1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaja tuksnesī otrā gadā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes pirmajā mēnesī, sacīdams: 2 "Lai Israēla bērni gatavojas Pashā svētkiem noliktā laikā: 3 četrpadsmitajā dienā šinī mēnesī ap pievakari sataisieties tiem savā noliktā laikā; rīkojiet šos svētkus tā, kā visi likumi un Manas tiesas to noteic." 4 Tad Mozus sacīja Israēla bērniem, lai tie svinētu Pashā svētkus. 5 Un viņi svinēja Pashā svētkus pirmā mēneša četrpadsmitās dienas pievakarē Sinaja tuksnesī; visu, kā Tas Kungs bija to Mozum pavēlējis, tā arī Israēla bērni darīja. 6 Un tur bija arī kādi vīri, kas mirušo dēļ bija kļuvuši nešķīsti, un tie nevarēja Pashā svētkus svinēt šinī noliktā dienā, tādēļ viņi piegāja pie Mozus un Ārona tanī pašā dienā, 7 un tie vīri viņam sacīja: "Mēs esam palikuši nešķīsti pie miroņa. Kāpēc mums mūsu tiesības tiek ierobežotas, ka mums neļauj pienest upuri Tam Kungam mums noteiktā laikā kopā ar Israēla bērniem?" 8 Un Mozus viņiem atbildēja: "Palieciet mierā, es gribu pajautāt, ko Tas Kungs jums pavēlēs darīt!" 9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 10 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds no jums vai no jūsu pēcnācējiem ir pie miroņa palicis nešķīsts vai ir tālā ceļā, tad viņam tomēr būs Tam Kungam jātur Pashā svētki: 11 otrā mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku tie jums jātur, ar neraudzētām maizēm un ar rūgtām zālēm ir Pashā jābauda. 12 Viņiem no tā nekā nebūs atstāt līdz rītam, tanī dienā nebūs lauzt nevienu kaulu; pēc visiem Pashā svētku likumiem turiet tos. 13 Bet kas ir šķīsts un kas neatrodas ceļā, bet tomēr ir atrāvies no Pashā turēšanas, tad tāda cilvēka dzīvība lai tiek izdeldēta no viņa tautas, jo viņš savu upuri Tam Kungam nav pienesis tam noteiktā laikā; tāds cilvēks lai nes savus grēkus! 14 Bet, ja kāds cilvēks pie jums uzturas kā svešinieks un grib Tam Kungam svinēt Pashā svētkus, tad lai viņš tos tur pēc Pashā svētku likumiem un tiesām, kā pienākas; un lai jums ir vienāds likums kā svešiniekam, tā iedzimtajam tanī zemē." 15 Un tanī dienā, kad mājoklis tika uzcelts, tad mākonis apklāja mājokli, proti, Liecības telti, bet vakarā pār mājokli bija ugunij līdzīga blāzma līdz rītam. 16 Tā bija pastāvīgi: dienā mājokli apklāja mākonis, bet naktī blāzmoja uguns. 17 Un, kad padebesis pacēlās no telts, tad arī Israēla bērni devās ceļā; bet tanī vietā, kur mākonis apstājās, tur Israēla bērni apmetās. 18 Pēc Tā Kunga pavēles Israēla bērni devās ceļā, un pēc Tā Kunga pavēles tie apmetās; visu laiku, kamēr mākonis atradās virs mājokļa, tikmēr arī tie dzīvoja savās teltīs. 19 Un, kad mākonis palika daudzas dienas virs mājokļa, tad Israēla bērni ņēma vērā Tā Kunga pavēli un necēlās, lai dotos tālāk. 20 Un notika arī, ka mākonis palika nedaudz dienu virs mājokļa, lai uzkavētos, tad pēc Tā Kunga pavēles arī viņi palika uz vietas, un pēc Tā Kunga pavēles viņi cēlās. 21 Un gadījās arī, ka mākonis palika tikai no vakara līdz rītam, bet no rīta tas jau pacēlās, tad arī viņi cēlās; vai bija diena, vai bija nakts, tiklīdz mākonis pacēlās, tā arī viņi devās ceļā. 22 Bet, ja mākonis divas dienas vai pat mēnesi, vai vēl ilgāk kavējās pār mājokli, virs tā palikdams, tad arī Israēla bērni mita savās teltīs un necēlās; bet, tiklīdz tas cēlās, tad arī viņi izvilka savu telšu mietus. 23 Pēc Tā Kunga pavēles tie apmetās, un pēc Tā Kunga pavēles tie cēlās; tie ņēma vērā Tā Kunga pavēles, kā Tas Kungs bija caur Mozu pavēlējis.
Regulations for Celebrating Passover
1 During the first month of Israel's second year in the Sinai Desert, the Lord had told Moses 2 to say to the people, “Celebrate Passover 3 in the evening of the fourteenth day of this month and do it by following all the regulations.” 4-5 Moses told the people what the Lord had said, and they celebrated Passover there in the desert in the evening of the fourteenth day of the first month.
6 Some people in Israel's camp had touched a dead body and had become unfit to worship the Lord, and they could not celebrate Passover. But they asked Moses and Aaron, 7 “Even though we have touched a dead body, why can't we celebrate Passover and offer sacrifices to the Lord at the same time as everyone else?”
8 Moses said, “Wait here while I go into the sacred tent and find out what the Lord says about this.”
9 The Lord then told Moses 10 to say to the community of Israel:
If any of you or your descendants touch a dead body and become unfit to worship me, or if you are away on a long journey, you may still celebrate Passover. 11 But it must be done in the second month, in the evening of the fourteenth day. Eat the Passover lamb with thin bread and bitter herbs, 12 and don't leave any of it until morning or break any of the animal's bones. Be sure to follow these regulations.
13 But if any of you are fit to worship me, and yet refuse to celebrate Passover when you are not away on a journey, you will no longer belong to my people. You will be punished because you did not offer sacrifices to me at the proper time.
14 Anyone, including foreigners who live among you, can celebrate Passover, if they follow all the regulations.
The Cloud over the Sacred Tent
(Exodus 40.34-38)15-16 As soon as the sacred tent was set up, a thick cloud appeared and covered it. The cloud was there each day, and during the night, a fire could be seen in it. 17-19 The Lord used this cloud to tell the Israelites when to move their camp and where to set it up again. As long as the cloud covered the tent, the Israelites did not break camp. But when the cloud moved, they followed it, and wherever it stopped, they camped and stayed there, 20-22 whether it was only one night, a few days, a month, or even a year. As long as the cloud remained over the tent, the Israelites stayed where they were. But when the cloud moved, so did the Israelites. 23 They obeyed the Lord's commands and went wherever he directed Moses.
