1 Tajā naktī ķēniņam nenāca miegs, un viņš pavēlēja, lai atnes laiku grāmatu, kurā bija atzīmēti notikumi valsts dzīvē, un viņi lasīja tos ķēniņam priekšā. 2 Un tur bija rakstīts, ka Mordohajs ir uzrādījis Bigtanu un Terešu, divus ķēniņa galminiekus no sliekšņu sargiem, kas bija taisījušies izstiept roku pret ķēniņu Ahasveru. 3 Un ķēniņš jautāja: "Kāds gods un paaugstinājums ir parādīts Mordohajam par to?" Tad ķēniņa sulaiņi, kas viņu apkalpoja, atbildēja: "Viņam nekāda atzinība nav parādīta." 4 Tad ķēniņš vēl jautāja: "Kas ir pagalmā?" Un Hamans bija tikko ienācis ķēniņa pils ārējā pagalmā, lai sacītu ķēniņam, ka Mordohajs ir pakarams pie karātavām, kuras viņš bija licis viņam uzcelt. 5 Tad ķēniņa apkalpotāji sacīja viņam: "Lūk, Hamans stāv pagalmā!" Un ķēniņš sacīja: "Lai viņš ienāk!" 6 Kad Hamans ienāca, tad ķēniņš jautāja viņam: "Ko lai dara tam vīram, kuru ķēniņš grib pagodināt?" Un Hamans domāja savā sirdī: kam gan citam kā man ķēniņš grib parādīt godu? 7 Un Hamans sacīja ķēniņam: "Tam vīram, kuru ķēniņš grib pagodināt, 8 lai atnes ķēniņa tērpu, kas pašam ķēniņam bijis mugurā, un atved zirgu, uz kā ķēniņš ir jājis un kuram galvā uzlikts ķēniņa kroņa atdarinājums, 9 un lai nodod drēbes un zirgu vienam no ķēniņa dižciltīgajiem lielkungiem rokās, un lai tas apģērbj vīru, kuru ķēniņš grib pagodināt. Un lai viņš liek viņam jāt uz zirga pilsētas laukumā un sauc viņa priekšā: tā top darīts vīram, kuru ķēniņš grib pagodināt!" 10 Tad ķēniņš sacīja Hamanam: "Steidzies, ņem drēbes un zirgu un pagodini ar šīm dāvanām, tā kā tu nupat teici, jūdu Mordohaju, kas sēž ķēniņa vārtos! Neizlaid neko no tā, ko tu man sacīji!" 11 Tad Hamans ņēma drēbes un zirgu un apģērba Mordohaju, un lika viņam jāt uz pilsētas laukumu; un viņš pats sauca viņa priekšā: "Tā top darīts vīram, ko ķēniņš nolēmis pagodināt!" 12 Tad Mordohajs atgriezās ķēniņa vārtos. Bet Hamans steidzās uz savu māju noskumis ar apsegtu galvu. 13 Un Hamans stāstīja Zerešai, savai sievai, un visiem saviem draugiem visu, kas bija viņam gadījies. Un viņa gudrie un viņa sieva Zereša sacīja viņam: "Ja Mordohajs, pret kuru tu esi sācis zaudēt, ir no jūdu dzimuma, tad tu nespēsi neko pret viņu, bet tu krizdams kritīsi viņa priekšā!" 14 Kamēr viņi vēl runāja ar viņu, ieradās ķēniņa galminieki, lai steidzīgi vestu Hamanu uz dzīrēm, ko Estere bija sarīkojusi.
The King Honors Mordecai
1 That night the king could not sleep, and he had a servant read him the records of what had happened since he had been king. 2 When the servant read how Mordecai had kept Bigthana and Teresh from killing the king, 3 the king asked, “What has been done to reward Mordecai for this?”
“Nothing, Your Majesty!” the king's servants replied.
4 About this time, Haman came in to ask the king to have Mordecai hanged on the gallows he had built. The king saw him and asked, “Who is that man waiting in front of the throne room?”
5 The king's servants answered, “Your Majesty, it is Haman.”
“Tell him to come in,” the king commanded.
6 When Haman entered the room, the king asked him, “What should I do for a man I want to honor?”
Haman was sure that he was the one the king wanted to honor. 7 So he replied, “Your Majesty, if you wish to honor a man, 8 get someone to bring him one of your own robes and one of your own horses with a fancy headdress. 9 Tell one of your highest officials to place your robe on this man and lead him through the streets on your horse, while someone shouts, ‘This is how the king honors a man!’ ”
10 The king replied, “Hurry and do just what you have said! Don't forget a thing. Get the robe and the horse for Mordecai the Jew, who serves as one of the king's officials!”
11 Haman got the king's robe and put it on Mordecai. He led him through the city on the horse and shouted as he went, “This is how the king honors a man!”
12 Afterwards, Mordecai returned to his duties in the king's palace, and Haman hurried home, hiding his face in shame. 13 Haman told his wife and friends what had happened. Then his wife and his advisors said, “If Mordecai is a Jew, this is just the beginning of your troubles! You will end up a ruined man.” 14 They were still talking, when the king's servants came and quickly took Haman to the dinner that Esther had prepared.
