Dieva atstāta cilvēka lūgšana
1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām. 2 Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. 3 Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. 4 Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji! 5 Tu esi mans valdnieks, ak, Dievs, tas, kas sūta palīdzību Jēkabam! 6 Ar Tevi mēs satriecam ienaidniekus, Tava Vārda spēkā saminam tos, kas stājas mums pretim. 7 Nē, es savu cerību nelieku uz savu stopu, nedz mans zobens ir tas, kas man palīdz, 8 bet Tu mūs izglāb no mūsu ienaidniekiem, un, kas mūs ienīst, tos Tu liec kaunā. 9 Par Dievu mēs līksmojam vienumēr, un Tavam Vārdam pateicamies mūžīgi. 10 Bet nu Tu mūs esi atstūmis un pametis kaunā, neesi gājis cīņā kopā ar mūsu karaspēku. 11 Tu liki mums atkāpties ienaidnieka priekšā un ļāvi ienaidniekam gūt laupījumu. 12 Kā avis Tu mūs esi atstājis nokaušanai un izkaisījis starp tautām. 13 Tu pārdevi Savu tautu par velti, neiegūdams par to nekādu samaksu. 14 Tu mūs noliec par apsmieklu mūsu kaimiņiem un par nievām un izsmieklu tiem, kas dzīvo mums visapkārt. 15 Tu mūs dari par zobgalīgu sakāmvārdu starp tautām, un svešas tautas par mums krata galvu. 16 Cauru dienu mans negods stāv man acu priekšā, un kauns apklāj manu vaigu, 17 jo man jādzird pēlēju un smējēju skaļās valodas un jāredz, ka mūs nīst un taisās mums atriebties. 18 Viss tas ir nācis pār mums, un tomēr mēs Tevi neesam aizmirsuši un neesam lauzuši Tavu derību. 19 Mūsu sirds nav atkāpusies, un mūsu soļi nav novirzījušies no Taviem ceļiem, 20 lai gan Tu mūs satriec šakāļu mītņu vidū un turi mūs apklātus ar nāves nakts tumsību. 21 Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva Vārdu un būtu izstiepuši savu roku pēc sveša dieva, 22 vai Dievs to nebūtu manījis? Viņš taču zina siržu noslēpumus. 23 Nē, Tevis pēc mēs tiekam nogalināti augu dienu, topam turēti līdzīgi kaujamām avīm. 24 Celies, Kungs,- kāpēc Tu guli? Mosties un neatstum mūs uz laiku laikiem! 25 Kāpēc Tu apslēp Savu vaigu un aizmirsti mūsu postu un spaidus? 26 Tiešām, putekļos nospiesta ir mūsu dvēsele, mūsu miesa līp pie pīšļiem. 27 Celies, nāc mums par palīgu un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ!
(A special psalm by the clan of Korah and for the music leader.)
A Prayer for Help
1 Our God, our ancestors told us
what wonders you worked
and we listened carefully.
2 You chased off the nations
by causing them trouble
with your powerful arm.
Then you let our ancestors
take over their land.
3 Their strength and weapons
were not what won the land
and gave them victory!
You loved them and fought
with your powerful arm
and your shining glory.
4 You are my God and King,
and you give victory
to the people of Jacob.
5 By your great power,
we knocked our enemies down
and trampled on them.
6 I don't depend on my arrows
or my sword to save me.
7 But you saved us
from our hateful enemies,
and you put them to shame.
8 We boast about you, our God,
and we are always grateful.
9 But now you have rejected us;
you don't lead us into battle,
and we look foolish.
10 You made us retreat,
and our enemies have taken
everything we own.
11 You let us be slaughtered
like sheep,
and you scattered us
among the nations.
12 You sold your people
for little or nothing,
and you earned no profit.
13 You made us look foolish
to our neighbors;
people who live nearby
insult us and sneer.
14 Foreigners joke about us
and shake their heads.
15 I am embarrassed every day,
and I blush with shame.
16 But others mock and sneer,
as they watch my enemies
take revenge on me.
17 All this happened to us,
though we didn't forget you
or break our agreement.
18 We always kept you in mind
and followed your teaching.
19 But you crushed us,
and you covered us
with deepest darkness
where wild animals live.
20 We did not forget you
or lift our hands in prayer
to foreign gods.
21 You would have known it
because you discover
every secret thought.
22 We face death all day for you.
We are like sheep on their way
to be slaughtered.
23 Wake up! Do something, Lord!
Why are you sleeping?
Don't desert us forever.
24 Why do you keep looking away?
Don't forget our sufferings
and all our troubles.
25 We are flat on the ground,
holding on to the dust.
26 Do something! Help us!
Show how kind you are
and come to our rescue.
