1 Pēc Ahaba nāves Moābs atkrita no Israēla. 2 Kad Ahasja izkrita cauri savas augštelpas loga režģiem Samarijā, sasitās un gulēja slims, tad viņš nosūtīja vēstnešus un tiem sacīja: "Ejiet un iztaujājiet Ekronas dievu Baal-Zebubu, vai es no šīs slimības izveseļošos!" 3 Bet Tā Kunga eņģelis sacīja Elijam no Tisbes: "Celies, dodies pretī Samarijas ķēniņa sūtņiem un saki viņiem: vai tad Israēlā nav Dieva, ka jūs ejat, lai izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu? 4 Tāpēc Tas Kungs saka tā: no tās gultas, kur tu guli, tu vairs nepiecelsies, jo tu mirdams mirsi!" Un Elija devās tālāk. 5 Kad vēstneši nāca atpakaļ pie ķēniņa, tad viņš tiem jautāja: "Kāpēc jūs esat nākuši atpakaļ?" 6 Un tie viņam atbildēja: "Kāds vīrs nāca mums pretī, un tas mums teica: ejiet, griezieties atpakaļ pie ķēniņa, kas jūs ir sūtījis, un sakiet viņam: tā saka Tas Kungs: vai tad Israēlā nav Dieva, ka tu esi sūtījis, lai izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu? Tādēļ no tās gultas, kurā tu esi iekāpis, tu vairs neizkāpsi, jo tev jāmirst." 7 Tad viņš tiem jautāja: "Kāds tas vīrs izskatījās, kas jums nāca pretī un uz jums šos vārdus runāja?" 8 Un tie viņam atbildēja: "Tas vīrs bija spalvainā apģērbā un ādas apsēju ap saviem gurniem." Tad viņš nodomāja: tas ir Elija no Tisbes. 9 Un viņš pie tā nosūtīja virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar tiem piecdesmit, kas bija pie viņa. Un, kad tas bija pie viņa kalnā uzkāpis, tad redzi, Elija sēdēja kalna virsotnē, un tas uz viņu sacīja: "Tu, Dieva vīrs, ķēniņš ir pavēlējis: kāp zemē!" 10 Bet Elija atbildēja un sacīja virsniekam pār piecdesmit vīriem: "Ja es tiešām esmu Dieva vīrs, tad lai uguns nonāk no debesīm un aprij tevi un tavus piecdesmit vīrus!" Tad krita no debesīm uguns un aprija viņu līdz ar viņa piecdesmit vīriem. 11 Bet ķēniņš no jauna pie tā nosūtīja citu virsnieku pār piecdesmit un viņa piecdesmit vīrus; tas viņu uzrunāja un sacīja: "Tu, Dieva vīrs, tā saka ķēniņš: steidzies ātri, nāc lejā!" 12 Bet Elija atbildēja un tiem sacīja: "Ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt no debesīm un lai aprij tevi ar taviem piecdesmit vīriem!" Tad Dieva uguns krita no debesīm un aprija to un viņa piecdesmit vīrus. 13 Bet ķēniņš nosūtīja vēl trešo virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar tiem piecdesmit, kas bija pie viņa. Kad nu šis trešais virsnieks uzkāpa pie viņa augšā, tad viņš nokrita Elijas priekšā ceļos, lūdza piedošanu no viņa un sacīja viņam: "Tu, Dieva vīrs, es tevi lūdzu, lai mana dvēsele un šo tavu piecdesmit kalpu dvēseles ir dārgas tavās acīs! 14 Redzi, uguns nonāca no debesīm, un tā aprija tos divus iepriekšējos virsniekus pār piecdesmit līdz ar viņu piecdesmit vīriem; bet nu tagad - lai mana dzīvība ir dārga tavās acīs!" 15 Tad Tā Kunga eņģelis sacīja Elijam: "Nokāp kopā ar viņu un nebīsties no viņa!" Tad Elija cēlās un nokāpa, un gāja kopā ar viņu pie ķēniņa. 16 Un viņš sacīja tam: "Tā saka Tas Kungs: tāpēc, ka tu esi sūtījis sūtņus, lai tie izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu, it kā Israēlā nebūtu Dieva, kuru varētu izvaicāt, tāpēc tu no tās gultas, kurā tu esi iekāpis, vairs neizkāpsi laukā, jo tev jāmirst." 17 Un tā viņš nomira, kā Tā Kunga vārds, ko Elija bija vēstījis, sacīja; un Jorāma, Jūdas ķēniņa Jošafata dēla, otrā valdīšanas gadā, Jorāms kļuva ķēniņš viņa vietā, jo viņam nebija dēla. 18 Un, kas vēl stāstāms par Ahasju, ko viņš ir darījis, - tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
The Lord Condemns Ahaziah
1-2 Soon after King Ahab of Israel died, the country of Moab rebelled against his son King Ahaziah.
One day, Ahaziah fell through the wooden slats around the porch on the flat roof of his palace in Samaria, and he was badly injured. So he sent some messengers to the town of Ekron with orders to ask the god Baalzebub if he would get well.
3 About the same time, an angel from the Lord sent Elijah the prophet from Tishbe to say to the king's messengers, “Ahaziah has rejected Israel's own God by sending you to ask Baalzebub about his injury. 4 Tell him that because he has done this, he's on his deathbed!” And Elijah did what he was told.
5 When the messengers returned to Ahaziah, he asked, “Why are you back so soon?”
6 “A man met us along the road with a message for you from the Lord,” they answered. “The Lord wants to know why you sent us to ask Baalzebub about your injury and why you don't believe there's a God in Israel. The man also told us that the Lord says you're going to die.”
7 “What did the man look like?” Ahaziah asked.
8 “He was hairy and had a leather belt around his waist,” they answered.
“It must be Elijah!” replied Ahaziah. 9 So at once he sent an army officer and 50 soldiers to meet Elijah.
Elijah was sitting on top of a hill at the time. The officer went up to him and said, “Man of God, the king orders you to come down and talk with him.”
10 “If I am a man of God,” Elijah answered, “God will send down fire on you and your 50 soldiers.” Fire immediately came down from heaven and burned up the officer and his men.
11 Ahaziah sent another officer and 50 more soldiers to Elijah. The officer said, “Man of God, the king orders you to come see him at once.”
12 “If I am a man of God,” Elijah answered, “fire will destroy you and your 50 soldiers.” And God sent down fire from heaven on the officer and his men.
13 Ahaziah sent a third army officer and 50 more soldiers. This officer went up to Elijah, then he got down on his knees and begged, “Man of God, please be kind to me and these 50 servants of yours. Let us live! 14 Fire has already wiped out the other officers and their soldiers. Please don't let it happen to me.”
15 The angel from the Lord said to Elijah, “Go with him and don't be afraid.” So Elijah got up and went with the officer.
16 When Elijah arrived, he told Ahaziah, “The Lord wants to know why you sent messengers to Ekron to ask Baalzebub about your injury. Don't you believe there's a God in Israel? Ahaziah, because you did that, the Lord says you will die.”
17 Ahaziah died, just as the Lord had said. But since Ahaziah had no sons, Joram his brother then became king. This happened in the second year that Jehoram son of Jehoshaphat was king of Judah. 18 Everything else Ahaziah did while he was king is written in The History of the Kings of Israel.
