. 14 Ak, Dievs, Tavs ceļš ir svēts! Kur ir vēl kāds tik liels Dievs kā Tu, ak, Kungs? 15 Tu esi Dievs, kas dara brīnumus; Tu esi tautām darījis zināmu Savu spēku. 16 Ar Savu spēcīgo elkoni Tu esi atpestījis Savu tautu, Jēkaba un Jāzepa dēlus. (Sela.) 17 Tevi redzēja ūdeņi, Dievs, ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, jā, pat dziļumi iztrūcinājās un sakūlās bangainās grīstīs. 18 Mākoņi izlējās ūdens strāvās, debesu padebešos atskanēja pērkona dārdi, un Tavas bultas šaudījās pa gaisu. 19 Tavi pērkoni dārdēja debesu izplatījumā kā vareni rati, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja. 20 Cauri jūrai virzījās Tavs ceļš un cauri ūdens dziļumiem Tava teka, bet nemaz nebija manāmas Tavas pēdas. 21 Tu vadīji Savu tautu kā avis ar Mozus un Ārona rokām.
(A psalm by Asaph for Jeduthun, the music leader.)
In Times of Trouble God Is with His People
1 I pray to you, Lord God,
and I beg you to listen.
2 In days filled with trouble,
I search for you.
And at night I tirelessly
lift my hands in prayer,
refusing comfort.
3 When I think of you,
I feel restless and weak.
4 Because of you, Lord God,
I can't sleep.
I am restless
and can't even talk.
5 I think of times gone by,
of those years long ago.
6 Each night my mind
is flooded with questions:
7 “Have you rejected me forever?
Won't you be kind again?
8 Is this the end of your love
and your promises?
9 Have you forgotten
how to have pity?
Do you refuse to show mercy
because of your anger?”
10 Then I said, “God Most High,
what hurts me most
is that you no longer help us
with your mighty arm.”
11 Our Lord, I will remember
the things you have done,
your miracles of long ago.
12 I will think about each one
of your mighty deeds.
13 Everything you do is right,
and no other god
compares with you.
14 You alone work miracles,
and you have let nations
see your mighty power.
15 With your own arm you rescued
your people, the descendants
of Jacob and Joseph.
16 The ocean looked at you, God,
and it trembled deep down
with fear.
17 Water flowed from the clouds.
Thunder was heard above
as your arrows of lightning
flashed about.
18 Your thunder roared
like chariot wheels.
The world was made bright
by lightning,
and all the earth trembled.
19 You walked through the water
of the mighty sea,
but your footprints
were never seen.
20 You guided your people
like a flock of sheep,
and you chose Moses and Aaron
to be their leaders.
