1 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un ieraudzīsi zirgus un kara ratus un ļaužu vairāk nekā tev, tad nebīsties no viņiem, jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi, Viņš, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes. 2 Un, kad jūs esat tuvu kaujai, tad lai iziet priekšā priesteris un lai runā uz tautu šādus vārdus: 3 klausies, Israēl, jūs šodien ejat karā pret saviem ienaidniekiem. Lai jūsu sirds nepaliek bailīga, nebīstaities un nebaiļojieties un neliecieties iztrūcināties viņu priekšā! 4 Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir tas, kas iet ar jums, lai par jums karotu ar jūsu ienaidniekiem un jūs izglābtu! 5 Tad lai virsnieki saka tautai šādus vārdus: ja ir jūsu starpā kāds vīrs, kas uzcēlis jaunu namu un nav to iesvētījis, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa vietā to neiesvēta. 6 Un, ja ir kāds vīrs, kas ir dēstījis vīna dārzu, bet nav vēl baudījis tā augļus, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits nebauda viņa augļus. 7 Un, ja ir kāds vīrs, kas saderinājies ar sievu, bet to nav vēl apņēmis, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa līgavu neapņem. 8 Pēc tam lai virsnieki tālāk runā uz tautu un lai saka: ja ir kāds vīrs, kas bīstas un kuram ir bailīga sirds, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš sava brāļa sirdi neiebaidītu kā sava paša sirdi. 9 Un, kad virsnieki būs beiguši runāt uz tautu, tad lai karaspēka virsnieki tiek iecelti par tautas vadoņiem. 10 Un, kad tu nonāc pie kādas pilsētas, lai pret to karotu, tad piedāvā tai mieru. 11 Un, ja tā pieņems mieru un tev atvērs, tad lai visi ļaudis, kas tur atrodas, tev dod meslus un lai kalpo tev. 12 Bet, ja tā mieru nepieņem, bet taisās ar tevi karot, tad aplenc to. 13 Un, kad Tas Kungs, tavs Dievs, to nodos tavā rokā, tad nokauj visus vīrus, kas tur ir, ar zobena asmeni. 14 Bet sievas un mazos bērnus un lopus, visu, kas vien ir atrodams pilsētā, to ņem sev kā kara laupījumu un izbaudi visus labumus no šā sava ienaidnieka laupījuma, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis. 15 Tā tev būs rīkoties ar visām pilsētām, kas ir tālu no tevis un kas nav šo tautu pilsētas. 16 Turpretī šo tautu pilsētās, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot, tev nevienu dzīvu dvēseli nebūs atstāt dzīvu. 17 Bet deldēdams izdeldē hetiešus un amoriešus, kānaāniešus un ferisiešus, hīviešus un jebusiešus, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis. 18 Lai tie jūs nemācītu darīt visu, ko tie dara savu dievu labad, ka jūs negrēkotu pret To Kungu, savu Dievu. 19 Kad tu ilgāku laiku turēsi aplenkumā kādu pilsētu, lai to iekarotu un ieņemtu, tad neiznīcini viņas kokus, cirvi tiem pielikdams; jo tu no tiem ēdīsi, tādēļ necērt tos nost; vai tad koks laukā ir cilvēks, kas varētu no tevis paglābties nocietinātā pilsētā? 20 Un tikai tos kokus, par kuriem tu zini, ka tie nedod neko ēdamu, tos tu noposti un nocērt; no tiem tu vari arī celt ielenkuma nocietinājumus pret to pilsētu, kas ir ar tevi sākusi karot, līdz tu būsi to uzvarējis.
Laws for Going to War
Moses said to Israel:
1 If you have to go to war, you may find yourselves facing an enemy army that is bigger than yours and that has horses and chariots. But don't be afraid! The Lord your God rescued you from Egypt, and he will help you fight. 2 Before you march into battle, a priest will go to the front of the army 3 and say, “Soldiers of Israel, listen to me! Today when you go into battle, don't be afraid of the enemy, and when you see them, don't panic. 4 The Lord your God will fight alongside you and help you win the battle.”
5 Then the tribal officials will say to the troops:
If any of you have built a new house, but haven't yet moved in, you may go home. It isn't right for you to die in battle and for somebody else to live in your new house.
6 If any of you have planted a vineyard but haven't had your first grape harvest, you may go home. It isn't right for you to die in battle and for somebody else to enjoy your grapes.
7 If any of you are engaged to be married, you may go back home and get married. It isn't right for you to die in battle and for somebody else to marry the woman you are engaged to.
8 Finally, if any of you are afraid, you may go home. We don't want you to discourage the other soldiers.
9 When the officials are finished giving these orders, they will appoint officers to be in command of the army.
10-15 Before you attack a town that is far from your land, offer peace to the people who live there. If they surrender and open their town gates, they will become your slaves. But if they reject your offer of peace and try to fight, surround their town and attack. Then, after the Lord helps you capture it, kill all the men. Take the women and children as slaves and keep the livestock and everything else of value.
16 Whenever you capture towns in the land the Lord your God is giving you, be sure to kill all the people and animals. 17 He has commanded you to completely wipe out the Hittites, the Amorites, the Canaanites, the Perizzites, the Hivites, and the Jebusites. 18 If you allow them to live, they will persuade you to worship their disgusting gods, and you will be unfaithful to the Lord.
19 When you are attacking a town, don't chop down its fruit trees, not even if you have had the town surrounded for a long time. Fruit trees aren't your enemies, and they produce food that you can eat, so don't cut them down. 20 You may need wood to make ladders and towers to help you get over the walls and capture the town. But use only trees that you know are not fruit trees.
