1 Un Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad Tas Kungs atklājās Ābrāmam un sacīja uz viņu: "Es esmu tas visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns. 2 Un Es celšu derību starp Sevi un tevi, un Es tevi vairodams vairošu." 3 Tad Ābrāms nometās uz sava vaiga, un Dievs sacīja uz viņu: 4 "Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām. 5 Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt: Ābrahāms, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis. 6 Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu, un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tevis. 7 Un Es uzcelšu Savu derību starp Sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību un būšu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis. 8 Un Es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi par mūžīgu īpašumu; un Es tiem būšu par Dievu." 9 Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Bet tu sargā Manu derību, tāpat tavi pēcnācēji uz cilšu ciltīm pēc tevis. 10 Bet tā ir Mana derība starp Mani un tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, ka jātop apgraizītam ikvienam vīram. 11 Un apgraizītai jātop jūsu miesas priekšādai, un tā lai ir derības zīme starp Mani un starp jums. 12 Astoņu dienu vecumā ikviens no vīriešu kārtas jūsu vidū lai top apgraizīts uz cilšu ciltīm; ikviens, kas mājās dzimis, un ikviens, ko tu par savu naudu esi pircis no visiem tiem svešinieku bērniem, kas nav no taviem pēcnācējiem. 13 Patiesi, apgraizītiem jātiek visiem, kas tavā namā dzimuši un kas par naudu ir pirkti; lai Mana derība pie jūsu miesām ir mūžīga derība. 14 Bet neapgraizītais no vīriešu kārtas, kam miesas priekšāda nav apgraizīta, tā dzīvība ir izdzēsta no viņa tautas, Manu derību tas ir lauzis." 15 Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraja, bet Sāra lai ir viņas vārds. 16 Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un tautu ķēniņi celsies no tās." 17 Un Ābrahāms nometās uz sava vaiga, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam vēl var bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadu, varētu vēl dzemdēt? 18 Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: "Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības." 19 Un Dievs sacīja: "Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu: Īzāks, un Es celšu Savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa. 20 Bet par Ismaēlu Es tevi esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu; Es likšu tam būt auglīgam un viņu ļoti, ļoti vairošu; divpadsmit valdnieki viņam tiks dzemdēti; un Es viņu darīšu par lielu tautu. 21 Bet Savu derību Es celšu ar Īzāku, ko tev dzemdēs Sāra šinī laikā nākamajā gadā." 22 Un, kad Dievs beidza ar Ābrahāmu runāt, Viņš uzbrauca no Ābrahāma uz debesīm. 23 Tad Ābrahāms ņēma Ismaēlu, savu dēlu, un visus viņa namā dzimušos un visus par naudu pirktos, ikvienu, kas vīriešu kārtas Ābrahāma namā, un apgraizīja viņu miesu priekšādas tanī pašā dienā, kā Dievs to viņam bija sacījis. 24 Un Ābrahāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad miesu priekšādas tika apgraizītas. 25 Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadu vecs, kad viņa miesas priekšāda tika apgraizīta. 26 Tanī pašā dienā tika apgraizīti Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls. 27 Un ikviens vīrs viņa namā, gan viņa namā dzimušais, gan par naudu pirktais no svešinieku bērniem, tika apgraizīts līdz ar viņu.
God's Promise to Abraham
1 When Abram was 99 years old, the Lord appeared to him again and said, “I am God All-Powerful. If you obey me and always do right, 2 I will keep my solemn promise to you and give you more descendants than can be counted.” 3 Abram bowed with his face to the ground, and God said:
4-5 I promise that you will be the father of many nations. So now I'm changing your name from Abram to Abraham. 6 I will give you a lot of descendants, and they will become great nations. Some of them will even be kings.
7 I will always keep the promise I have made to you and your descendants, because I am your God and their God. 8 I will give you and them the land in which you are now a foreigner. I will give the whole land of Canaan to your family forever, and I will be their God.
9 Abraham, you and all future members of your family must promise to obey me. 10-11 As the sign that you are keeping this promise, you must circumcise every man and boy in your family. 12-13 From now on, your family must circumcise every baby boy when he is eight days old. You must even circumcise any man or boy you have as a slave, both those born in your homes and those you buy from foreigners. This will be a sign that my promise to you will last forever. 14 Any man who isn't circumcised hasn't kept his part of the promise and cannot be one of my people.
15 Abraham, from now on your wife's name will be Sarah instead of Sarai. 16 I will bless her, and you will have a son by her. She will become the mother of nations, and some of her descendants will even be kings.
17 Abraham bowed with his face to the ground and thought, “I am almost 100 years old. How can I become a father? And Sarah is 90. How can she have a child?” So he started laughing. 18 Then he asked God, “Why not let Ishmael inherit what you have promised me?”
19 But God answered:
No! You and Sarah will have a son. His name will be Isaac, and I will make an everlasting promise to him and his descendants.
20 However, I have heard what you asked me to do for Ishmael, and so I will also bless him with many descendants. He will be the father of twelve princes, and I will make his family a great nation. 21 But your son Isaac will be born about this time next year, and the promise I am making to you and your family will be for him and his descendants forever.
22 God finished speaking to Abraham and then left.
23-27 On that same day Abraham obeyed God by circumcising Ishmael. Abraham was also circumcised, and so were all the other men and boys in his household, including his servants and slaves. He was 99 years old at the time, and his son Ishmael was 13.
