1 Es, Nebukadnēcars, dzīvoju bez rūpēm mierīgi savā namā un laimīgi savā pilī. 2 Tad man bija sapnis, kas mani uztrauca, un domas, kas man guļot radās galvā, un parādības, ko es garā redzēju, mani izbiedēja. 3 Es pavēlēju atvest pie sevis visus Bābeles gudros, lai tie man manu sapni izskaidrotu. 4 Tad atnāca gudrie zīmju tulki, vārdotāji, kaldeji un zīlnieki, un es tiem atstāstīju savu sapni. Bet tie nevarēja man sapni izskaidrot. 5 Beidzot atnāca Daniēls, ko sauca pēc mana dieva vārda par Beltsacaru un kurā mājo svēto dievu gars. Viņam es atstāstīju savu sapni šādā veidā: 6 Beltsacar, tu visu gudro priekšniek! Es zinu, ka tevī mājo svēto dievu gars un ka nekādu noslēpumu izpratne tev nesagādā grūtības. Uzklausi manu sapni, ko es redzēju, un izskaidro man sapņa nozīmi! 7 Parādība, ko es, gultā gulēdams, redzēju, bija šāda: es redzēju koku, kas stāvēja zemes vidū, un tā augstums bija ārkārtīgi liels. 8 Šis koks kļuva arvien lielāks un varenāks, tā galotne sniedzās līdz debesīm, un tas bija redzams līdz pašam pasaules galam. 9 Tā lapas bija skaistas, tā augļi bagātīgi, un barības tur bija visiem. Lauku zvēri tur atrada pavēni, un putni apakš debess taisīja ligzdas tā zaros, un visa dzīvā radība pārtika no tā. 10 Un es redzēju, gultā gulēdams, sava gara parādībā, ka no debesīm nokāpa eņģelis kā kāds svēts sargs. 11 Viņš sauca stiprā balsī un pavēlēja: nocērt šo koku, apcērtiet tā zarus! Noplūciet tam lapas un izkaisiet tā augļus, lai lauku zvēri aiziet no tā un putni no viņa zariem! 12 Bet tā saknāju ar celma daļu atstājiet zemē, iesaistījuši to dzelzs un vara važās lauku zālē, lai to debesu rasa slacina un tas kopā ar lauku un meža zvēriem paliek saskarē ar zemes zāli. 13 Tanī esošā cilvēka sirds lai top pārvērsta, un tam piešķirta lai top dzīvnieka sirds, un tā lai paiet septiņi gadi. 14 Tas ir svēto sargu lēmums un svēto eņģeļu pavēle, un visi, kas dzīvo, lai atzīst, ka Visuaugstajam ir vara pār cilvēku ķēniņvalstīm, ka Viņš ikvienu ķēniņvalsti dod, kam vien gribēdams, un ka Viņš var paaugstināt līdz ķēniņa godam arī pašu zemāko no cilvēkiem. - 15 Šis ir tas sapnis, ko es, ķēniņš Nebukadnēcars, redzēju; bet tu, Beltsacar, izskaidro tu man, ko šis sapnis nozīmē, tāpēc ka visi manas valsts gudrie to nevar izskaidrot. Bet tu to vari, jo tevī mājo svēto dievu gars!" 16 Tad Daniēls, kuru sauca par Beltsacaru, kādu laiku stāvēja pilnīgi sastindzis aiz izbailēm, un viņa domas to biedēja. Bet ķēniņš Nebukadnēcars viņam sacīja: "Beltsacar, lai sapnis un tā izskaidrojums tevi neizbiedē!" Tad Beltsacars atbildēja un teica: "Mans kungs, kaut jel sapnis attiektos uz tiem, kas tevi ienīst, un tā izskaidrojums uz taviem ienaidniekiem! 17 Tas koks, ko tu redzēji, kas kļuva arvien lielāks un varenāks, tā ka tā galotne sniedzās līdz debesīm un tas bija redzams visā pasaulē, 18 kura lapu sega bija skaista, kura augļi bija bagātīgi, no kura pārtika visi, kura pavēnī dzīvoja lauku zvēri un kura zaros vija savas ligzdas debesu putni, - 19 tas esi tu, ak, ķēniņ, kas tu esi kļuvis liels un varens, kura varenība tā pieaugusi, ka tā sniedzas līdz debesīm, un kura vara aizstiepjas līdz pasaules galam. 20 Bet tam, ka ķēniņš redzēja no debesīm nokāpjam svētu sargu, kas sauca: nocērtiet šo koku un iznīciniet to, bet atstājiet tā saknāju un celma daļu zemē dzelzs un vara važās zaļajā lauku zālē, lai tas top debess rasas slacināts un tiek pielīdzināts lauku dzīvniekiem, kamēr viņam pāri būs gājuši septiņi gadi! - 21 Tam ir, ak, ķēniņ, šāda nozīme, un tas ir Visuaugstā lēmums, kas nāks pār manu kungu un ķēniņu: 22 tevi izstums no cilvēku sabiedrības, tu mitīsi pie lopiem laukā, zāli tev dos ēst kā lopiem laukā, debess rasa tevi slacinās; septiņi gadi pāries tev pāri, kamēr tu atzīsi, ka Visuaugstajam ir vara pār cilvēku valstīm, ka Viņš var piešķirt valsts vadību, kam vien gribēdams. 23 Bet, ka bija pavēlēts, lai koka saknāju ar celma daļu atstāj zemē, tam šāda nozīme: tavu ķēniņa valsti tev atkal atdos, līdzko tu atzīsi, ka debesu Dievs valda pār visu. 24 Tādēļ, ak, ķēniņ, pieņem manu padomu: atsvabinies no saviem grēkiem ar taisnību un no saviem noziegumiem ar žēlsirdību, to parādīdams nelaimīgiem! Varbūt tava labklājība tad varēs pastāvēt jo ilgi." 25 Viss tas arī notika ķēniņa Nebukadnēcara dzīvē. 26 Divpadsmit mēnešus vēlāk, staigādams ķēniņa pilī Bābelē, viņš teica lielīgi: 27 "Vai šī nav tā lielā Bābele, ko es uzcēlu ar savu spēku ķēniņam par mājokli un par godu savai varenībai?" 28 Šis vārds nebija vēl izskanējis, ka nāca balss no debesīm: "Tā tev, ak, ķēniņ Nebukadnēcar, ir likts sacīt: tava ķēniņa valsts un cienība tev ir atņemta! 29 Tevi izstums no cilvēku sabiedrības, tu dzīvosi pie lopiem laukā, tev dos zāli ēst kā lopiem. Un tā paies septiņi gadi, iekāms tu atzīsi, ka Visuaugstākajam ir vara pār cilvēku ķēniņa valstīm un ka Viņš var ķēniņa valsti piešķirt, kam vien Viņš grib." 30 Tūlīt piepildījās šis vārds Nebukadnēcara dzīvē: viņu izstūma no cilvēku sabiedrības, viņš ēda zāli kā lopi laukā, debess rasa slacināja viņa miesu, viņam izauga mati tik gari kā ērgļa spalvas, un viņa nagi bija kā putnu nagi. 31 "Kad pagāja noteiktais laiks, es, Nebukadnēcars, pacēlu savas acis uz debesīm, mans saprāts atkal atgriezās manī, un es teicu to Visuaugstāko, es slavēju un pagodināju To, kas dzīvo mūžīgi, kura vara un valdonība ir mūžīga un kura ķēniņa valstība paliek uz radu radiem. 32 Viņa priekšā pazūd nebūtībā visi zemes iedzīvotāji, Viņš dara pēc Sava prāta ar debesu pulkiem un ar zemes iedzīvotājiem. Nav neviena, kas varētu aizkavēt Viņa roku un Viņam sacīt: ko Tu tur dari? 33 Tanī pašā laikā manī atgriezās atpakaļ mans prāts, un par slavu un uzplaukumu manai valstij atgriezās atpakaļ manā rokā arī mana varenība, mana godība un mans spožums. Mani padomnieki un dižciltīgie uzmeklēja mani, iecēla mani atkal ķēnišķā godā, mana vara kļuva vēl lielāka. 34 Es, Nebukadnēcars, tagad slavēju, godinu un augsti teicu debesu Ķēniņu, jo visi Viņa darbi ir patiesība un visi Viņa ceļi ir taisnība: Viņš var pazemot tos, kas lepnībā staigā."
King Nebuchadnezzar's Letter about His Second Dream
1 King Nebuchadnezzar sent the following letter to the people of all nations and races on the earth:
Greetings to all of you!
2 I am glad to tell about
the wonderful miracles
God Most High
has done for me.
3 His miracles are mighty
and marvelous.
He will rule forever,
and his kingdom
will never end.
4 I was enjoying a time of peace and prosperity, 5 when suddenly I had some horrifying dreams and visions. 6 Then I commanded every wise man in Babylonia to appear in my court, so they could explain the meaning of my dream. 7 After they arrived, I told them my dream, but they were not able to say what it meant. 8 Finally, a young man named Daniel came in, and I told him the dream. The holy gods had given him special powers, and I had renamed him Belteshazzar after my own god.
9 I said, “Belteshazzar, not only are you the wisest of all advisors and counselors, but the holy gods have given you special powers to solve the most difficult mysteries. So listen to what I dreamed and tell me what it means:
10 In my sleep I saw
a very tall tree
in the center of the world.
11 It grew stronger and higher,
until it reached to heaven
and could be seen
from anywhere on earth.
12 It was covered with leaves
and heavy with fruit—
enough for all nations.
Wild animals enjoyed its shade,
birds nested in its branches,
and all creatures on earth
lived on its fruit.
13 “While I was in bed, having this vision, a holy angel came down from heaven 14 and shouted:
‘Chop down the tree
and cut off its branches;
strip off its leaves
and scatter its fruit.
Make the animals leave its shade
and send the birds flying
from its branches.
15 But leave its stump and roots
in the ground,
surrounded by grass
and held by chains
of iron and bronze.
‘Make sure that this ruler
lives like the animals
out in the open fields,
unprotected from the dew.
16 Give him the mind
of a wild animal
for seven long years.
17 This punishment is given
at the command
of the holy angels.
It will show to all who live
that God Most High
controls all kingdoms
and chooses for their rulers
persons of humble birth.’
18 “Daniel, that was the dream that none of the wise men in my kingdom were able to understand. But I am sure that you will understand what it means, because the holy gods have given you some special powers.”
19 For a while, Daniel was terribly confused and worried by what he was thinking. But I said, “Don't be bothered either by the dream or by what it means.”
Daniel replied:
Your Majesty, I wish the dream had been against your enemies. 20 You saw a tree that grew so big and strong that it reached up to heaven and could be seen from anywhere on earth. 21 Its leaves were beautiful, and it produced enough fruit for all living creatures; animals lived in its shade, and birds nested in its branches. 22 Your Majesty, that tree is you. Your glorious reputation has reached heaven, and your kingdom covers the earth.
23 Then you saw a holy angel come down from heaven and say, “Chop down the tree and destroy it! But leave its stump and roots in the ground, fastened there by a chain of iron and bronze. Let it stay for seven years out in the field with the wild animals, unprotected from the dew.”
24 Your Majesty, God Most High has sent you this message, and it means 25 that you will be forced to live with the wild animals, far away from humans. You will eat grass like a wild animal and live outdoors for seven years, until you learn that God Most High controls all earthly kingdoms and chooses their rulers. 26 But he gave orders not to disturb the stump and roots. This is to show that you will be king once again, after you learn that the God who rules from heaven is in control. 27 Your Majesty, please be willing to do what I say. Turn from your sins and start living right; have mercy on those who are mistreated. Then all will go well with you for a long time.
The Rest of Nebuchadnezzar's Letter about His Second Dream
28-30 About twelve months later, I was walking on the flat roof of my royal palace and admiring the beautiful city of Babylon, when these things started happening to me. I was saying to myself, “Just look at this wonderful capital city that I have built by my own power and for my own glory!”
31 But before I could finish speaking, a voice from heaven interrupted:
King Nebuchadnezzar, this kingdom is no longer yours. 32 You will be forced to live with the wild animals, away from people. For seven years you will eat grass, as though you were an ox, until you learn that God Most High is in control of all earthly kingdoms and that he is the one who chooses their rulers.
33 This was no sooner said than done—I was forced to live like a wild animal; I ate grass and was unprotected from the dew. As time went by, my hair grew longer than eagle feathers, and my fingernails looked like the claws of a bird.
34 Finally, I prayed to God in heaven, and my mind was healed. Then I said:
“I praise and honor
God Most High.
God lives forever,
and his kingdom
will never end.
35 To him the nations
are far less than nothing;
God controls the stars in the sky
and everyone on this earth.
When God does something,
we cannot change it
or even ask why.”
36 At that time my mind was healed, and once again I became the ruler of my glorious kingdom. My advisors and officials returned to me, and I had greater power than ever before. 37 That's why I say:
“Praise and honor the King
who rules from heaven!
Everything he does
is honest and fair,
and he can shatter the power
of those who are proud.”
