1 Šis ir tas vārds, kas nāca pār Jeremiju par visiem jūdiem, kuri dzīvoja Ēģiptē Migdolā, Tahpanhesā, Nofā un Patrosas zemē: 2 "Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: jūs redzējāt visu to nelaimi, ko Es sūtīju Jeruzālemei un visām Jūdas pilsētām: redzi, tur tagad drupu kaudzes bez iedzīvotājiem 3 viņu bezdievības dēļ, ko tie darīja, lai Mani sarūgtinātu, upurēdami un kalpodami citiem dieviem, ko tie nepazina, ne tie, ne jūs, ne jūsu tēvi. 4 Es gan nemitīgi sūtīju pie jums visus praviešus, Manus kalpus, lai viņi agri un vēlu sludinātu: nedariet jel tādu negantību, ko Es ienīstu! 5 Bet tie Mani neklausīja un aizdarīja savas ausis, nerādīdami, ka viņi atgrieztos no savas bezdievības un neupurētu vairs citiem dieviem. 6 Tādēļ iedegās Manas dusmas un Mana bardzība un liesmoja Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, ka tās kļuva par kailām drupu kaudzēm un tuksnesi, kā tas vēl šodien redzams. 7 Un nu, tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, kāpēc jūs darāt tādu lielu ļaunumu paši sev, ka aiziet bojā vīri un sievas, bērni un zīdaiņi no Jūdas vidus un nekā vairs no jums nepaliek? 8 Jūs Mani kaitināt ar saviem darbiem, upurēdami citiem dieviem Ēģiptē, kurp jūs aizgājāt mājot svešumā; tur jūs aizejat bojā un paliekat par lāstu un apsmieklu visām zemes tautām. 9 Vai jūs esat aizmirsuši savu tēvu ļaunos darbus, Jūdas ķēniņu ļaunumu, viņu sievu ļaunprātības un savu pašu un savu sievu ļaunos pārkāpumus, ko tie visi darījuši Jūdas zemē un Jeruzālemes ielās? 10 Vēl tagad tie neatstājas no visa tā, tie nenožēlo savus ļaunos darbus vēl līdz pat šai dienai; tie Manis nebīstas un nestaigā pēc Maniem baušļiem un likumiem, ko Es devu jums un jūsu tēviem. 11 Tādēļ, tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, Es vērsīšu Savu vaigu pret jums par postu jums, lai izdeldētu visu Jūdas tautu. 12 Es iznīcināšu Jūdas atlikušos, kas tiecas iet uz Ēģipti un tur dzīvot svešumā; tie visi tiks izdeldēti! Tie kritīs Ēģiptē no zobena un bada, mazi un lieli, tie mirs no zobena un bada un būs par baigu paraugu un lāsta vārdu, par apsmieklu un kaunu, par ļaunu novēlējumu un lamas vārdu saņēmējiem! 13 Es piemeklēšu tos, kas apmetušies Ēģiptē, kā Es piemeklēju Jeruzālemi ar zobenu, badu un mēri. 14 Un no Jūdas atlikuma, kas atnākuši šeit Ēģiptē dzīvot svešumā, no tiem neizglābsies neviens, lai atgrieztos Jūdas zemē, kurp tiecas viņu ilgas, kur tie atkal labprāt dzīvotu. Tie turp neatgriezīsies, izņemot dažus atsevišķus bēgļus." 15 Tad visi vīri, kuri zināja, ka viņu sievas nesa kvēpināmos upurus citiem dieviem, un visas sievas, kas tur stāvēja lielā skaitā, un visa tauta, kas dzīvoja Ēģiptē, Patrosā, atbildēja Jeremijam: 16 "Tiem vārdiem, ko tu mums runāji Tā Kunga Vārdā, mēs negribam klausīt! 17 Mēs izpildīsim savu solījumu, ko esam devuši, nest kvēpināmos un dzeramos upurus debesu ķēniņienei, kā mēs un mūsu tēvi, mūsu ķēniņi un virsnieki to darījuši Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās! Toreiz mums bija maizes papilnam, mums klājās labi, mēs neredzējām nekā ļauna. 18 Bet no tā laika, kopš mēs pārtraucām dedzināmos un dzeramos upurus debesu ķēniņienei, mums trūkst visa kā, un mēs ejam bojā no zobena un bada. 19 Un, kad mēs tagad atkal nesam debesu ķēniņienei dedzināmos un dzeramos upurus, tas taču nenotiek pret mūsu vīru gribu, ka mēs tai cepam raušus, uz kuriem veidojam tās attēlu, un nesam arī dzeramos upurus, lai tai kalpotu?" 20 Tad Jeremija atbildēja visai tautai, vīriem un sievām un visiem, kas pret viņu bija uzstājušies ar šādām runām, un sacīja: 21 "Tiešām, vai par kvēpināšanu svešiem dieviem, ko jūs darījāt Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, jūs un jūsu tēvi, jūsu ķēniņi un dižciltīgie un visi zemes ļaudis, Tas Kungs gan nebūs domājis un to paturējis atmiņā? 22 Jā gan, tādēļ ka Tas Kungs nevarēja vairs ciest jūsu bezdievīgos darbus un to negantību, ko jūs darījāt, tādēļ jūsu zeme arī ir palikusi par neauglīgu kailatni, par baigu brīdinājumu, par lāstu nesēju, un neviens tur vairs nedzīvo, kā tas vēl šodien redzams! 23 Tādēļ ka jūs upurējāt elkiem, grēkojāt pret To Kungu un neklausījāt Viņa balsi, nestaigājāt pēc Viņa baušļiem, Viņa likumiem un liecībām, tādēļ nāca pār jums šī nelaime, kas jūs nospiež!" 24 Jeremija vēl sacīja visai tautai un visām sievām: "Klausaities Tā Kunga vārdu jūs, visi jūdi, kas dzīvojat Ēģiptē: 25 tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: jūs un jūsu sievas esat solījuši ar savu muti un to arī pildāt! Jūs sakāt: mēs pildīsim savus solījumus nest debesu ķēniņienei dedzināmos un dzeramos upurus! - Tā nu pildiet, ko esat solījuši! 26 Tad klausaities Tā Kunga vārdu, jūs no Jūdas, kas dzīvojat Ēģiptē: tiešām, Es zvēru pie Sava lielā Vārda, tā saka Tas Kungs, turpmāk neviens jūdu vīrs visā Ēģiptes zemē neņems vairs Manu Vārdu savā mutē, lai sacītu: tik tiešām, ka Dievs Tas Kungs dzīvo! - 27 Zinait, Es būšu par tiem nomodā, tiem par postu un ne par svētību! Visi no Jūdas, kas Ēģiptes zemē, mirs no zobena un bada, kamēr tie visi aizies bojā! 28 To, kas izbēgs no zobena un atgriezīsies no Ēģiptes Jūdas zemē, nebūs daudz. Tad Jūdas ļaužu atlikums, kas bija aizgājuši uz Ēģipti, lai dzīvotu svešumā, sapratīs un atzīs, kā vārds paliks - vai Mans vai viņu vārds! 29 Un tas lai jums būtu par zīmi, tā saka Tas Kungs, ka Es jūs šinī vietā piemeklēšu, lai jūs zinātu, ka Mani draudu vārdi pret jums piepildīsies jums par postu. 30 Un tā saka Tas Kungs: redzi, es nodošu faraonu Hofru, Ēģiptes ķēniņu, viņa ienaidnieku un to rokās, kas tīko pēc viņa dzīvības, tā kā Es nodevu Jūdas ķēniņu Cedekiju Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara rokās, kas bija viņa ienaidnieks un tiecās pēc viņa dzīvības."
The Lord Will Destroy the People of Judah
1 The Lord told me to speak with the Jews who were living in the towns of Migdol, Tahpanhes, and Memphis in northern Egypt, and also to those living in southern Egypt. He told me to tell them:
2 I am the Lord All-Powerful, the God of Israel. You saw how I destroyed Jerusalem and the towns of Judah. They lie empty and in ruins today, 3 because the people of Judah made me angry by worshiping gods that had never helped them or their ancestors.
4 Time after time I sent my servants the prophets to tell the people of Judah how much I hated their disgusting sins. The prophets warned them to stop sinning, 5 but they refused to listen and would not stop worshiping other gods. 6 Finally, my anger struck like a raging flood, and today Jerusalem and the towns of Judah are nothing but empty ruins.
7 Why do you now insist on heading for another disaster? A disaster that will destroy not only you, but also your children and babies. 8 You have made me angry by worshiping idols and burning incense to other gods after you came here to Egypt. You will die such a disgusting death, that other nations will use the name of Judah as a curse word. 9 When you were living in Jerusalem and Judah, you followed the example of your ancestors in doing evil things, just like your kings and queens. 10 Even now, your pride keeps you from respecting me and obeying the laws and teachings I gave you and your ancestors.
11 I, the Lord All-Powerful, have decided to wipe you out with disasters. 12 There were only a few of you left in Judah, and you decided to go to Egypt. But you will die such horrible deaths in war or from starvation, that people of other countries will use the name of Judah as a curse word. 13 I punished Jerusalem with war, hunger, and disease, and that's how I will punish you. 14 None of you will survive. You may hope to return to Judah someday, but only a very few of you will escape death and be able to go back.
The People Refuse To Worship the Lord
15 A large number of Jews from both northern and southern Egypt listened to me as I told them what the Lord had said. Most of the men in the crowd knew that their wives often burned incense to other gods. So they and their wives shouted:
16 Jeremiah, what do we care if you speak in the Lord's name? We refuse to listen! 17 We have promised to worship the goddess Astarte, the Queen of Heaven, and that is exactly what we are going to do. We will burn incense and offer sacrifices of wine to her, just as we, our ancestors, our kings, and our leaders did when we lived in Jerusalem and the other towns of Judah. We had plenty of food back then. We were well off, and nothing bad ever happened to us. 18 But since the time we stopped burning incense and offering wine sacrifices to her, we have been dying from war and hunger.
19 Then the women said, “When we lived in Judah, we worshiped the Queen of Heaven and offered sacrifices of wine and special loaves of bread shaped like her. Our husbands knew what we were doing, and they approved of it.”
20 Then I told the crowd:
21 Don't you think the Lord knew that you and your ancestors, your leaders and kings, and the rest of the people were burning incense to other gods in Jerusalem and everywhere else in Judah? 22 And when he could no longer put up with your disgusting sins, he placed a curse on your land and turned it into a desert, as it is today. 23 This disaster happened because you worshiped other gods and rebelled against the Lord by refusing to obey him or follow his laws and teachings.
24-25 Then I told the men and their wives, that the Lord All-Powerful, the God of Israel, had said:
Here in Egypt you still keep your promises to burn incense and offer sacrifices of wine to the so-called Queen of Heaven. 26 Keep these promises! But let me tell you what will happen. As surely as I am the Lord God, I swear that I will never again accept any promises you make in my name. 27 Instead of watching over you, I will watch for chances to harm you. Some of you will die in war, and others will starve to death. 28 Only a few will escape and return to Judah. Then everyone who went to live in Egypt will know that when I say something will happen, it will—no matter what you say.
29 And here is how you will know that I will keep my threats to punish you in Egypt. 30 I will hand over King Hophra of Egypt to those who want to kill him, just as I handed Zedekiah over to Nebuchadnezzar, who wanted to kill him.
