1 Cilvēks, kas ir stūrgalvīgs pret sodu, tas tiks pazudināts pilnīgi negaidot un nevienam nemanot. 2 Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājas; ja turpretī valda bezdievis, tad tauta nopūšas. 3 Kas mīl dziļāku gudrību, iepriecina savu tēvu, bet, kas ar netiklēm pinas, nodzīvo savu mantu. 4 Īsts ķēniņš uzceļ savu valsti ar tiesu un taisnību, bet sīksts un negausīgs valdnieks turpretī grūž to postā. 5 Vīrs, kas liekuļo sava tuvākā priekšā, tas izstiepj viņa priekšā tīklu viņa soļiem. 6 Kad kāds ļauns cilvēks grēko, viņš sapinas pats, bet taisnais priecājas un jūtas labi. 7 Taisnais atzīst arī nabadzīgo taisnību; bezdievis neievēro nekādus prāta aizrādījumus. 8 Visa nievātāji samusina pilsētu uz dumpi, bet gudrie nomierina satraukumu. 9 Ja gudrajam gadās ko aizrādīt neprašam, tad pēdējais vai nu dusmo, vai smejas, bet miers viņu starpā neiestājas. 10 Asinskārīgie cilvēki nīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējas par viņa glābšanu. 11 Nejēga izkrata sava gara saturu cita priekšā, bet īsteni gudrais to pataupa sev. 12 Ja kāds valdnieks uzklausa melus, tad tam visi viņa sulaiņi ir bezdievji. 13 Nabagie un mantas plēsēji satiekas cits ar citu, bet Tas Kungs ir, kas viņiem dod acu gaismu. 14 Ķēniņam, kas taisnīgi tiesā nabagos, viņa goda krēsls pastāvēs mūžīgi. 15 Rīkste un pārmācība piešķir gudrību, bet zēns, ja tas atstāts pats savā vaļā, sagādā savai mātei kaunu. 16 Kur daudz bezdievīgo, tur arī daudz grēku, bet taisnie piedzīvos viņu krišanu. 17 Pārmāci savu dēlu, tad viņš tevi iepriecinās un sagādās atvieglojumu tavai dvēselei. 18 Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības! 19 Kalps nav pārmācāms tikai ar vārdiem vien: ja viņš tos arī tūliņ saprot, tad viņš tos tomēr neievēro. 20 Ja tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad zini, ka uz neprašu liekamas lielākas cerības nekā uz viņu. 21 Ja kāds savu kalpu no jaunības tur par daudz maigi, tad viņš pēc tam grib kļūt par jaunu kungu. 22 Ātrs un dusmīgs vīrs rada nesaskaņas un izraisa asu vārdu maiņu, bet nikns un sirdīgs izdara daudz grēku. 23 Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgais iemantos godu. 24 Kas dalās ar zagli, tas ienīst savu dvēseli; viņš gan dzird lāstu, bet neko nesaka. 25 Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts. 26 Daudzi cenšas nokļūt valdnieka vaiga priekšā, bet tiesas spriedums par katru nāk no Tā Kunga. 27 Netaisnais taisnajam šķiet negantība esam, un taisna ceļa gājējs ir negantība bezdievim.
Use Good Sense
1 If you keep being stubborn
after many warnings,
you will suddenly discover
you have gone too far.
2 When justice rules a nation,
everyone is glad;
when injustice rules,
everyone groans.
3 If you love wisdom
your parents will be glad,
but chasing after bad women
will cost you everything.
4 An honest ruler
makes the nation strong;
a ruler who takes bribes
will bring it to ruin.
5 Flattery is nothing less
than setting a trap.
6 Your sins will catch you,
but everyone who lives right
will sing and celebrate.
7 The wicked don't care
about the rights of the poor,
but good people do.
8 Sneering at others is a spark
that sets a city on fire;
using good sense can put out
the flames of anger.
9 Be wise and don't sue a fool.
You won't get satisfaction,
because all the fool will do
is sneer and shout.
10 A murderer hates everyone
who is honest
and lives right.
11 Don't be a fool
and quickly lose your temper—
be sensible and patient.
12 A ruler who listens to lies
will have corrupt officials.
13 The poor and all who abuse them
must each depend on God
for light.
14 Kings who are fair to the poor
will rule a long time.
15 Correct your children,
and they will be wise;
children out of control
disgrace their mothers.
16 Crime increases
when crooks are in power,
but law-abiding citizens
will see them fall.
17 If you correct your children,
they will bring you peace
and happiness.
18 Without guidance from God
law and order disappear,
but God blesses everyone
who obeys his Law.
19 Even when servants are smart,
it takes more than words
to make them obey.
20 There is more hope for a fool
than for someone who speaks
without thinking.
21 Slaves that you treat kindly
from their childhood
will cause you sorrow.
22 A person with a quick temper
stirs up arguments
and commits a lot of sins.
23 Too much pride brings disgrace;
humility leads to honor.
24 If you take part in a crime
you are your worst enemy,
because even under oath
you can't tell the truth.
25 Don't fall into the trap
of being a coward—
trust the Lord,
and you will be safe.
26 Many try to make friends
with a ruler,
but justice comes
from the Lord.
27 Good people and criminals
can't stand each other.
