1 Tā saka Tas Kungs: "Debesis ir Mans tronis, un zeme ir Manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man varētu celt, un kur būtu tāda vieta, kas Man derētu par dusas vietu? 2 Visu pasaules visumu taču ir radījusi Mana roka, un tā ir cēlies viss, kas pasaulē pastāv, saka Tas Kungs, bet Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas. 3 Kas nokauj vērsi, līdzīgs tam, kas cilvēku nokauj; kas upurē jēru, līdzīgs tam, kas lauž sprandu arī sunim; kas upurē ēdamu upuri, līdzīgs tam, kas upurē arī cūkas asinis; kas vīraku kvēpina kā piemiņas upuri, līdzīgs tam, kas cildina arī elkus. Kā šie izvēlējušies paši savus ceļus un viņu dvēselei labpatīk šādas viņu pašu nelietības, 4 tā arī Es tiem izraudzīšos mokas un likšu pārdzīvot briesmas kā atmaksu par viņu ļaunajiem darbiem, jo neviens Man neatbildēja, kad Es saucu, un neviens neklausījās, kad Es runāju, bet viņi darīja to, kas ļauns Manās acīs, un izvēlējās to, kas Man nepatīk." 5 Klausaities Tā Kunga vārdu, jūs, kas bīstaties Viņa vārdu: "Jūsu brāļi, kas jūs ienīst un jūs atstumj Mana Vārda dēļ, saka: lai Tas Kungs parāda Savu godību, ka mēs redzam jūsu prieku! - Bet viņi paliks kaunā." 6 Klau! Dunoņa atskan no pilsētas, troksnis no Dieva nama, tā ir Tā Kunga balss, kas atmaksā Saviem ienaidniekiem, kā tie pelnījuši! 7 Pirms tai uznāca bērnu sāpes, tā jau dzemdēja; pirms tai nāca dzemdību sāpes, tai jau piedzima dēls. 8 Kas to ir dzirdējis, vai to kāds kad redzējis? Vai tad zeme var tapt vienā dienā, vai tauta var piedzimt vienā paņēmienā? Un tikko Ciānai uznāca dzemdību sāpes, tai jau piedzima viņas bērni. 9 "Vai tad Es lai ļautu bērnam pārraut mātes klēpi, bet neļautu tam piedzimt?" saka Tas Kungs. "Jeb vai Es, kura rokā stāv dzimšana, lai aizkavētu piedzimšanu?" saka tavs Dievs. 10 Priecājieties ar Jeruzālemi un līksmojiet visi par to, kas to mīlat! Priecājieties līdz sirds dziļumiem par to visi, kas bijāt par to noskumuši, 11 lai jūs zīstu un saņemtu spēku no viņas atspirdzinātājas krūts, lai jūs iepriecinātos un atspirgtu tās bagātajā pilnībā! 12 Jo tā saka Tas Kungs: "Redzi, Es likšu, lai ieplūst tajā labklājība kā upe un tautu bagātības kā no krastiem izkāpusi straume. Tad jūs baros kā zīdaiņus, jūs nesīs uz rokām un auklēs klēpī. 13 Kā māte iepriecina savus bērnus, tā Es jūs iepriecināšu, un tieši Jeruzālemē jūs kļūsit iepriecināti. 14 Jūs to redzēsit, un jūsu sirds priecāsies, un jūsu miesas atzels kā jauna zāle; un Tā Kunga roka parādīsies svētībā Viņa kalpiem, un Viņa dusmas liks sevi sajust Viņa ienaidniekiem. 15 Jo redzi, Tas Kungs nāks ar uguni, un Viņa rati drāzīsies kā viesulis, lai izlietu Savas dusmas postījumos un norātu ar uguns liesmām! 16 Jo Tas Kungs tiesās ar uguni visu zemi un ar Savu zobenu visu cilvēci, un daudz būs Tā Kunga nokauto: 17 visi, kas svētījas un šķīstās elku dārzos dažādās vietās, cits par citu dedzīgāki, kas ēd cūkas gaļu, visādu negantību un peles, tie visi kopā ies bojā!" saka Tas Kungs. 18 "Jo Es zinu viņu darbus un domas, Es sapulcināšu visas tautas un mēles, un tās nāks un redzēs Manu godību. 19 Tad Es došu viņu vidū zīmi: dažus no viņiem, kas izglābušies, Es sūtīšu pie tautām uz Taršišu, Putu un Ludu - pie stopu strēlniekiem, uz Tabulu un Javanu, uz tālajām jūras salām, kur ļaudis par Mani vēl nav dzirdējuši un Manu godību vēl nav redzējuši, lai tie sludinātu tautām Manu godību. 20 Viņi tad atvedīs visus jūsu brāļus no visām tautām kā upuri Tam Kungam ar zirgiem un ratiem, uz nestuvēm, mūļiem un kamieļiem uz Manu svēto kalnu Jeruzālemē," tā saka Tas Kungs, "kā Israēla bērni upura dāvanas atnes šķīstā traukā Tā Kunga namā. 21 Un arī no viņiem Es ņemšu kādus par priesteriem un levītiem, saka Tas Kungs, 22 kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko Es esmu radījis, pastāvēs Manā priekšā, tā pastāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds, saka Tas Kungs, 23 un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā Mana vaiga priekšā Dievu pielūgt, saka Tas Kungs, 24 bet viņi izies ārā un skatīs mirušo miesas, kas atkrituši no Manis, jo viņu tārps nemirs, viņu uguns neizdzisīs un tie būs par biedinājumu visai miesai."
True Worship
1 The Lord said:
Heaven is my throne;
the earth is my footstool.
What kind of house
could you build for me?
In what place will I rest?
2 I have made everything;
that's how it all came to be.
I, the Lord, have spoken.
The people I treasure most
are the humble—
they depend only on me
and tremble when I speak.
3 You sacrifice oxen to me,
and you commit murder;
you sacrifice lambs to me
and dogs to other gods;
you offer grain to me
and pigs' blood to idols;
you burn incense to me
and praise your idols.
You have made your own choice
to do these disgusting things
that you enjoy so much.
4 You refused to answer
when I called out;
you paid no attention
to my instructions.
Instead, you did what I hated,
knowing it was wrong.
Now I will punish you
in a way you dread the most.
The Lord Will Help Jerusalem
5 If you tremble
when the Lord speaks,
listen to what he says:
“Some of your own people hate
and reject you because of me.
They make fun and say,
‘Let the Lord show his power!
Let us see him
make you truly happy.’
But those who say these things
will be terribly ashamed.”
6 Do you hear that noise
in the city and those shouts
coming from the temple?
It is the Lord shouting
as he punishes his enemies.
7 Have you ever heard of a woman
who gave birth to a child
before having labor pains?
8 Who ever heard of such a thing
or imagined it could happen?
Can a nation be born in a day
or come to life in a second?
Jerusalem is like a mother
who gave birth to her children
as soon as she was in labor.
9 The Lord is the one
who makes birth possible.
And he will see that Zion
has many more children.
The Lord has spoken.
10 If you love Jerusalem,
celebrate and shout!
If you were in sorrow
because of the city,
you can now be glad.
11 She will nurse and comfort you,
just like your own mother,
until you are satisfied.
You will fully enjoy
her wonderful glory.
12 The Lord has promised:
“I will flood Jerusalem
with the wealth of nations
and make the city prosper.
Zion will nurse you at her breast,
carry you in her arms,
and hold you in her lap.
13 I will comfort you there
like a mother
comforting her child.”
14 When you see this happen,
you will celebrate;
your strength will return
faster than grass can sprout.
Then everyone will know
that the Lord provides help
for his servants,
but he is angry
with his enemies.
15 The Lord will come down
like a whirlwind
with his flaming chariots.
He will be furiously angry
and punish his enemies
with fire.
16 The Lord's fiery sword
will bring justice
everywhere on this earth
and execute many people.
A Threat and a Promise
17 Some of you get yourselves ready and go to a garden to worship a foreign goddess. You eat the meat of pigs, lizards, and mice. But I, the Lord, will destroy you for this.
18 I know everything you do and think! The time has now come to bring together the people of every language and nation and to show them my glory 19 by proving what I can do. I will send the survivors to Tarshish, Pul, Lud, Meshech, Tubal, Javan, and to the distant islands. I will send them to announce my wonderful glory to nations that have never heard about me.
20 They will bring your relatives from the nations as an offering to me, the Lord. They will come to Jerusalem, my holy mountain, on horses, chariots, wagons, mules, and camels. It will be like the people of Israel bringing the right offering to my temple. 21 I promise that some of them will be priests and others will be helpers in my temple. I, the Lord, have spoken.
22 I also promise that you will always have descendants and will never be forgotten, just as the new heavens and the new earth that I create will last forever. 23 On the first day of each month and on each Sabbath, everyone will worship me. I, the Lord, have spoken.
24 My people will go out and look at the dead bodies of those who turned against me. The worms there never die, the fire never stops burning, and the sight of those bodies will be disgusting to everyone.
