1 Tad Dieva Gars nāca pār Azarju, Odeda dēlu. 2 Un viņš izgāja Asam pretī, sastapa to un sacīja: "Uzklausiet mani, Asa, un viss Israēls un Benjamīns! - Tas Kungs ir ar jums, kamēr jūs esat ar Viņu, un, ja vien jūs Viņu meklēsit, jūs Viņu arī atradīsit, bet, ja jūs Viņu atmetīsit, tad Viņš jūs arī atmetīs. 3 Un ilgu laiku Israēlam nebūs nedz patiesa Dieva, nedz priesteru, kas varētu pamācīt, nedz bauslības. 4 Taču, kad tam klāsies grūti un tas atgriezīsies pie Tā Kunga, Israēla Dieva, un Viņu meklēs, tad Viņš būs tiem atrodams. 5 Un tanīs laikos nebūs miera nedz tam, kas izies, nedz tam, kas pārnāks, jo lielas bailes pārņems visu zemju iedzīvotājus, 6 tā ka tauta celsies pret tautu un pilsēta sagraus pilsētu, jo Dievs viņus iztrūcinās ar visādām bēdām. 7 Bet jūs esiet stipri, neļaujiet pagurt savām rokām, jo jūsu pūliņiem būs sava alga!" 8 Kad Asa dzirdēja šos vārdus un pravieša Azarjas, Odeda dēla, pravietojumus, tad viņš atguva drosmi un iznīcināja riebekļus visās Jūdas un Benjamīna zemēs un visās pilsētās, kuras viņš bija iekarojis Efraima kalnājā; un viņš no jauna uzcēla Tā Kunga altāri, kas atradās Tā Kunga nama priekštelpas priekšā. 9 Un viņš sapulcināja visu Jūdu un Benjamīnu un tos svešiniekus, kas pie viņiem piemājoja un kas bija no Efraima un Manases, un no Simeona; arī no Israēla viņam daudzi pievienojās, kad tie redzēja, ka Tas Kungs, viņu Dievs, bija ar viņu. 10 Un viņi sapulcējās Jeruzālemē trešajā mēnesī ķēniņa Asas valdīšanas piecpadsmitajā gadā. 11 Un viņi upurēja šinī dienā Tam Kungam no laupījuma, ko viņi bija pārveduši, septiņus simtus vēršu un septiņus tūkstošus sīklopu. 12 Un viņi atjaunoja derību ar solījumu meklēt To Kungu, savu tēvu Dievu, ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli. 13 Bet visi, kas nemeklē To Kungu, Israēla Dievu, lai būtu sodāmi ar nāvi, no mazā līdz lielam, kā vīri, tā sievas. 14 Un viņi zvērēja Tam Kungam skaļā balsī un ar gavilēšanu - ar taurēm un bazūnēm. 15 Un viss Jūda priecājās zvēresta dēļ, jo viņi bija zvērējuši no visas sirds; un, tāpēc ka viņi meklēja To Kungu ar visu savu pielūgsmi, pārliecību un gribu, tad arī Viņš bija viņiem atrodams, un Tas Kungs deva viņiem visapkārt mieru. 16 Un ķēniņš lika atteikties savai mātei Maāhai no ķēniņienes goda, tāpēc ka viņa bija likusi izveidot riebīgu elka tēlu Ašērai; Asa lika nocirst šo elka tēlu, to sasmalcināja un sadedzināja Kidronas ielejā. 17 Bet netika izskausti Israēla augstieņu altāri, tikai Asas sirds bija skaidra visu viņa mūža dienu. 18 Un viņš lika ienest Dieva namā visas sava tēva veltītās dāvanas un arī to, ko viņš pats bija veltījis - kā sudrabu, tā zeltu un arī traukus. 19 Un kara nebija līdz Asas trīsdesmit piektajam valdīšanas gadam.
Asa Destroys the Idols in Judah
1 Some time later, God spoke to Azariah son of Oded. 2 At once, Azariah went to Asa and said:
Listen to me, King Asa and you people of Judah and Benjamin. The Lord will be with you and help you, as long as you obey and worship him. But if you disobey him, he will desert you.
3 For a long time, the people of Israel did not worship the true God or listen to priests who could teach them about God. They refused to obey God's Law. 4 But whenever trouble came, Israel turned back to the Lord their God and worshiped him.
5 There was so much confusion in those days that it wasn't safe to go anywhere in Israel. 6 Nations were destroying each other, and cities were wiping out other cities, because God was causing trouble and unrest everywhere.
7 So you must be brave. Don't give up! God will honor you for obeying him.
8 As soon as Asa heard what Azariah the prophet said, he gave orders for all the idols in Judah and Benjamin to be destroyed, including those in the towns he had captured in the territory of Ephraim. He also repaired the Lord's altar that was in front of the temple porch.
9 Asa called together the people from Judah and Benjamin, as well as the people from the territories of Ephraim, West Manasseh, and Simeon who were living in Judah. Many of these people were now loyal to Asa, because they had seen that the Lord was with him.
10 In the third month of the fifteenth year of Asa's rule, they all met in Jerusalem. 11 That same day, they took 700 bulls and 7,000 sheep and goats from what they had brought back from Gerar and sacrificed them as offerings to the Lord. 12 They made a solemn promise to faithfully worship the Lord God their ancestors had worshiped, 13 and to put to death anyone who refused to obey him. 14 The crowd solemnly agreed to keep their promise to the Lord, then they celebrated by shouting and blowing trumpets and horns. 15 Everyone was happy because they had made this solemn promise, and in return, the Lord blessed them with peace from all their enemies.
16 Asa's grandmother Maacah had made a disgusting idol of the goddess Asherah, so he cut it down, crushed it, and burned it in Kidron Valley. Then he removed Maacah from her position as queen mother. 17 As long as Asa lived, he was faithful to the Lord, even though he did not destroy the local shrines in Israel. 18 He placed in the temple all the silver and gold objects that he and his father had dedicated to God.
19 There was peace in Judah until the thirty-fifth year of Asa's rule.
