1 Kad Israēla bērni atkal darīja, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tad Tas Kungs tos nodeva midiāniešu rokās septiņus gadus. 2 Un, kad Midiāna roka smagi gulēja uz Israēlu, tad Israēla bērni, lai aizstāvētos pret Midiānu, sev taisīja patvertnes kalnos un alas klintīs un nocietinājumus kalnu virsotnēs. 3 Jo, tikko kā Israēls bija iesējis, tā tūdaļ nāca Midiāns un Amaleks, un arī austrumu vīri, lai karotu ar viņiem. 4 Un tie uzcēla visapkārt ap viņiem savas teltis un nopostīja zemes ražu līdz pat Gazas pievārtei; un tie neatstāja nemaz pārtikas Israēlā, nedz sīklopus, nedz vēršus, nedz ēzeļus, 5 jo tie mēdza nākt ar saviem ganāmiem pulkiem un ar savām teltīm, nākdami tik lielos baros kā siseņi, ka nedz viņus pašus, nedz viņu kamieļus nevarēja saskaitīt; viņi nāca ar noteiktu nolūku zemi galīgi izpostīt. 6 Tā kā Midiāna dēļ Israēls ļoti panīka, tad Israēla bērni sauca pēc Tā Kunga palīdzības. 7 Un notika, kad Israēla bērni piesauca To Kungu Midiāna dēļ, 8 tad Tas Kungs sūtīja pie Israēla bērniem pravieti; tas viņiem sacīja: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu jūs izvedis no Ēģiptes, un Es esmu jūs izvedis no verdzības nama. 9 Un Es jūs atbrīvoju no ēģiptiešu rokas un arī no visu jūsu apspiedēju rokas, un Es viņus jūsu priekšā izdzinu ārā, jums ienākot, un Es devu jums viņu zemi, 10 un Es jums sacīju: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, nezemojieties amoriešu dievu priekšā, kuru zemē jūs dzīvojat! Bet jūs neesat klausījuši Manai balsij." 11 Tad Tā Kunga eņģelis nāca un apsēdās zem Ofras ozola, kas piederēja abiēzerietim Joasam, un viņa dēls Gideons kūla kviešus vīna spiedē, lai tos paslēptu no Midiāna. 12 Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās un sacīja: "Tas Kungs ir ar tevi, tu stiprais, varenais vīrs!" 13 Bet Gideons viņam sacīja: "Piedod, mans kungs, bet vai Tas Kungs tiešām ir ar mums? Kāpēc tad mums visas šīs bēdas ir uznākušas? Un kur ir visi tie brīnuma darbi, par kuriem mūsu tēvi ir stāstījuši, sacīdami: tas bija Tas Kungs, kas mūs ir izvedis no Ēģiptes. - Bet tagad Tas Kungs mūs ir atstūmis un nodevis Midiāna rokā." 14 Tad Tas Kungs pagriezās pret viņu un tam sacīja: "Ej ar šo savu spēku un izglāb Israēlu no Midiāna rokas! Patiesi, Es tevi tagad sūtu!" 15 Bet viņš sacīja: "Piedod man, mans Kungs, ar ko lai es izglābju Israēlu? Redzi, mana dzimta ir nabagākā Manasē, bet es pats esmu jaunākais sava tēva namā." 16 Un Tas Kungs viņam sacīja: "Tāpēc ka Es būšu ar tevi, tu sakausi Midiānu kā vienu vienīgu vīru." 17 Tad viņš sacīja: "Ja es esmu atradis labvēlību Tavās acīs, tad dod jel man zīmi, ka Tu tas tiešām esi, kas ar mani runā. 18 Neatkāpies, lūdzams, no šīs vietas, kamēr es pie Tevis atgriežos, atnesu Tev savu dāvanu un to novietoju Tavā priekšā!" Un Viņš sacīja: "Es palikšu, kamēr tu atkal nāksi." 19 Un Gideons iegāja savā namā un sagatavoja kazlēnu un neraudzētas maizes no ēfas smalko kviešu miltu; gaļu viņš ielika grozā, bet viru ielēja māla podā, iznesa Viņam ārā zem ozola un to pasniedza Viņam. 20 Un Tā Kunga eņģelis sacīja viņam: "Ņem gaļu un neraudzētās maizes un liec tās šeit uz šīs klints, bet viru izlej zemē." Un viņš tā arī izdarīja. 21 Tad Tā Kunga eņģelis izstiepa savu roku un ar zižļa galu, kas tam bija rokā, pieskārās gan gaļai, gan neraudzētām maizēm, tad izšāvās uguns no klints un aprija gaļu un neraudzētās maizes; un Tā Kunga eņģelis nozuda no viņa acīm. 22 Kad Gideons noskārta, ka tas bija bijis Tā Kunga eņģelis, tad viņš sacīja: "Ak vai, mans Kungs un Dievs! Es esmu redzējis Tā Kunga eņģeli vaigu vaigā!" 23 Tad Tas Kungs viņam sacīja: "Miers ar tevi! Nebīsties, tu nemirsi." 24 Tad Gideons tur uzcēla altāri Tam Kungam, un viņš to nosauca: Tas Kungs ir miers. Un tāds tas ir vēl līdz šai dienai abiēzeriešu Ofrā. 25 Un notika tanī naktī, ka Tas Kungs viņam sacīja: "Ņem jaunu vērsi, kas pieder tavam tēvam, un vēl otru vērsi, kas ir septiņus gadus vecs, un nojauc Baala altāri, kas ir tavam tēvam, un nocērt elku koku, kas ir tam līdzās. 26 Un uzcel altāri Tam Kungam, savam Dievam, šī nocietinātā kalna galā, kā noteikts, ņem otru vērsi un upurē to kā dedzināmo upuri ar elka koka malku, ko tu būsi nocirtis." 27 Tad Gideons izraudzīja desmit vīrus no saviem kalpiem un darīja tā, kā Tas Kungs bija viņam sacījis; tā kā viņš baidījās no sava tēva nama un no pilsētas ļaudīm to darīt dienā, tad viņš to izdarīja naktī. 28 Kad nu pilsētas vīri agri no rīta uzcēlās un redzēja, ka Baala altāris ir salauzīts un elku koks, kas atradās tam līdzās, nocirsts un ka otrs vērsis upurēts kā dedzināmais upuris uz jaunuzceltā altāra, 29 tad tie cits citam vaicāja: "Kas to ir darījis?" Un, kad tie meklēja un vāca ziņas, tad tiem tika sacīts: "Gideons, Joasa dēls, to darījis." 30 Tad pilsētas vīri teica Joasam: "Izdod mums savu dēlu, jo viņam ir jāmirst, tāpēc ka viņš ir nolauzis Baala altāri un nocirtis elku koku, svēto koku, kas bija tam līdzās." 31 Un Joass sacīja visiem tiem, kas ap viņu pulcējās: "Vai tad jūs gribat uzņemties cīņu Baala vietā? Vai jūs varbūt pat domājat viņu glābt? Lai tas, kas grib par viņu cīnīties, mirst vēl šinī rītā! Ja tiešām Baals ir dievs, tad viņš pats par sevi cīnīsies, tādēļ ka kāds ir nolauzis viņa altāri." 32 Un tanī dienā viņi nosauca Gideonu par Jerubbaalu un sacīja: "Lai Baals cīnās ar viņu, tāpēc ka viņš ir noplēsis tā altāri." 33 Bet visi midiānieši un amalekieši, un austrumu vīri sapulcējās vienkopus, pārcēlās pāri un uzcēla savas teltis Jezreēlas līdzenumā. 34 Tad Tā Kunga Gars nāca pār Gideonu, un viņš pūta tauri un sasauca kopā visus abiēzeriešus, lai tie viņam sekotu. 35 Un viņš izsūtīja vēstnešus pa visu Manases cilti, aicinādams, lai tie viņam sekotu; viņš nosūtīja vēstnešus arī pie Ašera, pie Zebulona un pie Naftaļa ciltīm, un tie devās viņam pretī. 36 Un Gideons sacīja Dievam: "Ja Tu esi nolēmis ar manu roku izglābt Israēlu, kā Tu esi solījis, 37 redzi, es izklāšu aitas vilnas cirpumu uz klona: ja rasa būs vienīgi uz svaigi cirptās vilnas, bet visa pārējā zeme būs sausa, tad es zināšu, ka Tu atpestīsi Israēlu ar manu roku, kā Tu to esi solījis." 38 Un viņš tā arī izdarīja. Kad nākamās dienas rītā viņš agri piecēlās, viņš izspieda cirpumu un izgrieza rasu no cirpuma, veselu kausu pilnu ūdens. 39 Tad Gideons sacīja Dievam: "Neiekaisti, lūdzams, dusmās pret mani, ja tikai es vēl vienu reizi gribu Tev ko lūgt! Ļauj man vēl vienu reizi, ka pārbaudu ar šo vilnu: šoreiz lai vilna paliek pilnīgi sausa, vienīgi tā, bet pa visu zemi lai būtu rasa." 40 Un Dievs tā arī lika notikt tanī naktī: vienīgi cirpums bija sauss, bet visu zemi klāja rasa.
1 Then once again the Israelites started disobeying the Lord, so he let the nation of Midian control Israel for seven years. 2 The Midianites were so cruel that many Israelites ran to the mountains and hid in caves.
3 Every time the Israelites planted crops, the Midianites invaded Israel together with the Amalekites and other eastern nations. 4-5 They rode in on their camels, set up their tents, and then let their livestock eat the crops as far as the town of Gaza. The Midianites stole food, sheep, cattle, and donkeys. Like a swarm of locusts, they could not be counted, and they ruined the land wherever they went.
6-7 The Midianites took almost everything that belonged to the Israelites, and the Israelites begged the Lord for help. 8-9 Then the Lord sent a prophet to them with this message:
I am the Lord God of Israel, so listen to what I say. You were slaves in Egypt, but I set you free and led you out of Egypt into this land. And when nations here made life miserable for you, I rescued you and helped you get rid of them and take their land. 10 I am your God, and I told you not to worship Amorite gods, even though you are living in the land of the Amorites. But you refused to listen.
The Lord Chooses Gideon
11 One day an angel from the Lord went to the town of Ophrah and sat down under the big tree that belonged to Joash, a member of the Abiezer clan. Joash's son Gideon was nearby, threshing grain in a shallow pit, where he could not be seen by the Midianites.
12 The angel appeared and spoke to Gideon, “The Lord is helping you, and you are a strong warrior.”
13 Gideon answered, “Please don't take this wrong, but if the Lord is helping us, then why have all of these awful things happened? We've heard how the Lord performed miracles and rescued our ancestors from Egypt. But those things happened long ago. Now the Lord has abandoned us to the Midianites.”
14 Then the Lord himself said, “Gideon, you will be strong, because I am giving you the power to rescue Israel from the Midianites.”
15 Gideon replied, “But how can I rescue Israel? My clan is the weakest one in Manasseh, and everyone else in my family is more important than I am.”
16 “Gideon,” the Lord answered, “you can rescue Israel because I am going to help you! Defeating the Midianites will be as easy as beating up one man.”
17 Gideon said, “It's hard to believe that I'm actually talking to the Lord. Please do something so I'll know that you really are the Lord. 18 And wait here until I bring you an offering.”
“All right, I'll wait,” the Lord answered.
19 Gideon went home and killed a young goat, then started boiling the meat. Next, he opened a big sack of flour and made it into thin bread. When the meat was done, he put it in a basket and poured the broth into a clay cooking pot. He took the meat, the broth, and the bread and placed them under the big tree.
20 God's angel said, “Gideon, put the meat and the bread on this rock, and pour the broth over them.” Gideon did as he was told. 21 The angel was holding a walking stick, and he touched the meat and the bread with the end of the stick. Flames jumped from the rock and burned up the meat and the bread.
When Gideon looked, the angel was gone. 22 Gideon realized that he had seen one of the Lord's angels. “Oh!” he moaned. “Now I'm going to die.”
23 “Calm down!” the Lord told Gideon. “There's nothing to be afraid of. You're not going to die.”
24 Gideon built an altar for worshiping the Lord and called it “The Lord Calms Our Fears.” It still stands there in Ophrah, a town in the territory of the Abiezer clan.
Gideon Tears Down Baal's Altar
25 That night the Lord spoke to Gideon again:
Get your father's second-best bull, the one that's seven years old. Use it to pull down the altar where your father worships Baal and cut down the sacred pole next to the altar. 26 Then build an altar for worshiping me on the highest part of the hill where your town is built. Use layers of stones for my altar, not just a pile of rocks. Cut up the wood from the pole, make a fire, kill the bull, and burn it as a sacrifice to me.
27 Gideon chose ten of his servants to help him, and they did everything God had said. But since Gideon was afraid of his family and the other people in Ophrah, he did it all at night.
28 When the people of the town got up the next morning, they saw that Baal's altar had been knocked over, and the sacred pole next to it had been cut down. Then they noticed the new altar covered with the remains of the sacrificed bull.
29 “Who could have done such a thing?” they asked. And they kept on asking, until finally someone told them, “Gideon the son of Joash did it.”
30 The men of the town went to Joash and said, “Your son Gideon knocked over Baal's altar and cut down the sacred pole next to it. Hand him over, so we can kill him!”
31 The crowd pushed closer and closer, but Joash replied, “Are you trying to take revenge for Baal? Are you trying to rescue Baal? If you are, you will be the ones who are put to death, and it will happen before another day dawns. If Baal really is a god, let him take his own revenge on someone who tears down his altar.”
32 That same day, Joash changed Gideon's name to Jerubbaal, explaining, “He tore down Baal's altar, so let Baal take revenge himself.”
Gideon Defeats the Midianites
33 All the Midianites, Amalekites, and other eastern nations got together and crossed the Jordan River. Then they invaded the land of Israel and set up camp in Jezreel Valley.
34 The Lord's Spirit took control of Gideon, and Gideon blew a trumpet as a signal for the men in the Abiezer clan to follow him. 35 He also sent messengers to the tribes of Manasseh, Asher, Zebulun, and Naphtali, telling the men of these tribes to come and join his army. Then they set out toward the enemy camp.
36-37 Gideon prayed to God, “I know that you promised to help me rescue Israel, but I need proof. Tonight I'll spread a sheep skin on the stone floor of that threshing-place over there. If you really will help me rescue Israel, then tomorrow morning let there be dew on the skin, but let the stone floor be dry.”
38 And that's just what happened. Early the next morning, Gideon got up and checked the sheep skin. He squeezed out enough water to fill a bowl. 39 But Gideon prayed to God again. “Don't be angry with me,” Gideon said. “Let me try this just one more time, so I'll really be sure you'll help me. Only this time, let the skin be dry and the stone floor be wet.”
40 That night, God made the stone floor wet with dew, but he kept the sheep skin dry.
