1 Un Hiskija sūtīja sūtņus pie visa Israēla un Jūdas un rakstīja arī vēstules Efraimam un Manasem, lai nāk Tā Kunga namā uz Jeruzālemi sarīkot Pashā svētkus Tam Kungam, Israēla Dievam, 2 jo ķēniņš ar saviem vadoņiem un ar visu sapulci Jeruzālemē bija nolēmuši svētīt Pashā svētkus otrajā mēnesī. 3 Proti, tie nebija paspējuši svētīt Pashā svētkus īstajā laikā, tāpēc ka priesteri vēl nebija svētījušies pietiekamā skaitā, un arī tauta nebija Jeruzālemē sapulcējusies. 4 Un šī doma likās esam pareiza ķēniņa un visas sapulces acīs. 5 Un viņi nosprieda likt ziņai izplatīties pa visu Israēlu no Bēršebas līdz Danam, lai sanāk un svētī Tam Kungam, Israēla Dievam, Pashā svētkus Jeruzālemē, jo ilgu laiku tie nebija lielā pulkā svētīti, kā tas bija rakstīts. 6 Tā nu skrējēji ar vēstulēm no ķēniņa un viņa vadoņu rokas devās pa visu Israēlu un Jūdu visapkārt, aicinādami pēc ķēniņa pavēles: "Ak, Israēla tauta! Atgriezies pie Tā Kunga, Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dieva, tad arī Viņš atgriezīsies pie jums, kas vēl pāri palikuši un izglābušies no Asīrijas ķēniņa rokas. 7 Un lai ar jums vairs nenotiek tā, kā notika ar jūsu tēviem un jūsu brāļiem, kas stūrgalvīgi sacēlās pret To Kungu, savu tēvu Dievu, kādēļ Viņš tos nodeva postam, kā jūs paši to redzat. 8 Nu tad neesiet tagad stūrgalvīgi kā jūsu tēvi, bet sniedziet Tam Kungam savu roku un nāciet Viņa svētā vietā, ko Viņš ir licis svētīt mūžīgi, un kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam, lai Viņa bargo dusmu kvēle no jums novērstos! 9 Un, kad jūs atgriezīsities atpakaļ pie Tā Kunga, tad jūsu brāļi un jūsu dēli atradīs žēlsirdību tajos, kas tos aizveduši gūstā, un viņi atkal varēs atgriezties šinī zemē, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir pilns žēlastības un žēlsirdīgs, un Viņš Savu vaigu nenovērsīs no jums, ja tikai jūs atgriezīsities pie Viņa!" 10 Tā šie skrējēji devās no pilsētas uz pilsētu Efraima un Manases zemē līdz Zebulonam, bet viņi tika izsmieti un izzoboti. 11 Tikai daži vīri no Ašera un no Manases, un no Zebulona paklausīja un nāca uz Jeruzālemi. 12 Arī pār Jūdu bija Dieva roka, kas lika viņiem vienprātīgi izpildīt ķēniņa un viņa vadoņu pavēli, kā Tas Kungs pats to bija norādījis. 13 Un daudz ļaužu sapulcējās Jeruzālemē, lai otrajā mēnesī svētītu Neraudzētās maizes svētkus, varen liels ļaužu pulks. 14 Un viņi cēlās un noārdīja altārus, kas atradās Jeruzālemē; tāpat arī viņi iznīcināja visas kvēpināmās vietas un iemeta tās Kidronas ielejā. 15 Un tad viņi nokāva Pashā jēru otrā mēneša četrpadsmitajā dienā, un priesteri un levīti jutās apkaunoti, un viņi šķīstījās un nesa dedzināmos upurus Tā Kunga namā. 16 Un viņi ieņēma savas vietas pēc noteiktas kārtības, pēc Dieva vīra Mozus bauslības, un priesteri slacīja asinis, tās ņemdami no levītu rokas. 17 Jo sapulcē bija daudzi, kuri nebija svētījušies; tādēļ levīti nokāva daudz Pashā jēru visu to labā, kas nebija šķīsti, lai tos svētītu Tam Kungam, 18 jo liels ļaužu pulks, liela daļa no Efraima un Manases, Isašara un Zebulona nebija šķīstījušies, un tomēr viņi baudīja Pashā mielastu, kaut arī ne tā, kā ir rakstīts. Bet Hiskija aizlūdza par viņiem, sacīdams: "Tas Kungs, kas ir labs, lai katram to piedod, it īpaši 19 visiem tiem, kas savā sirdsprātā stipri ir apņēmušies meklēt Dievu To Kungu, savu tēvu Dievu, kaut arī ne pēc svētā šķīstīšanās nolikuma!" 20 Un Tas Kungs paklausīja Hiskiju, Viņš dziedināja tautu. 21 Tā Israēla bērni, kas bija ieradušies Jeruzālemē, noturēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas lielā priekā, un levīti un priesteri pauda Tā Kunga slavu dienu no dienas ar spēku mūzikas instrumentu pavadībā. 22 Un Hiskija uzrunāja ar laipniem vārdiem visus tos levītus, kas parādīja labu izpratni kalpošanā Tam Kungam; un viņi baudīja svētku mielastu septiņas dienas, arvien nesa pateicības kaujamos upurus un allaž pateicās Tam Kungam, savam tēvu Dievam. 23 Un visa sapulce nosprieda svētīt vēl otras septiņas dienas, un viņi ar prieku svētīja svētkus vēl septiņas dienas, 24 jo Jūdas ķēniņš Hiskija ziedoja sapulcētajiem tūkstoš vēršu un desmit tūkstošus sīklopu, un priesteri svētījās lielā skaitā. 25 Un visi sapulcētie no Jūdas priecājās līdz ar priesteriem un levītiem un arī visi sapulcētie, kas bija nākuši šurp no Israēla, kā arī svešinieki, kas bija nākuši no Israēla zemes, un tie, kas bija apmetušies Jūdā. 26 Un tā Jeruzālemē valdīja liels prieks, jo no Israēla ķēniņa Salamana, Dāvida dēla, laikiem, tāda nebija bijis Jeruzālemē. 27 Un priesteri un levīti cēlās un svētīja tautu, un Viņš paklausīja viņu balsis, un viņu lūgšana nonāca Viņa svētajā mājoklī - Debesīs.
Hezekiah Prepares To Celebrate Passover
1-4 Passover wasn't celebrated in the first month, which was the usual time, because many of the priests were still unclean and unacceptable to serve, and because not everyone in Judah had come to Jerusalem for the festival. So Hezekiah, his officials, and the people agreed to celebrate Passover in the second month.
Hezekiah sent a message to everyone in Israel and Judah, including those in the territories of Ephraim and West Manasseh, inviting them to the temple in Jerusalem for the celebration of Passover in honor of the Lord God of Israel. 5 Everyone from Beersheba in the south to Dan in the north was invited. This was the largest crowd of people that had ever celebrated Passover, according to the official records.
6 Hezekiah's messengers went everywhere in Israel and Judah with the following letter:
People of Israel, now that you have survived the invasion of the Assyrian kings, it's time for you to turn back to the Lord God our ancestors Abraham, Isaac, and Jacob worshiped. If you do this, he will stop being angry. 7 Don't follow the example of your ancestors and your Israelite relatives in the north. They were unfaithful to the Lord, and he punished them horribly. 8 Don't be stubborn like your ancestors. Decide now to obey the Lord our God! Come to Jerusalem and worship him in the temple that will belong to him forever. Then he will stop being angry, 9 and the enemies that have captured your families will show pity and send them back home. The Lord God is kind and merciful, and if you turn back to him, he will no longer turn his back on you.
10 The messengers went to every town in Ephraim and West Manasseh as far north as the territory of Zebulun, but people laughed and insulted them. 11 Only a few people from the tribes of Asher, West Manasseh, and Zebulun were humble and went to Jerusalem. 12 God also made everyone in Judah eager to do what Hezekiah and his officials had commanded.
Passover Is Celebrated
13 In the second month, a large crowd of people gathered in Jerusalem to celebrate the Festival of Thin Bread. 14 They took all the foreign altars and incense altars in Jerusalem and threw them into Kidron Valley.
15-17 Then, on the fourteenth day of that same month, the Levites began killing the lambs for Passover, because many of the worshipers were unclean and were not allowed to kill their own lambs. Meanwhile, some of the priests and Levites felt ashamed because they had not gone through the ceremony to make themselves clean. They immediately went through that ceremony and went to the temple, where they offered sacrifices to please the Lord. Then the priests and Levites took their positions, according to the Law of Moses, the servant of God.
As the Levites killed the lambs, they handed some of the blood to the priests, who splattered it on the altar.
18-19 Most of the people that came from Ephraim, West Manasseh, Issachar, and Zebulun had not made themselves clean, but they ignored God's Law and ate the Passover lambs anyway. Hezekiah found out what they had done and prayed, “Lord God, these people are unclean according to the laws of holiness. But they are worshiping you, just as their ancestors did. So, please be kind and forgive them.” 20 The Lord answered Hezekiah's prayer and did not punish them.
21 The worshipers in Jerusalem were very happy and celebrated the Festival for seven days. The Levites and priests sang praises to the Lord every day and played their instruments. 22 Hezekiah thanked the Levites for doing such a good job, leading the celebration.
The worshipers celebrated for seven days by offering sacrifices, by eating the sacred meals, and by praising the Lord God of their ancestors. 23 Everyone was so excited that they agreed to celebrate seven more days.
24 So Hezekiah gave the people 1,000 bulls and 7,000 sheep to be offered as sacrifices and to be used as food for the sacred meals. His officials gave 1,000 bulls and 10,000 sheep, and many more priests agreed to go through the ceremony to make themselves clean. 25 Everyone was very happy, including those from Judah and Israel, the priests and Levites, and the foreigners living in Judah and Israel. 26 It was the biggest celebration in Jerusalem since the days of King Solomon, the son of David. 27 The priests and Levites asked God to bless the people, and from his home in heaven, he did.
