1 Un Sārai bija simts divdesmit septiņi gadi, tāds bija Sāras vecums. 2 Un Sāra nomira Kirijat-Arbā, tā ir Hebrona, Kānaāna zemē, un Ābrahāms gāja sērot par Sāru un to apraudāja. 3 Tad Ābrahāms cēlās no sava mirušā apstāvēšanas un sacīja Heta bērniem: 4 "Es kā svešinieks dzīvoju pie jums; atvēliet man kapa vietu, ka es varētu apglabāt savu mirušo, kas pie manis." 5 Un Heta bērni atbildēja Ābrahāmam, sacīdami tam: 6 "Uzklausi mūs, kungs! Tu esi Dieva paaugstināts mūsu vidū, labākajā no mūsu kapu vietām apglabā savu mirušo. Neviens no mums tev neliegs savu kapu, ka tu nevarētu apglabāt savu mirušo." 7 Un Ābrahāms cēlās un zemu palocījās tās zemes iedzīvotāju, Heta bērnu, priekšā. 8 Un viņš sacīja viņiem, teikdams: "Ja tas jums pa prātam, ka es apglabāju savu mirušo, kas pie manis, tad klausiet jel mani un griezieties manis labā pie Efrona, Cohara dēla, 9 ka viņš man dotu alu Makpelā, kas viņam pieder un atrodas viņa tīruma galā. Par pilnu samaksu lai viņš dod to man jūsu klātbūtnē par kapa vietu." 10 Bet Efrons atradās turpat starp Heta bērniem. Un hetietis Efrons atbildēja Ābrahāmam, visiem Heta bērniem, kas bija ienākuši pa pilsētas vārtiem, dzirdot: 11 "Ne tā, kungs. Klausi mani. Es tev atdodu tīrumu un alu, kas tanī; es tev to dāvinu, savu brāļu klātbūtnē es tev to dāvinu, apglabā savu mirušo." 12 Un Ābrahāms palocījās tās zemes iedzīvotāju priekšā 13 un sacīja Efronam, tās zemes iedzīvotājiem dzirdot: "Ja tu gribi būt mans draugs, tad klausies: es tev došu samaksu par tīrumu, pieņem to no manis, lai es tur varu apglabāt savu mirušo." 14 Tad Efrons atbildēja Ābrahāmam, sacīdams: 15 "Kungs, uzklausi mani: maksa par zemi - četri simti sudraba seķeļu; ko tas gan nozīmē mūsu starpā! Apglabā, lūdzams, savu mirušo." 16 Un Ābrahāms paklausīja Efronam un nosvēra Efronam naudu, kādu tas bija minējis, Heta bērniem dzirdot, - četri simti sudraba seķeļu pēc parastās tirgus vērtības. 17 Tā Ābrahāma īpašumā nonāca tīrums pie Makpelas iepretim Mamrei - tīrums līdz ar alu, kas tanī, līdz ar visiem kokiem, kas atradās tīrumā, visās tā robežās, - 18 visu Heta bērnu klātbūtnē, kas vien tās pilsētas vārtos bija sapulcējušies. 19 Un Ābrahāms apglabāja savu sievu Sāru tanī alā, kas atrodas Makpelas tīrumā iepretim Mamrei, tas ir, Hebronai, Kānaāna zemē. 20 Tā tīrums un ala, kas tanī bija, nonāca Ābrahāma īpašumā no Heta bērniem par kapa vietu.
Sarah's Death and Burial
1-2 When Sarah was 127 years old, she died in Kiriath-Arba, better known as Hebron, in the land of Canaan. After Abraham had mourned for her, 3 he went to the Hittites and said, 4 “I live as a foreigner in your land, and I don't own any property where I can bury my wife. Please let me buy a piece of land.”
5-6 “Sir,” they answered, “you are an important man. Choose the best place to bury your wife. None of us would refuse you a resting place for your dead.”
7 Abraham bowed down 8 and replied, “If you are willing to let me bury my wife here, please ask Zohar's son Ephron 9 to sell me Machpelah Cave at the end of his field. I'll pay what it's worth, and all of you can be witnesses.”
10 Ephron was sitting there near the city gate, when Abraham made this request, and he answered, 11 “Sir, the whole field, including the cave, is yours. With my own people as witnesses, I freely give it to you as a burial place for your dead.”
12 Once again, Abraham bowed down 13 and said to Ephron, “In front of these witnesses, I offer you the full price, so I can bury my wife. Please accept my offer.”
14-15 “But sir,” the man replied, “the property is worth only 400 pieces of silver. Why should we haggle over such a small amount? Take the land. It's yours.”
16-18 Abraham accepted Ephron's offer and paid him the 400 pieces of silver in front of everyone at the city gate. That's how Abraham came to own Ephron's property east of Mamre, which included the field with all of its trees, as well as Machpelah Cave at the end of the field. 19 So Abraham buried his wife Sarah in Machpelah Cave that was in the field 20 he had bought from the Hittites.
