1 Un bads bija tai zemē, pēc pirmā bada, kas bija bijis Ābrahāma laikā, un Īzāks nogāja pie Abimeleha, filistiešu ķēniņa, uz Gerāru. 2 Un Tas Kungs parādījās viņam un sacīja: "Nenoej uz Ēģiptes zemi; dzīvo tanī zemē, par kuru Es tev sacīšu. 3 Dzīvo kā svešinieks šinī zemē, un Es būšu ar tevi, un Es tevi svētīšu. Tev un taviem pēcnācējiem Es došu visas šīs zemes, un Es piepildīšu to derību, kuru Es tavam tēvam Ābrahāmam ar zvērestu esmu apsolījis. 4 Un Es vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes un došu taviem pēcnācējiem visas šīs zemes, un tavos pēcnācējos visas zemes tautas tiks svētītas, 5 tāpēc ka Ābrahāms Manai balsij paklausīja un turēja Manus norādījumus un Manas pavēles, Manus likumus un Manu bauslību." 6 Un Īzāks dzīvoja Gerārā. 7 Tad tās vietas iemītnieki vaicāja par viņa sievu. Un viņš atbildēja: "Tā ir mana māsa," - jo viņam bija bailes sacīt "mana sieva", lai pilsētas vīri nenokautu viņu Rebekas dēļ, jo tā bija skaista. 8 Kad viņš tur bija pavadījis ilgu laiku, tad Abimelehs, filistiešu ķēniņš, reiz skatījās pa logu un ieraudzīja Īzāku smīdinām Rebeku, savu sievu. 9 Un Abimelehs pasauca Īzāku un sacīja: "Patiesi, tā taču tava sieva, kā tad tu esi sacījis: tā ir mana māsa." Un Īzāks tam atbildēja: "Tāpēc ka es domāju, ka man būs jāmirst viņas dēļ." 10 Un Abimelehs tad sacīja: "Kāpēc tu šādas lietas esi mums darījis? Daudz netrūka, lai kāds no šiem ļaudīm būtu gulējis ar tavu sievu. Tu pār mums būtu licis nākt tik lielai vainai!" 11 Un Abimelehs pavēlēja visiem ļaudīm, sacīdams: "Kas aizskars šo vīru un tā sievu, tam mirtin jāmirst." 12 Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis. 13 Tā šis vīrs kļuva bagāts un augdams auga bagātībā, līdz kamēr kļuva ļoti bagāts. 14 Viņam piederēja sīklopu ganāmpulki un liellopu ganāmpulki un liels pulks kalpu, tā ka filistieši to apskauda. 15 Visas akas, kādas bija izrakuši viņa tēva kalpi viņa tēva Ābrahāma laikā, filistieši aizraka un aizbēra ar zemi. 16 Un Abimelehs sacīja Īzākam: "Aizej no manis, jo tu esi kļuvis varenāks par mums." 17 Un Īzāks aizgāja no turienes un uzcēla savas teltis Gerāras ielejā un palika tur dzīvot. 18 Un Īzāks apmetās un no jauna atraka akas, kas viņa tēva Ābrahāma laikā bija izraktas un kuras filistieši pēc Ābrahāma nāves bija aizbēruši, un nosauca tās tādos pašos vārdos, kā viņa tēvs tās bija saucis. 19 Un Īzāka kalpi raka tanī ielejā un uzraka avotu ar dzīvu ūdeni. 20 Un Gerāras gani strīdējās ar Īzāka ganiem, sacīdami: "Tas ir mūsu ūdens." Un viņš nosauca šīs akas vārdu: Eseka , tāpēc ka ļaudis bija strīdējušies. 21 Tad viņi raka vēl vienu aku un strīdējās arī tās dēļ. Un viņš nosauca tās vārdu: Sitna . 22 Viņš devās no turienes tālāk un raka citu aku, bet šoreiz nestrīdējās. Tāpēc viņš nosauca tās vārdu: Rehoboa , jo sacīja: "Tagad Dievs liek mums izplesties, un mēs varam augļoties šinī zemē." 23 Un viņš devās no turienes uz Bēršebu. 24 Un Dievs parādījās viņam sapnī, sacīdams: "Es esmu tava tēva Ābrahāma Dievs, nebīsties, jo Es esmu ar tevi, Es tevi svētīšu, un Mana kalpa Ābrahāma dēļ Es tavus pēcnācējus vairošu." 25 Un viņš uzcēla tur altāri un piesauca Tā Kunga Vārdu, un uzcēla tur savas teltis, un Īzāka kalpi raka tur aku. 26 Tad Abimelehs reiz nāca pie viņa no Gerāras kopā ar Ahuzatu, savu draugu, un Pikolu, savu karaspēka virsnieku. 27 Un Īzāks sacīja viņiem: "Kāpēc jūs nākat pie manis? Jo jūs taču ienīstat mani un esat mani aizsūtījuši prom no sevis." 28 Bet tie sacīja: "Mēs redzēt redzam, ka Tas Kungs ir bijis ar tevi; un mēs sacījām: lai būtu zvērests mūsu starpā - starp mums un starp tevi - un lai slēdzam derību ar tevi, 29 ka tu nedarītu mums nekā ļauna, kā arī mēs tevi neesam pazemojuši, bet esam tev labu vien darījuši un tevi ar mieru atlaiduši, tu, Tā Kunga svētītais." 30 Un viņš tiem sarīkoja dzīres, un tie ēda un dzēra. 31 Un viņi cēlās no rīta un zvērēja cits citam. Tad Īzāks tos atlaida, un tie no viņa aizgāja ar mieru. 32 Un tanī dienā nāca Īzāka kalpi un pastāstīja viņam par aku, kādu tie bija rakuši, tam sacīdami: "Mēs esam atraduši ūdeni." 33 Un viņš to nosauca par Šebu , tāpēc tās pilsētas vārds ir Bēršeba līdz pat šai dienai. 34 Un Ēsavs bija četrdesmit gadus vecs, kad tas sev par sievu ņēma hetieša Bērija meitu Jūdīti un hetieša Elona meitu Basmati. 35 Tās darīja sirdēstus Īzākam un Rebekai.
Isaac and Abimelech
1 Once during Abraham's lifetime, the fields had not produced enough grain, and now the same thing happened. So Isaac went to King Abimelech of the Philistines in the land of Gerar, 2 because the Lord had appeared to Isaac and said:
Isaac, stay away from Egypt! I will show you where I want you to go. 3 You will live there as a foreigner, but I will be with you and bless you. I will keep my promise to your father Abraham by giving this land to you and your descendants.
4 I will give you as many descendants as there are stars in the sky, and I will give your descendants all of this land. They will be a blessing to every nation on earth, 5 because Abraham did everything I told him to do.
6 Isaac moved to Gerar 7 with his beautiful wife Rebekah. He was afraid that someone might kill him to get her, and so he told everyone that Rebekah was his sister. 8 After Isaac had been there a long time, King Abimelech looked out a window and saw Isaac hugging and kissing Rebekah. 9 Abimelech called him in and said, “Rebekah must be your wife! Why did you say she is your sister?”
“Because I thought someone would kill me,” Isaac answered.
10 “Don't you know what you've done?” Abimelech exclaimed. “If someone had slept with her, you would have made our whole nation guilty!” 11 Then Abimelech warned his people that anyone who even touched Isaac or Rebekah would be put to death.
12 Isaac planted grain and had a good harvest that same year. The Lord blessed him, 13 and Isaac was so successful that he became very rich. 14 In fact, the Philistines were jealous of the large number of sheep, goats, and slaves that Isaac owned, 15 and they stopped up the wells that Abraham's servants had dug before his death. 16 Finally, Abimelech said, “Isaac, I want you to leave our country. You have become too powerful to stay here.”
17 Isaac left and settled in Gerar Valley, 18 where he cleaned out those wells that the Philistines had stopped up. Isaac also gave each of the wells the same name that Abraham had given to them. 19 While his servants were digging in the valley, they found a spring-fed well. 20 But the shepherds of Gerar Valley quarreled with Isaac's shepherds and claimed the water belonged to them. So this well was named “Quarrel,” because they had quarreled with Isaac.
21 Isaac's servants dug another well, and the shepherds also quarreled about it. So that well was named “Jealous.” 22 Finally, they dug one more well. There was no quarreling this time, and the well was named “Lots of Room,” because the Lord had given them room and would make them very successful.
23 Isaac went on to Beersheba, 24 where the Lord appeared to him that night and told him, “Don't be afraid! I am the God who was worshiped by your father Abraham, my servant. I will be with you and bless you, and because of Abraham I will give you many descendants.” 25 Isaac built an altar there and worshiped the Lord. Then he set up camp, and his servants started digging a well.
26 Meanwhile, Abimelech had left Gerar and was taking his advisor Ahuzzath and his army commander Phicol to see Isaac. 27 When they arrived, Isaac asked, “Why are you here? Didn't you send me away because you hated me?”
28 They answered, “We now know for certain that the Lord is with you, and we have decided there needs to be a peace treaty between you and us. So let's make a solemn agreement 29 not to harm each other. Remember, we have never hurt you, and when we sent you away, we let you go in peace. The Lord has truly blessed you.”
30 Isaac gave a big feast for them, and everyone ate and drank. 31 Early the next morning Isaac and the others made a solemn agreement, then he let them go in peace.
32 Later that same day Isaac's servants came and said, “We've struck water!” 33 So Isaac named the well Shibah, and the town is still called Beersheba.
Esau's Foreign Wives
34 When Esau was 40 years old, he married Judith the daughter of Beeri the Hittite and Basemath the daughter of Elon the Hittite. 35 But these two women brought a lot of grief to Esau's parents Isaac and Rebekah.
