1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Tagad tu redzēsi, ko Es darīšu faraonam, jo ar stipru roku viņš tos atlaidīs, un ar stipru roku viņš tos izdzīs no savas paša zemes." 2 Un Dievs runāja uz Mozu un sacīja: "Es esmu Tas Kungs. 3 Es esmu parādījies Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam kā visuvarenais Dievs, bet Savu īsto vārdu, Tas Kungs, Es netiku darījis viņiem zināmu. 4 Es esmu cēlis Savu derību ar viņiem, lai viņiem dotu Kānaāna zemi, to zemi, kurā viņi kā svešinieki dzīvojuši. 5 Es arī esmu dzirdējis Israēla bērnu nopūtas, tāpēc ka ēģiptieši viņus verdzina, un Es esmu pieminējis Savu derību. 6 Tāpēc saki Israēla bērniem: Es esmu Tas Kungs un izvedīšu jūs no Ēģiptes jūga, un izglābšu jūs no vergošanas, un atpestīšu jūs ar izstieptu roku un ar lielām tiesām. 7 Un Es ņemšu jūs Sev par tautu un būšu jums par Dievu, un jūs zināsit, ka Es esmu jūsu Dievs Tas Kungs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes. 8 Un Es jūs ievedīšu tanī zemē, pār kuru Es esmu izstiepis Savu roku, lai to dotu Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam; un Es došu jums to par īpašumu, Es, Tas Kungs." 9 Un Mozus tā runāja uz Israēla bērniem, bet tie viņu neuzklausīja savas mazticības un smago darbu dēļ. 10 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 11 "Ej, saki faraonam, Ēģiptes ķēniņam, ka tam Israēla bērni jāizlaiž no savas zemes." 12 Un Mozus runāja Tā Kunga priekšā, sacīdams: "Redzi, Israēla bērni nav uzklausījuši mani, kā tad faraons lai uzklausītu mani, kad mana valoda tik grūta?" 13 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu un sūtīja tos pie Israēla bērniem un pie faraona, Ēģiptes ķēniņa, lai izvestu Israēla bērnus no Ēģiptes zemes. 14 Šie ir viņu tēvu namu galvenie: Rūbena, Israēla pirmdzimtā, dēli: Hanoha, Palu, Hecrons un Karmijs; tās ir Rūbena dzimtas. 15 Un Simeona dēli: Jemuēls, Jamīns, Ohads, Jahīns, Cohars un Sauls, kānaānietes dēls; tās ir Simeona dzimtas. 16 Un tie ir Levija dēlu vārdi pēc viņu dzimtām: Geršons, Kahats un Merārijs. Un Levija mūžs bija simts trīsdesmit septiņi gadi. 17 Un Geršona dēli: Libnijs un Šimijs ar to dzimtām. 18 Un Kahata dēli: Amrāms, Icehars, Hebrons un Usiēls. Un Kahata mūžs bija simts trīsdesmit trīs gadi. 19 Un Merārija dēli: Mahelijs un Mušijs. Tās ir Levija dzimtas pēc viņu ciltsrakstiem. 20 Un Amrāms ņēma Johebedu, sava tēva māsu, sev par sievu, un tā viņam dzemdēja Āronu un Mozu. Un Amrāma mūžs bija simts trīsdesmit septiņi gadi. 21 Bet Icehara dēli: Korahs, Nefegs un Sihrijs. 22 Un Usiēla dēli: Mišaēls, Ēlcafans un Citrijs. 23 Un Ārons sev ņēma par sievu Ēlišebu, Aminādabata meitu, Naāšona māsu, un tā viņam dzemdēja: Nadabu, Abiju, Ēleāzaru un Itamāru. 24 Un Koraha dēli: Asirs, Elkana un Abiāsafs; tās ir korahītu dzimtas. 25 Un Ēleāzars, Ārona dēls, ņēma sev sievu no Putiēla meitām, un tā viņam dzemdēja Pinehasu. Šie ir Levija tēvu nama galvenie pēc viņu dzimtām. 26 Tie ir Ārons un Mozus, uz kuriem Tas Kungs sacīja: "Izvediet Israēla bērnu pulku no Ēģiptes zemes." 27 Tie ir tie vīri, kas runāja ar faraonu, Ēģiptes ķēniņu, nolūkā izvest Israēla bērnus no Ēģiptes, proti, Mozus un Ārons. 28 Un notika, tanī dienā, kad Tas Kungs runāja uz Mozu Ēģiptes zemē, 29 Viņš sacīja Mozum: "Es esmu Tas Kungs, runā uz faraonu, Ēģiptes ķēniņu, visu, ko Es runāju tev." 30 Tad Mozus sacīja Tā Kunga priekšā: "Es esmu ar neapgraizītām lūpām, kā tad faraons lai mani klausa?"
1 The Lord God told Moses:
Soon you will see what I will do to the king. Because of my mighty power, he will let my people go, and he will even chase them out of his country.
2 My name is the Lord. 3 But when I appeared to Abraham, Isaac, and Jacob, I came as God All-Powerful and did not use my name. 4 I made an agreement and promised them the land of Canaan, where they were living as foreigners. 5 Now I have seen how the people of Israel are suffering because of the Egyptians, and I will keep my promise.
6 Here is my message for Israel: “I am the Lord! And with my mighty power I will punish the Egyptians and free you from slavery. 7 I will accept you as my people, and I will be your God. Then you will know that I was the one who rescued you from the Egyptians. 8 I will bring you into the land that I solemnly promised to Abraham, Isaac, and Jacob, and it will be yours. I am the Lord!”
9 When Moses told this to the Israelites, they were too discouraged and mistreated to believe him.
10 Then the Lord told Moses 11 to demand that the king of Egypt let the Israelites leave. 12 But Moses replied, “I'm not a powerful speaker. If the Israelites won't listen to me, why should the king of Egypt?” 13 But the Lord sent Aaron and Moses with a message for the Israelites and for the king. He also ordered Aaron and Moses to free the people from Egypt.
Family Record of Aaron and Moses
14 The following men were the heads of their ancestral clans:
The sons of Reuben, Jacob's oldest son, were Hanoch, Pallu, Hezron, and Carmi.
15 The sons of Simeon were Jemuel, Jamin, Ohad, Jachin, Zohar, and Shaul, the son of a Canaanite woman.
16 Levi lived to be 137; his sons were Gershon, Kohath, and Merari.
17 Gershon's sons were Libni and Shimei.
18 Kohath lived to be 133; his sons were Amram, Izhar, Hebron, and Uzziel.
19 Merari's sons were Mahli and Mushi. All of the above were from the Levi tribe.
20 Amram lived to be 137. He married his father's sister Jochebed, and they had two sons, Aaron and Moses.
21 Izhar's sons were Korah, Nepheg, and Zichri.
22 Uzziel's sons were Mishael, Elzaphan, and Sithri.
23 Aaron married Elisheba. She was the daughter of Amminadab and the sister of Nahshon; they had four sons, Nadab, Abihu, Eleazar, and Ithamar.
24 Korah's sons were Assir, Elkanah, and Abiasaph.
25 Aaron's son Eleazar married one of Putiel's daughters, and their son was Phinehas. This ends the list of those who were the heads of clans in the Levi tribe.
26 The Lord had commanded Aaron and Moses to lead every family and tribe of Israel out of Egypt, 27 and so they told the king of Egypt to set the people of Israel free.
The Lord Commands Moses and Aaron To Speak to the King
28 When the Lord spoke to Moses in the land of Egypt, 29 he said, “I am the Lord. Tell the king of Egypt everything I say to you.”
30 But Moses answered, “You know I am a very poor speaker, and the king will never listen to me.”
