1 Bet Asas valdīšanas trīsdesmit sestajā gadā Israēla ķēniņš Baeša cēlās pret Jūdu un nocietināja Rāmu, lai neļautu nevienam nedz iziet, nedz ienākt pie Asas, Jūdas ķēniņa. 2 Tad Asa ņēma sudrabu un zeltu no Tā Kunga nama un no ķēniņa pils dārgumu krātuvēm, nosūtīja to ar vēstnešiem Aramas ķēniņam Ben-Hadadam, kas dzīvoja Damaskā, un lika viņam sacīt: 3 "Derība pastāv starp mani un tevi un starp manu tēvu un tavu tēvu; redzi, es tev sūtu sudrabu un zeltu. Ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai viņš iet projām no manas zemes!" 4 Un Ben-Hadads paklausīja ķēniņam Asam un nosūtīja savus karapulku virsniekus, kas viņam bija, pret Israēla pilsētām, un tie iekaroja Ijonu, Danu un Ābel-Majimu un visas Naftaļa cilts noliktavu pilsētas. 5 Un notika, tiklīdz Baeša to dzirdēja, viņš pārtrauca Rāmas nocietināšanu un meta savam darbam mieru. 6 Bet ķēniņš Asa sapulcināja visu Jūdu, un viņi aizveda Rāmas akmeņus un tai pievestos kokus, ko Baeša bija izlietojis celšanai, un viņš no tiem uzcēla Gebu un Micpu. 7 Un šinī laikā atnāca redzētājs Hananija pie Jūdas ķēniņa Asas un sacīja viņam: "Tāpēc ka tu esi paļāvies uz Aramas ķēniņu, bet neesi paļāvies uz To Kungu, savu Dievu, Aramas ķēniņa karapulks ir izslīdējis no tavas rokas. 8 Vai arī kušītiem un lībiešiem nebija varens karapulks ar ļoti daudz kara ratiem un jātniekiem? Bet, tādēļ ka tu paļāvies uz To Kungu, Viņš tos nodeva tavā rokā, 9 jo Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas. Še tu esi aplam rīkojies, jo no šī laika tev nemitīgi būs jāpiedzīvo kari." 10 Tad Asa sadusmojās uz redzētāju un ielika viņu cietumā, jo viņš saskaitās pret viņu par šādu valodu. Tai pašā laikā Asa izturējās varmācīgi arī pret citiem paša tautas locekļiem. 11 Un redzi, stāsti par Asu, kā pirmie, tā pēdējie, ir uzrakstīti Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā. 12 Un savā trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā Asam palika slimas kājas, un viņa slimība augtin pieauga spēkā; taču arī savā slimībā viņš nemeklēja To Kungu, bet meklēja padomu pie ārstiem. 13 Un tā Asa gūlās pie saviem tēviem, un viņš nomira savā četrdesmit pirmajā valdīšanas gadā. 14 Un viņu apglabāja viņa paša kapā, ko tas bija licis sev izcirst Dāvida pilsētā. Un viņu guldīja dusas vietā, kas bija pildīta ar dārgām zālēm un ar dažādām kvēpināmām vielām, kas bija sajauktas, kā to zāļu pratēju amats prasa, un viņam par godu sarīkoja viņa miesas sadedzināšanu.
King Baasha of Israel Invades Judah
(1 Kings 15.16-22)1 In the thirty-sixth year of Asa's rule, King Baasha of Israel invaded Judah and captured the town of Ramah. He started making the town stronger, and he put troops there to stop people from going in and out of Judah.
2 When Asa heard about this, he took the silver and gold from his palace and from the Lord's temple. Then he sent it to Damascus with this message for King Benhadad of Syria: 3 “I think we should sign a peace treaty, just as our fathers did. This silver and gold is a present for you. Would you please break your treaty with King Baasha of Israel and force him to leave my country?”
4 Benhadad did what Asa asked and sent the Syrian army into Israel. They captured the towns of Ijon, Dan, Abel-Maim, and all the towns in Naphtali where supplies were kept. 5 When Baasha heard about it, he stopped his work on the town of Ramah.
6 Asa ordered everyone in Judah to carry away the stones and wood Baasha had used to fortify Ramah. Then he fortified the towns of Geba and Mizpah with these same stones and wood.
Hanani the Prophet Condemns Asa
7 Soon after that happened, Hanani the prophet went to Asa and said:
You depended on the king of Syria instead of depending on the Lord your God. And so, you will never defeat the Syrian army. 8 Remember how powerful the Ethiopian and Libyan army was, with all their chariots and cavalry troops! You trusted the Lord to help you then, and you defeated them. 9 The Lord is constantly watching everyone, and he gives strength to those who faithfully obey him. But you have done a foolish thing, and your kingdom will never be at peace again.
10 When Asa heard this, he was so angry that he put Hanani in prison. Asa was also cruel to some of his people.
Asa Dies
(1 Kings 15.231 24)11 Everything Asa did while he was king is written in The History of the Kings of Judah and Israel. 12 In the thirty-ninth year of his rule, he got a very bad foot disease, but he relied on doctors and refused to ask the Lord for help. 13 He died two years later.
14 Earlier, Asa had his own tomb cut out of a rock hill in Jerusalem. So he was buried there, and the tomb was filled with spices and sweet-smelling oils. Then the people built a bonfire in his honor.
