1 Kad ķēniņš Hiskija dzirdēja šo vēsti, tad viņš saplēsa savas drēbes un apvilka maisu, un devās uz Tā Kunga namu. 2 Un viņš tūdaļ nosūtīja nama pārvaldnieku Ēljakimu un valsts rakstvedi Šebnu, un vecākos priesterus, ietērpušos maisos, pie pravieša Jesajas, Amoca dēla. 3 Un tie viņam sacīja: "Tā Hiskija liek tev sacīt: šī diena ir bēdu, soda un nievājuma diena, jo auglis ir nonācis līdz dzimšanai, bet nav spēka dzemdēt. 4 Bet varbūt Tas Kungs, tavs Dievs, būs dzirdējis visus Rab-Šaka vārdus, ko viņa kungs, Asīrijas ķēniņš, ir sūtījis, lai tas zaimotu dzīvo Dievu, un sauks to pie atbildības šo vārdu dēļ, kurus Viņš pats, Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzirdējis. Tādēļ celies un aizlūdz par pārējiem, kas vēl palikuši!" 5 Kad ķēniņa Hiskijas kalpi nonāca pie Jesajas, 6 tad Jesaja tiem sacīja: "Nonesiet savam kungam šādu atbildi: tā saka Tas Kungs: nebīsties no tiem vārdiem, kurus tu esi dzirdējis, ar ko Asīrijas ķēniņa kalpi Mani ir zaimojuši! 7 Redzi, Es tam došu tādu garu, ka tas dzirdēs baumas un atgriezīsies atpakaļ savā zemē, un Es likšu viņam krist no zobena pašam savā zemē!" 8 Kad Rab-Šaks atgriezās atpakaļ, tad viņš atrada Asīrijas ķēniņu karojam pret Libnu, jo ķēniņš bija dzirdējis, ka tas no Lahišas savas teltis aizcēlis projām. 9 Un, kad viņš par Kušas ķēniņu Tirhaku bija saņēmis ziņu: redzi, viņš ir izgājis, lai karotu ar tevi, - tad viņš sūtīja vēlreiz vēstnešus pie Hiskijas un lika sacīt: 10 "Tā sakiet Hiskijam, Jūdas ķēniņam: lai tevi tikai nepieviļ tavs Dievs, uz kuru tu tik stipri paļaujies, sacīdams: Jeruzāleme netiks nodota Asīrijas ķēniņa rokā! 11 Tu taču pats esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi ir darījuši visām zemēm, tās izdeldēdami, un tu vēl domā, ka tu tiksi izglābts? 12 Vai tad tos izglāba citu tautu dievi, kurus mani tēvi ir iznīcinājuši: Gozanu, Haranu, Recefu un Ēdenes pēcnācējus, kuri bija Tel-Asarā? 13 Kur ir Hamatas ķēniņš, un kur ir Arpadas ķēniņš, un kur ir Lairas un Sefarvajimas ķēniņš, kur ir palicis Henas un Ivas ķēniņš?" 14 Kad ķēniņš Hiskija bija saņēmis rakstus no vēstnešu rokas un tos izlasījis, tad tas devās augšā uz Tā Kunga namu, un tur Hiskija tos izplēta Tā Kunga priekšā. 15 Tad Hiskija lūdzās Tā Kunga priekšā, sacīdams: "Kungs, Israēla Dievs, Tu, kas sēdi pār ķerubiem! Tu vienīgi esi Dievs pār visām ķēniņu valstīm pasaulē, Tu esi radījis debesis un zemi! 16 Pievērs, ak, Kungs, Savu ausi un klausi! Atver Savas acis, ak, Kungs, un redzi! Jā, un ņem vērā tos vārdus, kurus Sanheribs sūtījis, lai zaimotu dzīvo Dievu! 17 Patiesi, ak, Kungs, Asīrijas ķēniņi ir izpostījuši tautas un viņu zemes, 18 un viņu dievus metuši ugunīs, jo tie nebija dievi, bet tie bija cilvēku roku darbs, koks un akmens, tādēļ arī tie tos ir iznīcinājuši. 19 Bet tagad, Kungs, mūsu Dievs, lūdzams, izpestī mūs no viņa rokas, lai visas pasaules ķēniņu valstis atzīst, ka vienīgi Tu, ak, Kungs, esi Dievs!" 20 Tad Jesaja, Amoca dēls, sūtīja vēsti Hiskijam un lika tam sacīt: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: to, ko tu lūdzi Man par Asīrijas ķēniņu Sanheribu, to Es esmu dzirdējis! 21 Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, par viņu ir sacījis: tevi nievā, tevi apsmej jaunava, Ciānas meita, un aiz tavas muguras krata galvu Jeruzālemes meita! 22 Ko tu esi apsmējis, un ko tu esi zaimojis, un pret ko tu esi pacēlis savu balsi un augstprātīgi vērsis savus skatus? Pret Israēla Svēto! 23 Ar savu vēstnešu muti tu esi To Kungu apmēdījis un esi sacījis: ar saviem kara ratu pulkiem es esmu pacēlies kalnu augstienēs, līdz Libāna augstākai virsotnei; un es izcērtu viņas augstos ciedru kokus un izlasītās cipreses, un es esmu nonācis līdz pašam galam, līdz tā meža vainagam. 24 Es uzroku un dzeru svešu zemju ūdeņus, un ar savām kāju pēdām es lieku izsīkt visām Ēģiptes Nīlas attekām! 25 Vai tu neesi dzirdējis? Sen Es to esmu nolēmis darīt kopš tālās pagātnes laikiem, jau senos laikos Es esmu to izdomājis, un tagad Es tam ļauju notikt, ka tu liec stipri nocietinātām pilsētām kļūt par akmeņu kaudzēm. 26 Tāpēc viņu iedzīvotājiem nebija nekādas varas, tie iztrūcinājās un palika kaunā, tie kļuva kā tīruma zelmenis, kā zaļojošs maurs, kā zāle uz jumta un kā rūsaina labība, pirms tā nāk stiebros. 27 Un Es zinu gan tavu apmešanos, gan tavu iziešanu, gan atnākšanu, gan tavu trakošanu pret Mani. 28 Tavas trakošanas dēļ pret Mani un tava lepnuma dēļ, kā tas ir nācis Manās ausīs, jā, tādēļ Es likšu Savu kāsi tavās nāsīs un Savus laužņus tavā mutē, un Es tev likšu atgriezties atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru tu esi atnācis! 29 Un lai tas būtu tev, Hiskija, par zīmi: šinī gadā ēdīs papuvē augušu un nākamajā ataugu; tikai trešajā gadā sējiet un pļaujiet, un apstādiet vīna dārzus un ēdiet tā augļus. 30 Un, kas no Jūdas dzīvs palicis, tas atlikums, tas izdos sakni kā atzaru, kas iesprausts zemē, un augļi tam aizmetīsies galotnē, 31 jo no Jeruzālemes izies atlikušie un no Ciānas kalna izglābušies; to darīs Tā Kunga Cebaota degsme! 32 Tāpēc tā saka Tas Kungs par Asīrijas ķēniņu: viņš neienāks šinī pilsētā, un viņš neiešaus tur nevienu bultu, un viņš tai netuvosies ar lielo vairogu, un viņš neapmetīs ap to valni! 33 Pa to pašu ceļu, pa kuru viņš atnāca, pa to viņam būs atkal atgriezties atpakaļ, bet šinī pilsētā viņš neienāks! Tāds ir Tā Kunga lēmums. 34 Jo Es aizstāvēšu šo pilsētu, lai to izglābtu Sevis labad un Sava kalpa Dāvida labad!" 35 Un tanī pašā naktī izgāja Tā Kunga eņģelis un nogalināja asīriešu nometnē simt astoņdesmit piecus tūkstošus vīru; un, kad ļaudis no rīta agri cēlās, tad redzi, tur visus tos atrada mirušus, viss bija pilns ar miroņiem. 36 Tad Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, gāja prom un aizgāja un griezās atpakaļ uz savām mājām un palika Ninivē. 37 Bet, kad viņš tur kādreiz bija Nisroha, sava dieva, svētnīcā, lai to pielūgtu, tad notika, ka viņa dēli Adramelehs un Sarecers viņam uzbruka un viņu nogalināja ar zobenu; viņi aizbēga pēc tam uz Ararata zemi, un viņa dēls Esarhadons kļuva ķēniņš viņa vietā.
Hezekiah Asks Isaiah the Prophet for Advice
(Isaiah 37.1-13)1 As soon as Hezekiah heard the news, he tore off his clothes in sorrow and put on sackcloth. Then he went into the temple of the Lord. 2 He told Prime Minister Eliakim, Assistant Prime Minister Shebna, and the senior priests to dress in sackcloth and tell the prophet Isaiah:
3 These are difficult and disgraceful times. Our nation is like a woman too weak to give birth, when it's time for her baby to be born. 4 Please pray for those of us who are left alive. The king of Assyria sent his army commander to insult the living God. Perhaps the Lord heard what he said and will do something, if you will pray.
5 When these leaders went to Isaiah, 6 he told them that the Lord had this message for Hezekiah:
I am the Lord. Don't worry about the insulting things that have been said about me by these messengers from the king of Assyria. 7 I will upset him with rumors about what's happening in his own country. He will go back, and there I will make him die a violent death.
8 Meanwhile, the commander of the Assyrian forces heard that his king had left the town of Lachish and was now attacking Libnah. So he went there.
9 About this same time the king of Assyria learned that King Tirhakah of Ethiopia was on his way to attack him. Then the king of Assyria sent some messengers with this note for Hezekiah:
10 Don't trust your God or be fooled by his promise to defend Jerusalem against me. 11 You have heard how we Assyrian kings have completely wiped out other nations. What makes you feel so safe? 12 The Assyrian kings before me destroyed the towns of Gozan, Haran, Rezeph, and everyone from Eden who lived in Telassar. What good did their gods do them? 13 The kings of Hamath, Arpad, Sepharvaim, Hena, and Ivvah have all disappeared.
Hezekiah Prays
(Isaiah 37.14-20)14 After Hezekiah had read the note from the king of Assyria, he took it to the temple and spread it out for the Lord to see. 15 He prayed:
Lord God of Israel, your throne is above the winged creatures. You created the heavens and the earth, and you alone rule the kingdoms of this world. 16 But just look how Sennacherib has insulted you, the living God.
17 It is true, our Lord, that Assyrian kings have turned nations into deserts. 18 They destroyed the idols of wood and stone that the people of those nations had made and worshiped. 19 But you are our Lord and our God! We ask you to keep us safe from the Assyrian king. Then everyone in every kingdom on earth will know that you are the only God.
The Lord's Answer to Hezekiah
(Isaiah 37.21-35)20 Isaiah went to Hezekiah and told him that the Lord God of Israel had said:
Hezekiah, I heard your prayer about King Sennacherib of Assyria. 21 Now this is what I say to that king:
The people of Jerusalem
hate and make fun of you;
they laugh
behind your back.
22 Sennacherib, you cursed,
shouted, and sneered at me,
the holy God of Israel.
23 You let your officials
insult me, the Lord.
And this is how you
bragged about yourself:
“I led my chariots
to the highest heights
of Lebanon's mountains.
I went deep into its forest,
cutting down the best cedar
and cypress trees.
24 I dried up every stream
in the land of Egypt,
and I drank water
from wells I had dug.”
25 Sennacherib, now listen
to me, the Lord.
I planned all this long ago.
And you don't even realize
that I alone am the one
who decided that you
would do these things.
I let you make ruins
of fortified cities.
26 Their people became weak,
terribly confused.
They were like wild flowers
or tender young grass
growing on a flat roof,
scorched before it matures.
27 I know all about you,
even how fiercely angry
you are with me.
28 I have seen your pride
and the tremendous hatred
you have for me.
Now I will put a hook
in your nose,
a bit in your mouth,
then I will send you back
to where you came from.
29 Hezekiah, I will tell you what's going to happen. This year you will eat crops that grow on their own, and the next year you will eat whatever springs up where those crops grew. But the third year you will plant grain and vineyards, and you will eat what you harvest. 30 Those who survive in Judah will be like a vine that puts down deep roots and bears fruit. 31 I, the Lord All-Powerful, will see to it that some who live in Jerusalem will survive.
32 I promise that the king of Assyria won't get into Jerusalem, or shoot an arrow into the city, or even surround it and prepare to attack. 33 As surely as I am the Lord, he will return by the way he came and will never enter Jerusalem. 34 I will protect it for myself and for my servant David.
The Death of King Sennacherib
(Isaiah 37.36-38)35 That same night the Lord sent an angel to the camp of the Assyrians, and he killed 185,000 of them. And so the next morning, the camp was full of dead bodies. 36 After this King Sennacherib went back to Assyria and lived in the city of Nineveh. 37 One day he was worshiping in the temple of his god Nisroch, when his sons, Adrammelech and Sharezer, killed him with their swords. They escaped to the land of Ararat, and his son Esarhaddon became king.
