1 Tad atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, vai negribi tiesāt šo asinspilsētu, vai negribi tai pasludināt spriedumu? Parādi tai visu tās negantību. 3 Un saki: tā saka Dievs Tas Kungs: lai bēdas tai pilsētai, kas izlējusi savējo asinis, lai tās laiks drīzāk nāktu, un, kas sev par nelaimi darinājusi elkus, lai aptraipītos! 4 Asinis izliedama, tu esi noziegusies, un, elkus darinādama, tu esi nešķīsta kļuvusi un tuvojusies savam tiesas un soda laikam, un pienākusi savu gadu noslēgumam. Tādēļ Es padaru tevi par nicinājumu citām tautām un par apsmieklu visām zemēm. 5 Vai tās tuvu no tevis vai tālu, tās izsmies tevi, tādēļ ka tavs vārds aptraipīts un tevī visur valda izvirtība un liels apjukums. 6 Redzi, Israēla valdnieki no tava vidus arvien ir tiekušies, cik kuram no viņiem tas ar saviem spēkiem bijis iespējams, izliet pašu ļaužu asinis. 7 Tēvu un māti tavi cilvēki savā dzīvē nicina, pret svešinieku tie ir varmācīgi tavā vidū, tāpat viņi apspiež bāriņus un atraitnes pie tevis. 8 Kas Man svēts, to tu nicini, Manas svētās dienas tu apgāni. 9 Tavā vidū ir apmelotāji, kas tiecas izliet asinis. Ir ļaudis, kas kalnos notur upuru mielastus, tavu ļaužu starpā notiek kauna un izvirtības pilnas lietas. 10 Daži no tavējiem atsedz tēva kaunumu, daži izlieto netiklībai sievas viņu nešķīstuma brīžos to mēnešreizēs; 11 vēl cits pārkāpj laulību ar sava tuvākā sievu, cits dzīvo nešķīstībā un asinsgrēkā ar savu vedeklu, cits atkal izvaro un aptraipa savu pusmāsu, sava tēva meitu. 12 Ir tevī ļaudis, kas ļaujas sevi uzpirkt ar dāvanām, lai izlietu asinis. Tu aizdod naudu un plēs augļus, un varmācīgi izmanto savu tuvāko, bet Mani tu esi aizmirsusi, saka Dievs Tas Kungs. 13 Redzi, Es sasitu rokas tās negodīgās peļņas dēļ, ko tu esi guvusi, un to asiņu dēļ, kas izlietas tavējo starpā. 14 Vai tava sirds pastāvēs un izturēs, vai tavas rokas būs stipras tanīs dienās, kad Es iešu tiesā ar tevi? Es, Tas Kungs, to esmu runājis, un Es to arī izpildīšu. 15 Es tevi izkaisīšu tautu starpā un tevi izklīdināšu pa zemēm un tevī galīgi iznīcināšu tavu nešķīstību, 16 lai tu, savas pašas vainas dēļ negodā kritusi, stāvētu negodā citu tautu acu priekšā; tad tu nāksi pie atziņas, ka Es esmu Tas Kungs." 17 Tad atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 18 "Cilvēka bērns, Israēla nams ir Man palicis par izdedžiem; tie visi ir kā varš un alva, kā dzelzs un svins ceplī, tie ir palikuši par sudraba izdedžiem. 19 Tādēļ tā saka Tas Kungs: tāpēc ka jūs esat palikuši par izdedžiem, tad redzi, Es jūs sapulcēšu Jeruzālemē, 20 un, kā sudrabu un varu, dzelzi, svinu un alvu kopā liek ceplī un tad zem tā kurina uguni, lai šis maisījums kustu, tā Es Savās dusmās un Savā bardzībā ņemšu jūs un likšu jūs kopā ceplī kausēšanai. 21 Es jūs sapulcēšu un iešķilšu pret jums Savu dusmu uguni, ka jūs tanī izkūstat. 22 Kā sudrabu kausē ceplī, tā jūs tur kausēs, lai jūs atzīstat, ka Es, Tas Kungs, esmu izlējis Savas dusmas pār jums." 23 Tad atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 24 "Cilvēka bērns, saki tai: tu esi kā zeme, kas nav slacināta, kur lietus nelija dusmības dienā. 25 Tās valdnieki bijuši kā rūcēji un laupījuma kārīgi lauvas, tie norijuši cilvēku dzīvības, salaupījuši bagātību un mantu, tie vairojuši tur atraitņu skaitu. 26 Tās priesteri pārkāpuši Manu bauslību, tie liek novārtā to, kas Man svēts, tie neatšķir svēto no nesvētā un nemāca atšķirt šķīsto no nešķīstā, tie neievēro Manas svētās dienas. Es neesmu vairs viņu vidū tas Svētais. 27 Tās dižciltīgie pārējo starpā ir kā plēsīgi vilki: aiz mantkārības tie izlej asinis un iznīcina cilvēku dzīvības. 28 Bet tās pravieši apmet visu to ar kaļķu javu, tiem stāstīdami par aplamām parādībām, sludina tiem melus, apgalvodami: tā saka Dievs Tas Kungs, - kaut Tas Kungs to nav sacījis. 29 Arī vienkāršā tauta tai zemē dara varmācības, tā laupa, apspiež nabago un cietēju un apkrāpj svešinieku, neievērodama ne tiesu, ne taisnību. 30 Es meklēju viņu vidū kādu, kas nostātos par saviem tautiešiem kā mūris un aizstāvētu zemi Manā priekšā, ka Es ar Savu tiesas spriedumu to galīgi nepazudinu, bet Es neatradu neviena. 31 Tad Es izlēju Savas dusmas pār tiem un tos iznīcināju ar Savas bardzības uguni, un sodam par viņu grēkiem Es liku krist uz viņu galvas," - tā saka Dievs Tas Kungs.
Jerusalem Is Condemned
1 Some time later, the Lord said:
2 Ezekiel, son of man, are you ready to condemn Jerusalem? That city is filled with murderers, so remind the people of their sins 3 and tell them I am saying:
Jerusalem, you have murdered many of your own people and have worshiped idols. You will soon be punished! 4 Those crimes have made you guilty, and the idols have made you unacceptable to me. So your final punishment is near. Other nations will laugh at you and make insulting remarks, 5 and people far and near will make fun of your misery.
6 Your own leaders use their power to murder. 7 None of you honor your parents, and you cheat foreigners, orphans, and widows. 8 You show no respect for my sacred places and treat the Sabbath just like any other day. 9 Some of your own people tell lies, so that others will be put to death. Some of you eat meat sacrificed to idols at local shrines, and others never stop doing vulgar things. 10 Men have sex with their father's wife or with women who are having their monthly period 11 or with someone else's wife. Some men even sleep with their own daughter-in-law or half sister. 12 Others of you accept money to murder someone. Your own people charge high interest when making a loan to other Israelites, and they get rich by cheating. Worst of all, you have forgotten me, the Lord God.
13 I will shake my fist in anger at your violent crimes. 14 When I'm finished with you, your courage will disappear, and you will be so weak that you won't be able to lift your hands. I, the Lord, have spoken and will not change my mind. 15 I will scatter you throughout every nation on earth and put a stop to your sinful ways. 16 You will be humiliated in the eyes of other nations. Then you will know that I, the Lord God, have done these things.
Jerusalem Must Be Purified
17 The Lord said:
18 Ezekiel, son of man, I consider the people of Israel as worthless as the leftover metal in a furnace after silver has been purified. 19 So I am going to bring them together in Jerusalem. 20-21 I will be like a metalworker who collects that metal from the furnace and melts it down. I will collect the Israelites and blow on them with my fiery anger. They will melt inside the city of Jerusalem 22 like silver in a furnace. Then they will know that I, the Lord, have punished them in my anger.
Everyone in Jerusalem Is Guilty
23 The Lord said:
24 Ezekiel, son of man, tell the people of Israel that their country is full of sin, and that I, the Lord, am furious! 25 Their leaders are like roaring lions, tearing apart their victims. They put people to death, then steal everything of value. Husbands are killed, and many women are left as widows.
26 The priests of Israel ignore my Law! Not only do they refuse to respect any of my sacred things, but they don't even teach the difference between what is sacred and what is ordinary or between what is clean and what is unclean. They treat my Sabbath like any other day, and so my own people no longer honor me.
27 Israel's officials are like ferocious wolves, ripping their victims apart. They make a dishonest living by injuring and killing people.
28 And then the prophets in Israel cover up these sins by giving false visions. I have never spoken to them, but they lie and say they have a message from me. 29 The people themselves cheat and rob; they abuse the poor and take advantage of foreigners.
30 I looked for someone to defend the city and to protect it from my anger, as well as to stop me from destroying it. But I found no one. 31 So in my fierce anger, I will punish the Israelites for what they have done, and they will know that I am furious. I, the Lord, have spoken.
