1 Divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša pirmajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un saki viņam tā: tevi pielīdzināja jaunam lauvam tautu starpā, bet tu biji kā krokodils ūdenī savās upēs, duļķoji ūdeni ar savām ķepām un uzvandīji dūņas. 3 Tādēļ tā saka Dievs Tas Kungs: Es metīšu pār tevi Savu tīklu daudzu tautu pulkā, tās tevi ievilks Manos valgos. 4 Es tevi tad izmetīšu ārā uz sausuma, uz klaja, plaša lauka; visi putni apakš debess nolaidīsies uz tevi, un visi zvēri virs zemes paēdīsies no tevis. 5 Tad Es nometīšu tavu miesu uz kalniem un pildīšu ielejas ar tavu maitu. 6 Un Es dzirdināšu zemi līdz pat kalniem ar asinīm, kas no tevis izplūst, un ar tevi būs pildītas arī strautu gultnes. 7 Un, kad Es tevi būšu izdzēsis, Es aizsegšu debesis un aptumšošu debesu zvaigznes; sauli Es apklāšu ar mākoņiem, un mēness vairs nespīdēs. 8 Visus debess spīdekļus Es tevis dēļ aptumšošu un apklāšu tavu zemi ar tumsu, tā saka Dievs Tas Kungs. 9 Tad Es apbēdināšu daudzas tautas, kad Es likšu izplatīties ziņai par tavu bojā eju starp tautām un valstīs, ko tu nepazini. 10 Es darīšu, ka daudzas tautas uztrauksies par tevi izbailēs, un viņu ķēniņiem mati celsies stāvus par tevi, kad Es pacelšu Savu zobenu viņu priekšā; un tie ikviens nemitīgi drebēs par savu dzīvību tavas krišanas dienā. 11 Jo tā saka Dievs Tas Kungs: Bābeles ķēniņa zobens nāks pār tevi. 12 Ar varonīgu karavīru zobeniem Es gāzīšu tavu godību, tie visi ir paši niknākie tautu starpā; tie iznīcinās Ēģiptes diženumu, viss tās jaukums aizies bojā. 13 Es iznīcināšu arī visus kustoņus pie tās daudzajiem ūdeņiem, tā ka tos vairs nesajauks ne cilvēka, ne lopa kāja. 14 Tad atkal kļūs dzidri ēģiptiešu ūdeņi, un viņu upes tecēs kā eļļa, saka Dievs Tas Kungs, 15 kad Es Ēģiptes zemi padarīšu par tuksnesi, kad tā kļūs kaila, zaudēs visu, kas tajā bija pārpilnībā, un būs tukša un kad visiem zemes iedzīvotājiem Es likšu aiziet bojā, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs. 16 Tā ir raudu dziesma, kas jādzied sūdzoties un vaimanājot, tā dažādu tautu meitām jādzied sērās par Ēģipti un tās godību," saka Dievs Tas Kungs. 17 Un divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša piecpadsmitajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds: 18 "Cilvēka bērns, dziedi raudu un vaidu dziesmu par Ēģiptes godības galu, tu un varenu tautu meitas, un nogremdē to pazemē pie tiem, kas jau nogrimuši bedrē: 19 kādā ziņā tu esi kaut kā pārāks savā mīlīgumā par citiem? Kāp lejup zemē un paliec pie neapgraizītiem. 20 Tiem jānoslīgst zobena nokauto vidū. Zobens jau sagatavots. Vediet šurp Ēģipti un visu tās godību! 21 Tad paši izcilākie no drošsirdīgajiem karavīriem no pazemes vidus uzsauks Ēģiptei un tās palīgiem: tie ir nonākuši šurp pazemē, tie guļ neapgraizīti, zobena nokauti. - 22 Tur ir Asura ar visu savu karapulku, viņu kapi ir ap to visapkārt, tie visi ir nokauti, no zobena krituši. 23 Viņu kapi atrodas bedres vistumšākajā dziļumā, un tās karavīri visapkārt ap tās kapu, tie visi ir nokauti, no zobena krituši, tie, kas citkārt izplatīja briesmas un šausmas dzīvo zemē. 24 Tur ir Ēlāms ar visu savu karapulku visapkārt ap tā kapu, tie visi nokauti, krituši no zobena, tie nogrimuši neapgraizīti pazemē, tie, kas citkārt izplatīja briesmas un šausmas dzīvo zemē un tagad pārdzīvo savu kaunu pie nogrimušajiem bedrē. 25 Nokauto vidū tam ierādīta guļas vieta ar visiem tā karavīriem. To kapi atrodas visapkārt ap viņu. Tie visi ir neapgraizīti, zobena nokauti, tādēļ ka tie kādreiz izplatīja briesmas un šausmas dzīvo zemē; tagad tie cieš savu kaunu starp nogrimušajiem bedrē, tie guldīti nokauto vidū. 26 Tur ir Mesehs un Tubals ar visu savu pulku, kuru kapi atrodas viņiem visapkārt. Tie visi ir neapgraizīti, zobena nokauti, tādēļ ka tie izplatīja briesmas un šausmas dzīvo zemē. 27 Tie neguļ pie jau senlaikos kritušajiem neapgraizītiem varoņiem, kas nogrimuši pazemē ar visām savām bruņām, kam viņu zobeni likti zem galvas un viņu vairogi uz viņu kauliem, tāpēc ka kādreiz valdīja bailes viņu varoņa spēka priekšā dzīvo zemē. 28 Tā arī tevi, Ēģipte, satriektu guldīs starp neapgraizītiem, un tu gulēsi to vidū, kas ar zobenu nokauti. 29 Tur ir Edoma, tās ķēniņi un visi tās valdnieki, kas, kaut gan varoņi, tomēr likti pie zobena nokautajiem, tie guļ pie neapgraizītiem, pie tiem, kas nogrimuši bedrē. 30 Tur ir kopā visi ziemeļu valdnieki un visi sidonieši, kas nogrimuši pie nokautiem un kaunā likti kaut gan reiz bijuši šausmu iedvesēji un varoņi būdami. Tie guļ neapgraizīti līdzās ar zobenu nokautajiem un pārdzīvo savu kaunu kopā ar nogrimušajiem bedrē. 31 Kad faraons visu to redzēs, lai viņš iepriecinās un samierinās par visu savu godību. Faraons ir ar zobenu nokauts un kopā ar viņu viss viņa karaspēks, tā saka Dievs Tas Kungs. 32 Jo Es viņam esmu licis izplatīt briesmas un šausmas savā priekšā dzīvo zemē, un viņš gulēs neapgraizīto vidū līdzās ar zobenu nokautiem, faraons un visa viņa godība," - tā saka Dievs Tas Kungs.
A Funeral Song for the King of Egypt
1 Twelve years after King Jehoiachin and the rest of us had been led away as prisoners to Babylonia, the Lord spoke to me on the first day of the twelfth month. He said:
2 Ezekiel, son of man, condemn the king of Egypt and tell him I am saying:
You act like a lion
roaming the earth;
but you are nothing more than
a crocodile in a river,
churning up muddy water
with your feet.
3 King of Egypt, listen to me. I, the Lord God, will catch you in my net and let a crowd of foreigners drag you to shore. 4 I will throw you into an open field, where birds and animals will come to feed on your flesh. 5 I will spread your rotting flesh over the mountains and in the valleys, 6 and your blood will flow throughout the land and fill up the streams. 7 I will cover the whole sky and every star with thick clouds, so that the sun and moon will stop shining. 8 The heavens will become black, leaving your country in total darkness. I, the Lord God, have spoken.
9 Foreign nations you have never heard of will be shocked when I tell them how I destroyed you. 10 They will be horrified, and when I flash my sword in victory on the day of your death, their kings will tremble in the fear of what could happen to them.
11 The king of Babylonia is coming to attack you, king of Egypt! 12 Your soldiers will be killed by the cruelest army in the world, and everything you take pride in will be crushed. 13 I will slaughter your cattle that graze by the river, and no people or livestock will be left to muddy its water. 14 The water will be clear, and streams will be calm. I, the Lord God, have spoken.
15 Egypt will become a barren wasteland, and no living thing will ever survive there. Then you and your people will know that I am the Lord.
16 This is your warning, and it will be used as a funeral song by foreign women to mourn the death of your people. I, the Lord God, have spoken.
A Sad Ending for Egypt
17 On the fifteenth day of that same month, the Lord said:
18 Ezekiel, son of man, mourn for the Egyptians and condemn them to the world of the dead, where they will be buried alongside the people of other powerful nations. 19 Say to them:
You may be more beautiful
than the people
of other nations,
but you will also die
and join the godless
in the world below.
20 You cannot escape! The enemy's sword is ready to slaughter every one of you. 21 Brave military leaders killed in battle will gladly welcome you and your allies into the world of the dead.
22-23 The graves of soldiers from Assyria are there. They once terrified people, but they were killed in battle and now lie deep in the world of the dead.
24-25 The graves of soldiers from Elam are there. The very sight of those godless soldiers once terrified their enemies and made them panic. But now they are disgraced and ashamed as they lie in the world of the dead, alongside others who were killed in battle.
26 The graves of soldiers from Meshech and Tubal are there. These godless soldiers who terrified people were all killed in battle. 27 They were not given a proper burial like the heroes of long ago, who were buried with their swords under their heads and with their shields over their bodies. These were the heroes who made their enemies panic.
28 You Egyptians will be cruelly defeated, and you will be buried alongside these other godless soldiers who died in battle.
29 The graves of kings and leaders from Edom are there. They were powerful at one time. Now they are buried in the world of the dead with other godless soldiers killed in battle.
30 The graves of the rulers of the north are there, as well as those of the Sidonians. Their powerful armies once terrified enemies. Now they lie buried in the world of the dead, where they are disgraced like other soldiers killed in battle.
31 The Lord God says:
When your king of Egypt sees all of these graves, he and his soldiers will be glad they are not the only ones suffering. 32 I sent him to terrify people all over the earth. But he and his army will be killed and buried alongside other godless soldiers in the world of the dead. I, the Lord God, have spoken.
