1 Tad Mozus gāja un sacīja šos vārdus visam Israēlam. 2 Un viņš tiem sacīja: "Šodien es esmu simts divdesmit gadus vecs, es vairs nespēju nedz iziet, nedz atnākt, un Tas Kungs man ir sacījis: tev nebūs iet pāri šai Jordānai! 3 Tas Kungs, tavs Dievs, Viņš pats ies pāri tev pa priekšu, Viņš izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, un tu viņus iemantosi. Jozua, tas ies tev pa priekšu pāri, kā Tas Kungs to ir pavēlējis. 4 Un Tas Kungs viņiem darīs tāpat, kā Viņš ir darījis Sihonam un Ogam, amoriešu ķēniņiem, un viņu zemei, tos Viņš ir izdeldējis. 5 Kad Tas Kungs nodos viņus jūsu priekšā, tad dariet ar viņiem pēc tās pavēles, ko es jums esmu pavēlējis. 6 Esiet stipri un droši! Nebaiļojieties un nebīstaities no viņiem. Jo Tas Kungs, tavs Dievs, Viņš iet ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs." 7 Un Mozus atsauca Jozuu un viņam sacīja visa Israēla priekšā: "Esi stiprs un drošs! Jo tu ievedīsi šo tautu tanī zemē, ko Tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis dot viņu tēviem, un tu to sadalīsi viņu starpā kā mantojumu. 8 Un Tas Kungs, Viņš iet tev pa priekšu un Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies." 9 Un Mozus uzrakstīja šo bauslību un deva to priesteriem, Levija dēliem, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem. 10 Un Mozus tiem pavēlēja, teikdams: "Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaides gadā Būdiņu svētku laikā, 11 kad viss Israēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā tanī vietā, ko Viņš pats Sev izraudzīs, tad tev būs šo bauslību skaļi lasīt priekšā visam Israēlam, ka visi to dzird. 12 Un sapulcini tautu, vīrus un sievas, bērnus un svešiniekus, kas mīt tavos vārtos, ka viņi dzirdētu un mācītos un bītos To Kungu, jūsu Dievu, un turētu un darītu visus šīs bauslības vārdus, 13 un arī viņu bērni, kas vēl to nezina, dzirdēs un mācīsies bīties To Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr jūs dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pār Jordānu, lai to iemantotu." 14 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, tavs laiks ir klāt, ka tev jāmirst; atsauc Jozuu, un nostājieties Saiešanas teltī, un Es viņam pavēlēšu!" Tad Mozus un Jozua gāja un nostājās Saiešanas teltī. 15 Tad Tas Kungs parādījās teltī mākoņu stabā, un mākoņu stabs stāvēja Saiešanas telts durvīs. 16 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, tu dusēsi pie saviem tēviem, un šī tauta celsies un metīsies netiklībā ar svešiem dieviem šinī zemē, kurā viņi ieiet, bet Mani tie atstās un atmetīs Manu derību, ko Es ar viņiem esmu noslēdzis. 17 Tad Mana bardzība iedegsies pret viņiem tai dienā, un Es tos atstāšu un paslēpšu Savu vaigu no viņiem, un tie tiks aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu nāks pār viņiem; un tad viņi sacīs tanī dienā: vai ne tādēļ nācis šis ļaunums, ka nav mana Dieva manī? 18 Bet Es noteikti paslēpšu Savu vaigu no viņiem tanī dienā visa tā ļaunuma dēļ, ko viņi ir darījuši, pievērsdamies citiem dieviem. 19 Un tagad rakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem, un ieliec to viņu mutē, ka lai šī dziesma ir Man liecība pret Israēla bērniem. 20 Jo Es tos ievedīšu tanī zemē, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis viņu tēviem,- zemē, kur piens un medus tek; un, kad tie ēdīs un paēdīs, un uzbarosies, tad tie pievērsīsies citiem dieviem un tiem kalpos, bet Mani atmetīs un lauzīs Manu derību. 21 Kad nu tiem uzies daudz ļaunuma un daudz bēdu, tad šī dziesma tiem atbildēs un būs viņiem kā liecība, jo šo dziesmu neaizmirsīs viņu pēcnācēju mutes. Jo Es zinu viņu domas, kas tiem jau šodien ir, pirms Es esmu viņus ievedis tanī zemē, kā Es esmu ar zvērestu apsolījis." 22 Tad Mozus rakstīja šo dziesmu tanī dienā un to mācīja Israēla bērniem. 23 Bet Viņš pavēlēja Jozuam, Nūna dēlam, un sacīja: "Esi stiprs un drošs, jo tu ievedīsi Israēla bērnus tanī zemē, ko Es esmu viņiem ar zvērestu apsolījis; un Es būšu ar tevi." 24 Un notika, kad Mozus beidza rakstīt šīs bauslības vārdus grāmatā, līdz bija pabeidzis, 25 tad Mozus pavēlēja levītiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, sacīdams: 26 "Ņemiet šo bauslības grāmatu un lieciet to blakus Tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstam, lai tā ir liecība pret tevi. 27 Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu stūrgalvību. Redzi, kamēr es vēl šodien esmu dzīvs jūsu vidū, jūs esat neklausīgi pret To Kungu; cik vēl vairāk pēc manas nāves. 28 Sapulciniet pie manis visus jūsu cilšu vecajus un savus virsniekus, lai es saku tos vārdus, viņiem dzirdot, un pret tiem piesaucu par lieciniekiem debesis un zemi. 29 Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs grēkosit un nogriezīsities no tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis; un tas ļaunums jums notiks nākamā laikā, jo jūs darīsit to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, Viņu sadusmodami ar savu roku darbu." 30 Tad Mozus, visai Israēla draudzei to dzirdot, teica šīs dziesmas vārdus, līdz tie bija pabeigti:
Final Speeches and the Death of Moses
Joshua Is Appointed the Leader of Israel
1 Moses again spoke to the whole nation of Israel:
2 I am 120 years old, and I am no longer able to be your leader. And besides that, the Lord your God has told me that he won't let me cross the Jordan River. 3-5 But he has promised that he and Joshua will lead you across the Jordan to attack the nations that live on the other side. The Lord will destroy those nations just as he destroyed Sihon and Og, those two Amorite kings. Just remember—whenever you capture a place, kill everyone who lives there.
6 Be brave and strong! Don't be afraid of the nations on the other side of the Jordan. The Lord your God will always be at your side, and he will never abandon you.
7 Then Moses called Joshua up in front of the crowd and said:
Joshua, be brave and strong as you lead these people into their land. The Lord made a promise long ago to Israel's ancestors that this land would someday belong to Israel. That time has now come, and you must divide up the land among the people. 8 The Lord will lead you into the land. He will always be with you and help you, so don't ever be afraid of your enemies.
Read These Laws
9 Moses wrote down all of these laws and teachings and gave them to the priests and the leaders of Israel. The priests were from the Levi tribe, and they carried the sacred chest that belonged to the Lord. 10-11 Moses told these priests and leaders:
Each year the Israelites must come together to celebrate the Festival of Shelters at the place where the Lord chooses to be worshiped. You must read these laws and teachings to the people at the festival every seventh year, the year when loans do not need to be repaid. 12-13 Everyone must come—men, women, children, and even the foreigners who live in your towns. And each new generation will listen and learn to worship the Lord their God with fear and trembling and to do exactly what is said in God's Law.
Israel Will Reject the Lord
14 The Lord told Moses, “You will soon die, so bring Joshua to the sacred tent, and I will appoint him the leader of Israel.”
Moses and Joshua went to the sacred tent, 15 and the Lord appeared in a thick cloud right over the entrance to the tent. 16 The Lord said:
Moses, you will soon die. But Israel is going into a land where other gods are worshiped, and Israel will reject me and start worshiping these gods. The people will break the agreement I made with them, 17 and I will be so furious that I will abandon them and ignore their prayers. I will send disasters and suffering that will nearly wipe them out. Finally, they will realize that the disasters happened because I abandoned them. 18 They will pray to me, but I will ignore them because they were evil and started worshiping other gods.
19 Moses and Joshua, I am going to give you the words to a new song. Write them down and teach the song to the Israelites. If they learn it, they will know what I want them to do, and so they will have no excuse for not obeying me. 20 I am bringing them into the land that I promised their ancestors. It is a land rich with milk and honey, and the Israelites will have more than enough food to eat. But they will get fat and turn their backs on me and start worshiping other gods. The Israelites will reject me and break the agreement that I made with them.
21 When I punish the Israelites and their descendants with suffering and disasters, I will remind them that they know the words to this song, so they have no excuse for not obeying me.
I will give them the land that I promised, but I know the way they are going to live later on.
22 Moses at once wrote down the words to the song, and he taught it to the Israelites.
23 The Lord told Joshua, “Be brave and strong! I will help you lead the people of Israel into the land that I have promised them.”
24 Moses wrote down all these laws and teachings in a book, 25 then he went to the Levites who carried the sacred chest and said:
26 This is The Book of God's Law. Keep it beside the sacred chest that holds the agreement the Lord your God made with Israel. This book is proof that you know what the Lord wants you to do. 27 I know how stubborn and rebellious you and the rest of the Israelites are. You have rebelled against the Lord while I have been alive, and it will only get worse after I am gone. 28 So call together the leaders and officials of the tribes of Israel. I will bring this book and read every word of it to you, and I will call the sky and the earth as witnesses that all of you know what you are supposed to do.
29 I am going to die soon, and I know that in the future you will stop caring about what is right and what is wrong, and so you will disobey the Lord and stop living the way I told you to live. The Lord will be angry, and terrible things will happen to you.
The Song of Moses
30 Moses called a meeting of all the people of Israel, so he could teach them the words to the song that the Lord had given him. And here are the words:
