1 Bēdas tiem, kas izdod netaisnus likumus, un tiem, kas raksta smagus tiesiskus noteikumus, 2 lai grozītu tiesu nabagiem un laupītu tiesības manas tautas cietējiem, ka atraitnes aplaupa un bāreņus posta! 3 Bet ko jūs darīsit piemeklēšanas dienā un lielajā vētrā, kas jau tuvojas no tālienes? Pie kā jūs meklēsit palīgu un glābsit savu mantu? 4 Jums būs jāloka savi ceļi kopā ar gūstekņiem un jāsabrūk nokauto vidū. Tomēr Viņa dusmas joprojām nerimst, un Viņa roka ir vēl arvienu augstu pacelta. 5 Bēdas Asuram, kas ir Manas bardzības rīkste, viņam ir rokā Mana dusmu pātaga. 6 Es sūtīšu viņu pret bezdievīgu tautu un pret tautu, uz kuru Es esmu dusmīgs, lai viņš to izlaupa, sadala un samīda kā mēslus uz ielas. 7 Bet viņš tā nedomā, viņa sirds nav tā noskaņota, viņa nolūks ir iznīcināt ne mazums tautu, tās izdeldēt. 8 Jo viņš saka: "Vai visi mani zemju pārvaldnieki nav tai pašā laikā arī ķēniņi? 9 Vai Kalno nav klājies kā Karhemišai? Un vai nav Hamatai gājis kā Arpadai? Un Samarijai kā Damaskai? 10 Tā kā mana roka aizsniegusi elka dievu valstis, kuru elki bija pārāki par Jeruzālemes un Samarijas dievekļiem, - 11 vai tad es lai nedaru Jeruzālemei un tās dievekļiem tāpat, kā es darīju Samarijai un tās dievu tēliem?" 12 Bet, kad Tas Kungs būs pabeidzis visu Savu darbu Ciānas kalnā un Jeruzālemē, tad Viņš piemeklēs arī Asura ķēniņa augstprātības augļus un viņa augsti pār visu pacelto acu lepnību, 13 jo tas teica: "Ar savu roku spēku un ar savu aso prātu es to paveicu, jo es esmu gudrs. Es liku izzust tautu robežām, es piesavinājos viņu mantu un kā nesalīdzināmi pārākais nogāzu valdniekus no viņu troņiem. 14 Mana roka saņēma tautu mantu un bagātību kā putna ligzdu, un, kā izņem atstātas olas, tā es pārņēmu savā varā visu pasauli, un neviens neiedrošinājās nedz spārnus kustināt, nedz muti atplest vai arī tikai iepīkstēties." 15 Vai tad cirvis lai lielās tā priekšā, kas ar to cērt; vai zāģis lai izgāztu savas krūtis pret to, kas ar to zāģē; vai lai zizlis it kā kustinātu cilvēku, kas to pacēlis; vai lai vēzda it kā cilātu to, kas pats nebūt nav no koka! 16 Tādēļ Dievs, Tas Kungs Cebaots, sūtīs diloni Asura tuklajiem; zem viņa godības iedegsies liela liesma kā ugunsgrēks. 17 Tiešām, Israēla gaisma kļūs par uguni un viņa Svētais par liesmu, kas sadedzinās un aprīs viņa ērkšķus un čūkslājus vienā dienā. 18 Un Viņš iznīcinās viņa meža un dārzu jaukumu, iznīcinās no galotnēm līdz saknēm, tas izbeigsies tā, kā nonīkst un aiziet nāvē nedziedināmi sasirgušais. 19 Tad viņa atlikušajā mežā koku būs vairs tikai nedaudz, tā ka pat zēns tos varēs uzrakstīt. 20 Tanī dienā notiks, ka Israēla atlikušie un Jēkaba nama izglābtie nepaļausies vairs uz to, kas tos sitis un sit līdz šim, bet paļausies uzticībā uz To Kungu, uz Israēla Svēto. 21 Atlikušie atgriezīsies, kaut arī tikai nedaudzi no Jēkaba pāri palikušie, pie visuvarenā Dieva. 22 Kaut tava tauta, Israēl, skaitā būtu kā jūras smiltis, tomēr tikai neliels tās pārpalikums atgriezīsies, iznīcība ir stingri nolemta un tā izplūdīs, pieņemdamās plašumā, kā taisnības straume. 23 Jo Tas Kungs Cebaots liks piepildīties iznīcībai kā stingri noliktam sodam pa visu zemes virsu. 24 Tādēļ saka Dievs, Tas Kungs Cebaots: "Mana tauta, jūs, kas dzīvojat Ciānā, nebīstieties no Asura, ka viņš tevi sit ar rīksti un paceļ pret tevi pat savu vēzdu kā citkārt Ēģiptē, 25 jo ir atlicis tikai mazs brīdis, tad Manas dusmas ir galā, un Mana bardzība viņu iznīcinās." 26 Tad Tas Kungs Cebaots pacels rīksti pret viņu, kā Viņš sita Midiānu pie Oreba kalna, un izstieps Savu vēzdu pār jūru kā citkārt pār Ēģipti. 27 Tanī dienā novelsies viņa, Asura, nasta no taviem kamiešiem un noslīdēs viņa jūgs no tava kakla; tas sabruks aiz viņa treknuma. 28 Viņš virzās jau uz Ajatu, dodas cauri Migronai, atstāj savu mantu Mikmasā. 29 Iedami pa šauro aizas ceļu, viņi Gebā paliek pa nakti; Rama dreb, Saula Gibeja bēg. 30 Kliedziet stiprā balsī, Galimas iedzīvotāji! Klausies, Laiša, tu nabaga Anatota! 31 Madmena izklīdusi, Gebimas iedzīvotāji glābjas bēgšus. 32 Vēl šodien viņš varbūt ieņems Nobu; viņš izstiepj jau savu roku pret Ciānas kalna iedzīvotājiem, pret Jeruzālemes pakalnu. 33 Lūk, Tas Kungs, Kungs Cebaots, nocērt zarus ar briesmīgu varu: kas augsti pacēlās, tiks zemāki darīti, un augstie kritīs pavisam. 34 Viņš nocirtīs ar dzelzi meža biezokni, un Libanons kritīs no kāda varenā rokas.
1 You people are in for trouble! You have made cruel and unfair laws 2 that let you cheat the poor and needy and rob widows and orphans. 3 But what will you do when you are fiercely attacked and punished by foreigners? Where will you run for help? Where will you hide your valuables? 4 How will you escape being captured or killed? The Lord is still angry, and he isn't through with you yet!
The Lord's Purpose and the King of Assyria
5 The Lord says:
I am furious! And I will use the king of Assyria as a club 6 to beat down you godless people. I am angry with you, and I will send him to attack you. He will take what he wants and walk on you like mud in the streets. 7 He has even bigger plans in mind, because he wants to destroy many nations.
8 The king of Assyria says:
My army commanders are kings! 9 They have already captured the cities of Calno, Carchemish, Hamath, Arpad, Samaria, and Damascus. 10-11 The gods of Jerusalem and Samaria are weaker than the gods of those powerful nations. And I will destroy Jerusalem, together with its gods and idols, just as I did Samaria.
12 The Lord will do what he has planned against Jerusalem and Mount Zion. Then he will punish the proud and boastful king of Assyria, 13 who says:
I did these things by my own power because I am smart and clever. I attacked kings like a wild bull, and I took the land and the treasures of their nations. 14 I have conquered the whole world! And it was easier than taking eggs from an unguarded nest. No one even flapped a wing or made a peep.
15 King of Assyria, can an ax or a saw overpower the one who uses it? Can a wooden pole lift whoever holds it? 16 The mighty Lord All-Powerful will send a terrible disease to strike down your army, and you will burn with fever under your royal robes. 17 The holy God, who is the light of Israel, will turn into a fire, and in one day you will go up in flames, just like a thornbush. 18 The Lord will make your beautiful forests and fertile fields slowly rot. 19 There will be so few trees that even a young child can count them.
Only a Few Will Come Back
20 A time is coming when the survivors from Israel and Judah will completely depend on the holy Lord of Israel, instead of the nation that defeated them. 21-22 There were as many people as there are grains of sand along the seashore, but only a few will survive to come back to Israel's mighty God. This is because he has threatened to destroy their nation, just as they deserve. 23 The Lord All-Powerful has promised that everyone on this earth will be punished.
24 Now the Lord God All-Powerful says to his people in Jerusalem:
The Assyrians will beat you with sticks and abuse you, just as the Egyptians did. But don't be afraid of them. 25 Soon I will stop being angry with you, and I will punish them for their crimes. 26 I will beat the Assyrians with a whip, as I did the people of Midian near the rock at Oreb. And I will show the same mighty power that I used when I made a path through the sea in Egypt. 27 Then they will no longer rule your nation. All will go well for you, and your burden will be lifted.
28 Enemy troops have reached the town of Aiath. They have gone through Migron, and they stored their supplies at Michmash, 29 before crossing the valley and spending the night at Geba. The people of Ramah are terrified; everyone in Gibeah, the hometown of Saul, has run away. 30 Loud crying can be heard in the towns of Gallim, Laishah, and sorrowful Anathoth. 31 No one is left in Madmenah or Gebim. 32 Today the enemy will camp at Nob and shake a threatening fist at Mount Zion in Jerusalem.
33 But the Lord All-Powerful
will use his fearsome might
to bring down the tallest trees
and chop off every branch.
34 With an ax, the glorious Lord
will destroy every tree
in the forests of Lebanon.
