1 "Tanī laikā," tā saka Tas Kungs, "Es būšu Dievs visām Israēla ciltīm, un tās būs Mana tauta. 2 Tā saka Tas Kungs: zobena pasaudzēta tauta ir atradusi žēlastību tuksnesī. Es noiešu, lai vestu Israēlu viņa miera pilnajā dzīves vietā!" 3 Tas Kungs man parādījās no tālienes: "Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es pret tevi tik uzticīgi esmu saglabājis Savu žēlastību. 4 Es tevi atkal uzcelšu, ka tu stāvēsi atjaunota, Israēla jaunava! Tu greznosies vēlreiz ar savām roku bungām un iziesi riņķa dejā, priecīgi diedama! 5 Tu atkal dēstīsi vīnadārzus Samarijas kalnos, un dēstītāji arī baudīs to augļus. 6 Jo nāks diena, kad sargi sauks Efraima kalnos: celieties, iesim uz Ciānu pie Tā Kunga, mūsu Dieva! 7 Jo tā saka Tas Kungs: priecājieties ar skaļiem kliedzieniem par Jēkabu un gavilējiet par tautu galvu - pašu pirmo starp tautām! Skandiniet slavas dziesmas un sakiet: izglāb, Kungs, Savu tautu, Israēla pārpalikumu! 8 Redzi, Es tos atvedīšu atpakaļ no ziemeļu zemes un sapulcināšu no visiem zemes galiem. Viņu starpā ir akli un tizli, grūtas sievas un dzemdētājas, tie visi kopā lielā pulkā atgriezīsies šurp. 9 Tie nāks raudādami, ar kvēlām lūgšanām sirdī, un Es tos vedīšu mājās. Es tos vedīšu mājās. Es tos vedīšu pie ūdens strautiem pa līdzenu ceļu, kur tie neklups, jo Es esmu Israēlam atkal kļuvis par tēvu, un Ēfraims ir Mans pirmdzimtais dēls! 10 Klausaities, tautas, Tā Kunga vārdu un pasludiniet tālajām jūras salām šādu vēsti: Viņš, kas Israēlu izklīdināja, to tagad atkal pulcina kopā un sargā kā gans Savu ganāmo pulku! 11 Jo Tas Kungs ir izpircis Jēkabu un viņu atsvabinājis no tā rokas, kas bija stiprāks par viņu. 12 Tā tie nāks un gavilēs Ciānas kalnā un steigsies pie Tā Kunga dāvanām, pie labības, vīna un eļļas, pie jauniem jēriem un vēršiem, un viņu dvēsele būs kā auglīgs dārzs, un tiem nebūs vairs jācieš trūkums. 13 Tad jaunavas atkal priecāsies diedamas un jaunekļi un sirmgalvji jūsmos visi kopā līdz ar viņām. Es pārvērtīšu viņu skumjas priekā un tos iepriecināšu un ielīksmošu pēc viņu bēdām. 14 Un Es pamielošu priesteru sirdi ar tauku barību, un Mana tauta būs paēdināta ar Manas svētības dāvanām, saka Tas Kungs. 15 Tā saka Tas Kungs: klau! Brēkšana dzirdama Rāmā, vaimanas un gauža raudāšana! Rahēle apraud savus bērnus, tā nav iepriecināma savu bērnu dēļ, jo to vairs nav!" 16 Tomēr arī tā saka Tas Kungs: "Neļauj savai balsij izskanēt nemitīgās vaimanās un atradini savas acis no nepārtrauktām asarām! Jo ir vēl kāda cita atlīdzība par tavām pūlēm, tā saka Tas Kungs, patiesi tie pārnāks no ienaidnieku zemes! 17 Tiešām, tev ir vēl nākotnes cerība, tā saka Tas Kungs, jo tavi bērni pārnāks atpakaļ savās robežās! 18 Es gan dzirdēju, kā Efraims žēlojās: Tu esi mani pārmācījis, un es mācījos kārtību kā iešanai jūgā nepieradināts teļš. Ļauj man atgriezties mājās, tad es atgriezīšos, jo Tu taču esi Tas Kungs, mans Dievs! 19 Jo kopš es novērsos no Tevis, es sajūtu nožēlu, kopš esmu nācis pie īstās atziņas, es situ sev pa saviem gurniem, es kaunos un stāvu apjucis, jo man jācieš par savas jaunības negodu! - 20 Vai tad Man Efraims tiešām ir tik dārgs dēls un tik mīļš bērns, ka Es viņu vienmēr atceros mīlestībā, kaut gan Es viņu bieži esmu brīdinājis? Taču laikam tādēļ Mana sirds tā pukst par viņu, un Man par viņu jāapžēlojas katrā ziņā!" saka Tas Kungs. 21 "Uzcel ceļa rādītājus stabus un nostati ceļa zīmes un ievēro to ceļu, pa kuru tu reiz gāji! Atgriezies, jaunava Israēl, atgriezies atpakaļ šeit savās pilsētās! 22 Cik ilgi tu vēl šurp un turp maldīsies, tu atkritēja gara meita? Tas Kungs ir devis ko jaunu šinī zemē: sieva aptecēs vīru, tā cieši viņam piekļausies." 23 Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: "Atkal lietos šo svētīšanas vārdu Jūdas zemē un tās pilsētās, kad Es pārvedīšu atpakaļ trimdiniekus: Tas Kungs lai tevi svētī, tu taisnības mājokli, tu svētais kalns! 24 Un Jūda tur dzīvos ar visām savām pilsētām vienkopus, arāji un tie, kas klejo ar ganāmo pulku; 25 Es dzirdināšu katru iztvīkušo un novārgušo un iepriecināšu katru noskumušo dvēseli!" 26 Tad es uzmodos, un raugi, mans miegs man bija salds bijis un mani spirdzinājis. 27 "Redzi, nāks dienas," saka Tas Kungs, "kad Es stiprināšu Israēla un Jūdas namu un likšu spēcīgi pieaugt tiklab cilvēku, kā arī lopu skaitam, 28 un, kā Es turēju vaļā Savas acis pār viņiem, lai tos izrautu ar visām saknēm, tos sagrautu, tiem visu noplēstu un iznīcinātu un sagādātu nelaimi, tā Es tagad būšu pār tiem nomodā, lai tiem uzceltu un dēstītu visu par jaunu!" - tā saka Tas Kungs. 29 Tanīs dienās vairs nesacīs: tēvi ēduši skābas vīnogas, un bērniem no tā zobi apmizējuši. 30 Ikvienam jāmirst sava nozieguma dēļ: kas ēd skābas vīnogas, tam zobi tiešām apmizēs. 31 "Redzi, nāks dienas," saka Tas Kungs, "kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, 32 ne tādu derību, kādu Es citkārt slēdzu ar jūsu tēviem, kad Es tos ņēmu pie rokas un izvedu no Ēģiptes zemes. Šo derību tie ir pārkāpuši, kaut gan Man bija noteikšana pār tiem, tā saka Tas Kungs. 33 Nē, šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu pēc šīm dienām, tā saka Tas Kungs, Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta. 34 Tad nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: atzīstiet To Kungu! - jo visi Mani pazīs, lielie un mazie, tā saka Tas Kungs, jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!" 35 Tā saka Tas Kungs, kas licis sauli par spīdekli dienā un mēnesi un zvaigznes pēc noteiktiem likumiem par spīdekļiem naktī, kas sabango jūru, ka tās viļņi krāc, - Kungs Cebaots ir Viņa vārds: 36 "Ja šie nesatricināmie likumi reiz izbeigtos Manā priekšā, saka Tas Kungs, tikai tad izbeigtos arī Israēla dzimums kā tauta Manā priekšā uz visiem laikiem!" 37 Tā saka Tas Kungs: "Ja varētu izmērīt debesis augšā un izpētīt zemes pamatus apakšā, tikai tad Es atstumtu arī no Sevis visu Israēla dzimumu visa tā dēļ, ko tie darījuši, saka Tas Kungs, 38 redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, kad šo pilsētu uzcels no jauna Tam Kungam no Hananeēla torņa līdz Stūra vārtiem 39 un mērnieka aukla stiepsies tālāk taisni pār Gāreba pakalnu un pagriezīsies tad uz Goahu. 40 Un visa miroņu un pelnu ieleja un visi tīrumi līdz Kidronas ielejai, līdz Zirgu vārtu stūrim uz rītiem būs svēti Tam Kungam. Tur neko vairs nemūžam nedz plēsīs, nedz jauks nost!"
Israel Will Return to God
1 The Lord said:
Israel, I promise
that someday all your tribes
will again be my people,
and I will be your God.
2 In the desert I was kind
to those who escaped death.
I gave them peace,
and when the time is right,
I'll do the same for you.
I, the Lord, have spoken.
The Lord Will Rebuild Israel
3 Some time ago, the Lord appeared to me and told me to say:
Israel, I will always love you;
that's why I've been so patient
and kind.
4 You are precious to me,
and so I will rebuild
your nation.
Once again you will dance for joy
and play your tambourines.
5 You will plant vineyards
on the hills of Samaria
and enjoy the grapes.
6 Someday those who guard
the hill country of Ephraim
will shout, “Let's go to Zion
and worship the Lord our God.”
Israel Will Return to Its Own Land
7 The Lord says:
Celebrate and sing for Israel,
the greatest of nations.
Offer praises and shout,
“Come and rescue
your people, Lord!
Save what's left of Israel.”
8 I, the Lord, will bring
my people back from Babylonia
and everywhere else on earth.
The blind and the lame
will be there.
Expectant mothers
and women about to give birth
will come and be part
of that great crowd.
9 They will weep and pray
as I bring them home.
I will lead them
to streams of water.
They will walk on a level road
and not stumble.
I am a father to Israel,
my favorite children.
10 Listen to me, you nations
nearby or across the sea.
I scattered the people of Israel,
but I will gather them again.
I will protect them like a shepherd
guarding a flock;
11 I will rescue them from enemies
who could overpower them.
12 My people will come
to Mount Zion
and celebrate;
their faces will glow
because of my blessings.
I'll give them grain, grapes,
and olive oil,
as well as sheep and cattle.
Israel will be prosperous
and grow like a garden
with plenty of water.
13 Young women and young men,
together with the elderly,
will celebrate and dance,
because I will comfort them
and turn their sorrow
into happiness.
14 I will bless my people
with more food
than they need,
and the priests will enjoy
the choice cuts of meat.
I, the Lord, have spoken.
The Lord Offers Hope
15 In Ramah a voice is heard,
crying and weeping loudly.
Rachel mourns for her children
and refuses to be comforted,
because they are dead.
* 16 But I, the Lord, say
to dry your tears.
Someday your children
will come home
from the enemy's land.
Then all you have done for them
will be greatly rewarded.
17 So don't lose hope.
I, the Lord, have spoken.
18 The people of Israel moan
and say to me,
“We were like wild bulls,
but you, Lord, broke us,
and we learned to obey.
You are our God—
please let us come home.
19 When we were young,
we strayed and sinned,
but then we realized
what we had done.
We are ashamed and disgraced
and want to return to you.”
20 People of Israel,
you are my own dear children.
Don't I love you best of all?
Though I often make threats,
I want you to be near me,
so I will have mercy on you.
I, the Lord, have spoken.
21 With rock piles and signposts,
mark the road well,
my dear people.
The road by which you left
by will now lead you home.
22 Will you ever decide
to be faithful?
I will make sure that someday
things will be different,
as different as a woman
protecting a man.
The Lord Will Bring Judah Home
23 The Lord All-Powerful, the God of Israel, said:
I promise to set the people of Judah free and to lead them back to their hometowns. And when I do, they will once again say,
“We pray that the Lord
will bless his home,
the sacred hill in Jerusalem
where his temple stands.”
24 The people will live in Jerusalem and in the towns of Judah. Some will be farmers, and others will be shepherds. 25 Those who feel tired and worn out will find new life and energy, 26 and when they sleep, they will wake up refreshed.
27 Someday, Israel and Judah will be my field where my people and their livestock will grow. 28 In the past, I took care to uproot them, to tear them down, and to destroy them. But when that day comes, I will take care to plant them and help them grow. 29 No longer will anyone go around saying,
“Sour grapes eaten by parents
leave a sour taste in the mouths
of their children.”
30 When that day comes, only those who eat sour grapes will get the sour taste, and only those who sin will be put to death.
The New Agreement with Israel and Judah
31 The Lord said:
The time will surely come when I will make a new agreement with the people of Israel and Judah. 32 It will be different from the agreement I made with their ancestors when I led them out of Egypt. Although I was their God, they broke that agreement.
33 Here is the new agreement that I, the Lord, will make with the people of Israel:
“I will write my laws
on their hearts and minds.
I will be their God,
and they will be my people.
34 “No longer will they have to teach one another to obey me. I, the Lord, promise that all of them will obey me, ordinary people and rulers alike. I will forgive their sins and forget the evil things they have done.”
35 I am the Lord All-Powerful.
I command the sun
to give light each day,
the moon and stars
to shine at night,
and ocean waves to roar.
36 I will never forget
to give those commands,
and I will never let Israel
stop being a nation.
I, the Lord, have spoken.
37 Can you measure the heavens?
Can you explore
the depths of the earth?
That's how hard it would be
for me to reject Israel forever,
even though they have sinned.
I, the Lord, have spoken.
Jerusalem Will Be Rebuilt
38 The Lord said:
Someday, Jerusalem will truly belong to me. It will be rebuilt with a boundary line running from Hananel Tower to Corner Gate. 39 From there, the boundary will go in a straight line to Gareb Hill, then turn toward Goah. 40 Even that disgusting Hinnom Valley will be sacred to me, and so will the eastern slopes that go down from Horse Gate into Kidron Valley. Jerusalem will never again be destroyed.
