1 Ak, kaut Tu pāršķeltu debesis un nonāktu zemē, ka kalni sakustētos Tava vaiga priekšā! 2 Kā uguns aizdedzina žagarus un kā ūdens no uguns vārās, tā Tavs Vārds lai kļūtu pazīstams Taviem pretiniekiem, tā lai tautas drebētu Tavā priekšā, 3 kad Tu dari lielus brīnumus, kas pārsniedz mūsu cerības! Kaut Tu nonāktu zemē, ka kalni sakustētos Tava vaiga priekšā! 4 Kopš mūžīgiem laikiem nav dzirdēts un piedzīvots, neviena acs to nav redzējusi, ka bez Tevis būtu vēl kāds cits Dievs, kas tā palīdz tiem, kas paļaujas uz viņu. 5 Tu labprāt nāc pie tā, kas taisnību dara ar prieku, pie tiem, kas Tavos ceļos piemin Tevi. Bet tomēr? Ir iedegušās Tavas dusmas, jo mēs esam grēkojuši, būdami Tev vienmēr neuzticīgi un no Tevis atkrītot. 6 Tā mēs visi esam palikuši kā nešķīsti, un visa mūsu taisnība ir kā sārņains tērps. Mēs novīstam kā lapas, un mūsu grēki mūs aizrauj kā vējš. 7 Un nav neviena, kas piesauc Tavu Vārdu, kas uzmostas un tveras pie Tevis, jo Tu apslēp mums Savu vaigu un atstāj mūs, ka mēs nonīkstam savos grēkos. 8 Bet, ak, Kungs, Tu taču esi mūsu Tēvs! Mēs esam māls, bet Tu mūsu veidotājs, mēs visi esam Tavu roku darbs. 9 Nedusmo, Kungs, tik ļoti un nepiemini mūžīgi mūsu noziegumu! Uzlūko jel mūs, mēs visi esam Tava tauta! 10 Tavas svētās pilsētas ir kļuvušas par tuksnesi, Ciāna ir tuksnesis, un Jeruzāleme ir drupu kaudze! 11 Mūsu skaistais un svētais nams, kur mūsu tēvi Tevi slavēja, ir kritis ugunij par laupījumu, un viss, kas mums dārgs, ir drupās! 12 Vai Tu, Kungs, to visu redzēdams, cietīsi klusu un mūs tik ļoti apbēdināsi?
1 Rip the heavens apart!
Come down, Lord;
make the mountains tremble.
2 Be a spark that starts a fire
causing water to boil.
Then your enemies will know
who you are;
all nations will tremble
because you are nearby.
3 Your fearsome deeds
have completely amazed us;
even the mountains shake
when you come down.
4 You are the only God
ever seen or heard of
who works miracles
for his followers.
5 You help all who gladly obey
and do what you want,
but sin makes you angry.
Only by your help
can we ever be saved.
6 We are unfit to worship you;
each of our good deeds
is merely a filthy rag.
We dry up like leaves;
our sins are storm winds
sweeping us away.
7 No one worships in your name
or remains faithful.
You have turned your back on us
and let our sins melt us away.
8 You, Lord, are our Father.
We are nothing but clay,
but you are the potter
who molded us.
9 Don't be so furious
or keep our sins
in your thoughts forever!
Remember that all of us
are your people.
10 Every one of your towns
has turned into a desert,
especially Jerusalem.
11 Zion's glorious and holy temple
where our ancestors praised you
has been destroyed by fire.
Our beautiful buildings
are now a pile of ruins.
12 When you see these things,
how can you just sit there
and make us suffer more?
