1 Un Jēkabs sasauca savus dēlus un sacīja: "Sapulcējieties, es jums gribu darīt zināmu, kas jūs gaida nākamajās dienās. 2 Sapulcējieties un klausieties, Jēkaba dēli! Uzklausiet Israēlu, savu tēvu! 3 Rūben, mans pirmdzimtais, mans spēks un mana stipruma iesākums, pirmais augstībā un pirmais stiprumā. 4 Verdošs kā ūdens, tu nebūsi pārāks, jo tu gāji sava tēva atdusas vietā toreiz, tu apkrāvies ar vainu, manā gultā kāpdams. 5 Simeons un Levijs - tie abi ir brāļi; varmācības rīki ir viņu cērtamie cirvji. 6 Viņu padomam lai nepiebiedrojas mana dvēsele, viņu pulkam lai nepievienojas mana sirds, jo tie savās dusmās ir nokāvuši cilvēkus un savā patvaļā sakropļojuši vēršus. 7 Nolādētas lai ir viņu dusmas, jo tās ir varmācīgas, un viņu niknums, jo tas ir nežēlīgs! Es tos sadalīšu starp Jēkaba ciltīm un izkaisīšu viņus Israēlā. 8 Bet Jūda - tevi tavi brāļi teiks; tava roka grābs tavu ienaidnieku skaustu, un tavā priekšā lieksies tava tēva dēli. 9 Jauns lauva ir Jūda, no laupījuma tu augi liels, mans dēls! Tagad tas notupies, izstiepies kā lauva, kā lauvas māte. Kas gan viņu piecels? 10 Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām, iekāms tas Šīlo nāks. Viņam tautas klausīs. 11 Tas savu ēzeli sies pie vīna koka un pie vīna koka vītnēm savas ēzeļa mātes kumeļu. 12 Viņš savas drēbes mazgā vīnā, savu apmetni vīnogu asinīs. Viņa acis ir sarkanas no vīna, un balti no piena viņa zobi. 13 Zebulons apmetas jūras malā, viņš mīt pie kuģu ostām, un viņa platība sniedzas līdz Sidonai. 14 Isašars ir kaulains ēzelis, viņš guļ starp aplokiem. 15 Viņš redz, cik labi ir dusēt savā zemē, cik tā jauka, jo viņš ir liecis savu muguru zem nastas un klausībā kalpojis kungiem. 16 Dans spriedīs tiesu savai tautai kā vienai no Israēla ciltīm. 17 Dans ir kā čūska uz ceļa, kā bīstama odze tekas malā, kas iedzeļ pat zirgam nagā, tā ka jājējs krīt atpakaļ. 18 Kungs, es ceru uz Tavu pestīšanu! 19 Gads - dzinēji viņu dzen, bet viņš dzenas tiem pa pēdām. 20 Ašera maize būs trekna, un tas spēs pat ķēniņam dot gardumus. 21 Naftalis - tramīga stirna, kas pauž skaistus vārdus. 22 Augļu koks ir Jāzeps, augļu koks pie avota, kura zari stiepjas mūrim pāri. 23 Strēlnieki cēla nemieru, viņi raidīja uz viņu bultas, karoja ar viņu, 24 tomēr viņa loks nelūza, un viņa elkoņi palika stipri. To darīja Jēkaba stiprums, viņa gans - Israēla klints. 25 No tava tēva Dieva nāk tev palīdzība, no Visuvarenā, kas tevi ir svētījis ar debesu svētībām no augšienes un svētībām no zemes dziļumiem, ar svētībām, kas nāk no mātes krūtīm un no mātes klēpja. 26 Tava tēva svētības, kas ir pārākas par seno kalnu svētībām un pakalnu godību, tās lai ir pār Jāzepa galvu un pār izraudzītā galvu starp brāļiem. 27 Benjamīns ir plēsīgs vilks, kas no rīta ieguvumu ēd un vakarā laupījumu sadala." 28 Visas tās ir Israēla divpadsmit ciltis, un tie ir vārdi, kurus viņu tēvs viņiem sacīja, kad viņš tos svētīja, ikvienu ar savu īpašu svētību viņš tos svētīdams svētīja. 29 Un viņš pavēlēja tiem, sacīdams: "Es tagad piepulcēšos savai tautai. Apglabājiet mani pie maniem tēviem tanī alā, kas atrodas hetieša Efrona tīrumā, 30 tanī alā, kas atrodas Makpelas tīrumā, iepretim Mamrei, Kānaāna zemē, tanī laukā, kuru Ābrahāms nopirka no hetieša Efrona sev par kapa vietu. 31 Tur viņi ir apglabājuši Ābrahāmu un Sāru, viņa sievu, tur viņi apglabājuši arī Īzāku un Rebeku, tā sievu, un tur es esmu apglabājis Leu. 32 Tīrumā un alā, kas tanī ir, kas pirkti no Heta bērniem." 33 Un, kad Jēkabs bija beidzis dot pavēles saviem dēliem, viņš savilka savas kājas atpakaļ gultā; viņš nomira un tika piepulcināts savai tautai.
Jacob Blesses His Sons
1 Jacob called his sons together and said:
My sons, I am Jacob,
your father Israel.
2 Come, gather around,
as I tell your future.
3 Reuben, you are my oldest,
born at the peak of my powers;
you were an honored leader.
4 Uncontrollable as a flood,
you slept with my wife
and disgraced my bed.
And so you no longer deserve
the place of honor.
5 Simeon and Levi,
you are brothers,
each a gruesome sword.
6 I never want to take part
in your plans or deeds.
You slaughtered people
in your anger,
and you crippled cattle
for no reason.
7 Now I place a curse on you
because of
your fierce anger.
Your descendants
will be scattered
among the tribes of Israel.
8 Judah, you will be praised
by your brothers;
they will bow down to you,
as you defeat your enemies.
9 My son, you are a lion
ready to eat your victim!
You are terribly fierce;
no one will bother you.
10 You will have power and rule
until nations obey you
and come bringing gifts.
11 You will tie your donkey
to a choice grapevine
and wash your clothes
in wine from those grapes.
12 Your eyes are darker than wine,
your teeth whiter than milk.
13 Zebulun, you will settle
along the seashore
and provide safe harbors
as far north as Sidon.
14 Issachar, you are a strong donkey
resting in the meadows.
15 You found them so pleasant
that you worked too hard
and became a slave.
16 Dan, you are the tribe
that will bring justice
to Israel.
17 You are a snake that bites
the heel of a horse,
making its rider fall.
18 Our Lord, I am waiting
for you to save us.
19 Gad, you will be attacked,
then attack your attackers.
20 Asher, you will eat food
fancy enough for a king.
21 Naphtali, you are a wild deer
with lovely fawns.
22 Joseph, you are a fruitful vine
growing near a stream
and climbing a wall.
23 Enemies attacked with arrows,
refusing to show mercy.
24 But you stood your ground,
swiftly shooting back
with the help of Jacob's God,
the All-Powerful One—
his name is the Shepherd,
Israel's mighty rock.
25 Your help came from the God
your father worshiped,
from God All-Powerful.
God will bless you with rain
and streams from the earth;
he will bless you
with many descendants.
26 My son, the blessings I give
are better than the promise
of ancient mountains
or eternal hills.
Joseph, I pray these blessings
will come to you,
because you are the leader
of your brothers.
27 Benjamin, you are a fierce wolf,
destroying your enemies
morning and evening.
28 These are the twelve tribes of Israel, and this is how Jacob gave each of them their proper blessings.
Jacob's Death
29-31 Jacob told his sons:
Soon I will die, and I want you to bury me in Machpelah Cave. Abraham bought this cave as a burial place from Ephron the Hittite, and it is near the town of Mamre in Canaan. Abraham and Sarah are buried there, and so are Isaac and Rebekah. I buried Leah there too. 32 Both the cave and the land that goes with it were bought from the Hittites.
33 When Jacob had finished giving these instructions to his sons, he lay down on his bed and died.
