1 Dievs Tas Kungs lika man skatīt šādu parādību. Un redzi, tur bija grozs, un tajā bija ienākušies augļi. 2 Un Viņš man jautāja: "Ko tu redzi, Amoss?" Es atbildēju: "Grozu un tajā ienākušos augļus." Tad Tas Kungs man teica: "Manai Israēla tautai ir pienācis gals, Es turpmāk vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to. 3 Tanī dienā dziesmas pilīs pārvērtīsies par kaukšanu; visās vietās gulēs daudz miroņu, kurus klusībā tur nometīs." - Tā teica Tas Kungs. 4 Uzklausiet šo vēsti, jūs, kas nomācat nabago un izdeldējat zemes bēdu ļaudis, 5 jūs, kas sakāt: "Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, ka varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis, samazinot mēru, paaugstinot cenu un viltojot svaru, 6 ka beidzot mēs varētu nopirkt nabagos par naudu un trūcīgos par pāri kurpju un pelavas pārdot par graudiem?" 7 Pret šādu Jēkaba augstprātību Tas Kungs ir sacījis, zvērēdams: "Tiešām, visus šādus viņa darbus Es nekad neaizmirsīšu!" 8 Vai šā iemesla dēļ nebūtu jānodreb zemei un visiem tās iedzīvotājiem jāizsamist? Tiešām, zemei tad būtu jāpārplūst kā Nīlai, tai būtu jāpaceļas un jānokrītas kā Ēģiptes straumei! 9 "Un notiks tanī dienā," saka Dievs Tas Kungs, "Es likšu saulei norietēt jau pusdienas laikā un likšu tumsai nākt pār zemi visgaišākā dienas stundā. 10 Es visas jūsu svētku dienas pārvērtīšu sēru dienās un visas jūsu dziesmas raudu dziesmās; Es ietērpšu jūsu gurnus maisu drānās, Es likšu mesties jūsu galvām plikām; Es likšu jums visiem pārdzīvot sēras, kādas izjūt cilvēks sava vienīgā dēla nāves dēļ. Un visu šo lietu gals būs rūgta nelaimes diena! 11 Redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, visvarenais Dievs, Es sūtīšu zemē badu, ne maizes badu, nedz arī slāpes pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt Tā Kunga vārdus. 12 Lai viņi skraidītu grīļodamies no vienas jūras līdz otrai, no ziemeļiem pret austrumiem un meklētu pēc Tā Kunga vārda - un tomēr to neatrastu. 13 Tai pašā dienā slāpju mocītas saļims skaistās jaunavas un brašie jaunekļi, 14 kas tagad zvēr pie Samarijas lāsta un saka: tik tiešām, ka tavs Dievs dzīvo, Dan! Tik tiešām, ka pareģe dzīvo Bēršebā! - Jo tie kritīs un nekad vairs nepiecelsies."
A Basket of Fruit
1 The Lord God showed me a basket of ripe fruit 2 and asked, “Amos, what do you see?”
“A basket of ripe fruit,” I replied.
Then he said,
“This is the end
for my people Israel.
I won't forgive them again.
3 Instead of singing
in the temple,
they will cry and weep.
Dead bodies will be everywhere.
So keep silent!
I, the Lord, have spoken!”
Israel Is Doomed
The Lord said:
4 You people crush those in need
and wipe out the poor.
5 You say to yourselves,
“How much longer before the end
of the New Moon Festival?
When will the Sabbath be over?
Our wheat is ready,
and we want to sell it now.
We can't wait to cheat
and charge high prices
for the grain we sell.
We will use dishonest scales
6 and mix dust in the grain.
Those who are needy and poor
don't have any money.
We will make them our slaves
for the price
of a pair of sandals.”
7 I, the Lord, won't forget
any of this,
though you take great pride
in your ancestor Jacob.
8 Your country will tremble,
and you will mourn.
It will be like the Nile River
that rises and overflows,
then sinks back down.
9 On that day, I, the Lord God,
will make the sun
go down at noon,
and I will turn daylight
into darkness.
10 Your festivals and joyful singing
will turn into sorrow.
You will wear sackcloth
and shave your heads,
as you would at the death
of your only son.
It will be a horrible day.
11 I, the Lord, also promise you
a terrible shortage,
but not of food and water.
You will hunger and thirst
to hear my message.
12 You will search everywhere—
from north to south,
from east to west.
You will go all over the earth,
seeking a message
from me, the Lord.
But you won't find one.
13 Your beautiful young women
and your young men
will faint from thirst.
14 You made promises
to the goddess Ashimah
at Samaria;
you made vows to other gods
at the shrines
of Dan and Beersheba.
So now you will fall
and never get up.
