1 Kas tad nu tic mūsu sludināšanai, un kam ir atklājies Tā Kunga elkonis? 2 Viņš, Tā Kunga kalps, uzauga neticīgā pūļa priekšā kā atvase un kā saknes atzarojums izkaltušā zemē. Viņam nebija nekāda izskata, nedz arī kāda skaistuma, lai mēs to ar labpatiku uzlūkotu; tur nebija arī nekā ārēji redzama, lai mēs viņā būtu atraduši ko patīkamu. 3 Taisni otrādi, viņš bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās, tāds, kura priekšā aizklāja vaigu, tā nicināts, ka mēs viņu ne par ko neturējām. 4 Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. 5 Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. 6 Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu, bet Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus viņam. 7 Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā viņš apklusa un neatdarīja savu muti. 8 No smagiem pārdzīvojumiem un tiesas spaidiem viņš gan dzīvē bija atsvabināts. Bet kas gan no viņa laikabiedriem izprata viņa dzīves gaitu un padomāja par to, ka viņš jau bija aizrauts no dzīvo pasaules, ka manas tautas pārkāpumu dēļ viņam bija uzlikts sods? 9 Kapu viņam ierādīja ar bezdievjiem, bet savā nāvē viņš bija ar bagāto, kaut gan nekādu netaisnību viņš nebija darījis un viltības nebija viņa mutē. 10 Bet Tas Kungs bija lēmis viņu satriekt ar ciešanām. Kad viņš nodos savu dvēseli par salīdzinājuma upuri, viņš redzēs izaugam jaunu dzimumu un dzīvos ilgi, un Tā Kunga gribas piepildīšana svētīgi sekmēsies ar viņa rokas darba palīdzību. 11 No dvēseles ciešanām viņam radīsies panākumu papilnam; ar savu atziņu mans taisnīgais kalps palīdzēs daudziem iegūt taisnību, uzņemdamies uz sevi viņu noziegumus. 12 Tādēļ Es viņam piešķiršu viņa daļu starp daudzajiem lielajiem viņam pašam par ieguvumu, un stiprie lai dalās ar viņu laupījumā atlīdzībai viņam par to, ka viņš nodeva savu dzīvību nāvē un tika pieskaitīts ļaundariem, kaut gan viņš nesa daudzu grēkus un aizlūdza par ļaundariem.
What God's Servant Did for Us
1 Has anyone believed us
or seen the mighty power
of the Lord in action?
2 Like a young plant or a root
that sprouts in dry ground,
the servant grew up
obeying the Lord.
He wasn't some handsome king.
Nothing about the way he looked
made him attractive to us.
3 He was hated and rejected;
his life was filled with sorrow
and terrible suffering.
No one wanted to look at him.
We despised him and said,
“He is a nobody!”
4 He suffered and endured
great pain for us,
but we thought his suffering
was punishment from God.
5 He was wounded and crushed
because of our sins;
by taking our punishment,
he made us completely well.
6 All of us were like sheep
that had wandered off.
We had each gone our own way,
but the Lord gave him
the punishment we deserved.
7 He was painfully abused,
but he did not complain.
He was silent like a lamb
being led to the butcher,
as quiet as a sheep
having its wool cut off.
8 He was condemned to death
without a fair trial.
Who could have imagined
what would happen to him?
His life was taken away
because of the sinful things
my people had done.
9 He wasn't dishonest or violent,
but he was buried in a tomb
among cruel, rich people.
10 The Lord decided his servant
would suffer as a sacrifice
to take away the sin
and guilt of others.
Now the servant will live
to see his own descendants.
He did everything
the Lord had planned.
11 By suffering, the servant
will learn the true meaning
of obeying the Lord.
Although he is innocent,
he will take the punishment
for the sins of others,
so that many of them
will no longer be guilty.
12 The Lord will reward him
with honor and power
for sacrificing his life.
Others thought he was a sinner,
but he suffered for our sins
and asked God to forgive us.
