1 Nabags, kas savā rimtumā staigā, ir labāks nekā aplamnieks ar negodīgām lūpām un pie tam bagāts. 2 Kur cilvēks nerīkojas ar prātu, tur neiet labi, un, kas ir pārmērīgi ašs ar savām kājām, tas rada sev zaudējumus. 3 Cilvēka bezprātība sajauc viņa ceļus, tā ka viņa sirds ir nemiera pilna pret To Kungu. 4 Manta sagādā daudz draugu, bet nabagu viņa draugi atstāj. 5 Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un, kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam. 6 Daudzi izsaka glaimus dižciltīgajam, un visi ir draugi tam, kas devīgi piešķir dāvanas. 7 Nabago ienīst visi viņa brāļi; cik vēl vairāk no viņa atraujas viņa draugi! Un, kas paļaujas un uzticas tikai vārdiem, tam nekas netiek! 8 Kas gudrs kļuvis, mīl savu dzīvību, un sapratīgais gūst sev labumu. 9 Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un, kas nekautrīgi stāsta saltus melus, dabūs galu. 10 Nejēgam neklājas pieredzēt labas dienas, un vēl mazāk vergam pār savu augstāko valdnieku valdīt. 11 Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs, un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt. 12 Ķēniņa bargums ir kā jauna lauvas rūciens, bet viņa žēlastība ir kā rasa uz zāles. 13 Nejēgas dēls ir sava tēva sirdēsti, un nesaticīga sieva ir līdzīga jumta notekai, pa kuru nepārtraukti plūst un pil ūdens. 14 Namu un mantu manto no vecākiem, bet sapratīgu sievu no Tā Kunga. 15 Slinkums ieaijā miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu. 16 Kas glabā Tā Kunga bauslību, tas saglabā savu dzīvību, bet, kas nepiegriež nopietnu vērību savam ceļam, mirs. 17 Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu Tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu. 18 Pārmāci savu dēlu, kamēr ir vēl kāda cerība, bet neļauj savai dvēselei tevi aizraut tik tālu, ka tu iedomātos savu dēlu nonāvēt. 19 Lielam un straujam niknumam jācieš zaudējumi, un, jo tu gribi to savaldīt, jo lielāks un niknāks tas kļūst. 20 Paklausi padomam un iedziļinies audzināšanas pamācībās, lai tu pēc tam būtu gudrs. 21 Daudz nodomu ir vīra sirdī, bet pāri visam stāv un paliek Tā Kunga padoms. 22 Cilvēkam ir prieks par otra labā veiktu labu darbu, un nabags ir labāks par meli. 23 Tā Kunga bijāšana spēcina cilvēku dzīvībai, tāds būs arvienu paēdis, tā ka nekāds ļaunums viņu nepiemeklēs. 24 Sliņķis paslēpj savu roku podā un nepieceļ to no jauna pie mutes. 25 Ja per kādu zobotājos, tad neprātīgais kļūst gudrs, ja soda un pārmāca sapratīgo, tad viņš kļūst pavisam prātīgs. 26 Kas posta tēvu un padzen savu māti, tas ir bezkaunīgs un nolādēts bērns. 27 Mities, mans dēls, klausīties mācības, kuras novērš no gudrības vārdiem! 28 Liecinieks, kas pats nelietis, apsmej tiesu, un bezdievju mute ar labpatiku norij ikkatru dzirdēto netaisnību. 29 Tiem, kas par visu ņirgājas, ir sagatavota soda tiesa, un ģeķu muguras sagaida pēriens.
It's Wise To Be Patient
1 It's better to be poor
and live right
than to be a stupid liar.
2 Willingness and stupidity
don't go well together.
If you are too eager,
you will miss the road.
3 We are ruined
by our own stupidity,
though we blame the Lord.
4 The rich have many friends;
the poor have none.
5 Dishonest witnesses and liars
won't escape punishment.
6 Everyone tries to be friends
of those who can help them.
7 If you are poor,
your own relatives reject you,
and your friends are worse.
When you really need them,
they are not there.
8 Do yourself a favor
by having good sense—
you will be glad you did.
9 Dishonest witnesses and liars
will be destroyed.
10 It isn't right for a fool
to live in luxury
or for a slave to rule
in place of a king.
11 It's wise to be patient
and show what you are like
by forgiving others.
12 An angry king roars
like a lion,
but when a king is pleased,
it's like dew on the crops.
13 Foolish children bring disgrace
to their fathers.
A nagging wife goes on and on
like the drip, drip, drip
of the rain.
14 You may inherit all you own
from your parents,
but a sensible wife
is a gift from the Lord.
15 If you are lazy
and sleep your time away,
you will starve.
16 Obey the Lord's teachings
and you will live—
disobey and you will die.
17 Caring for the poor
is lending to the Lord,
and you will be well repaid.
18 Correct your children
before it's too late;
if you don't punish them,
trouble will come their way.
19 People with bad tempers
are always in trouble,
and they need help
over and over again.
20 Pay attention to advice
and accept correction,
so you can live sensibly.
21 We may make a lot of plans,
but the Lord will do
what he has decided.
22 What matters most is loyalty.
It's better to be poor
than to be a liar.
23 Showing respect to the Lord
brings true life—
if you do it, you can relax
without fear of danger.
24 Some people are too lazy
to lift a hand
to feed themselves.
25 Stupid fools learn good sense
by seeing others punished;
a sensible person learns
by being corrected.
26 Disgraceful children
rob their father
and chase their mother away.
27 If you stop learning,
you will forget
what you already know.
28 A lying witness makes fun
of the court system,
and criminals think crime
is really delicious.
29 A stupid fool should expect
to be punished.
