1 Un Rehabeāms gāja uz Sihemu, jo Sihemā bija sanācis viss Israēls, lai viņu celtu par ķēniņu. 2 Un notika, kad Jerobeāms, Nebata dēls, to dzirdēja, - jo viņš bija vēl Ēģiptē, kur viņš bija aizbēdzis no ķēniņa Salamana, - tad Jerobeāms griezās atpakaļ no Ēģiptes, 3 jo ļaudis bija nosūtījuši vēsti un viņu aicinājuši. Un Jerobeāms nāca un viss Israēls kopā ar viņu; viņi runāja ar Rehabeāmu, sacīdami: 4 "Tavs tēvs mums ir uzlicis smagu jūgu; tad nu atvieglini tu grūto kalpošanu un smago jūgu, ko viņš mums uzlicis, un tad mēs tev kalposim!" 5 Un viņš tiem atbildēja: "Pacietieties vēl trīs dienas, eita un tad griezieties atpakaļ pie manis!" Un tauta aizgāja. 6 Un ķēniņš Rehabeāms prasīja padomu vecajiem, kas bija stāvējuši viņa tēva Salamana vaiga priekšā, kamēr tas vēl dzīvoja, un viņš viņiem jautāja: "Kādu padomu jūs dodat, un kā man būs atbildēt šai tautai?" 7 Tad tie viņam atbildēja, sacīdami: "Ja tu būsi laipnīgs pret šo tautu un rādīsi tai labu prātu, un runāsi uz to laipnus vārdus, tad šie ļaudis tev būs kalpi visu mūžu." 8 Bet viņš noraidīja vecaju padomu, ko tie viņam deva, un viņš prasīja padomu jaunajiem, kas ar viņu bija kopā auguši un kas tagad stāvēja viņa vaiga priekšā. 9 Un viņš viņiem jautāja: "Kādu padomu jūs dodat, un kā lai atbildam šai tautai, kas ar mani runājusi, sacīdama: dari vieglāku to jūgu, ko tavs tēvs mums ir uzlicis." 10 Un tad viņam atbildēja jaunie, kas kopā ar viņu bija uzauguši, sacīdami: "Tā saki tiem ļaudīm, kuri ir ar tevi runājuši un tev sacījuši: tavs tēvs ir mūsu jūgu darījis smagu, bet tu to atvieglini, noveldams to no mūsu pleciem, - tā tev tiešām viņiem jāsaka: mans mazais pirkstiņš ir resnāks nekā mana tēva gurni! 11 Un tagad - ja nu mans tēvs jums bija uzkrāvis smagu jūgu, tad es jums to jūgu padarīšu vēl smagāku; mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar dzeloņainām pātagām!" 12 Kad Jerobeāms un visa tauta nāca pie Rehabeāma trešajā dienā, kā ķēniņš bija pavēlējis, sacīdams: griezieties atkal pie manis atpakaļ trešajā dienā, - 13 tad ķēniņš tautai atbildēja bargi, jo ķēniņš Rehabeāms nebija klausījis vecaju padomu, 14 un viņš runāja ar tiem pēc jauno padoma, sacīdams: "Es padarīšu smagu jūsu jūgu, un es tam vēl ko pielikšu klāt; mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar dzeloņainām pātagām!" 15 Tā ķēniņš neuzklausīja tautu, jo tā tas bija nolikts arī no Dieva puses, lai Tas Kungs liktu piepildīties tiem vārdiem, kurus Viņš bija caur silonieti Ahiju sacījis Jerobeāmam, Nebata dēlam. 16 Kad viss Israēls redzēja, ka ķēniņš neklausīja viņus, tad tauta to izteica atbildē ķēniņam, sacīdama: "Kāda tad mums daļa gar Dāvidu? Mums nenākas arī nekāds mantojums no Īsaja dēla. Ikviens lai griežas atpakaļ savās teltīs, Israēl! Un tagad uzraugi pats savu namu, Dāvid!" Un tā viss Israēls atgriezās savās teltīs. 17 Bet pār tiem Israēla bērniem, kas dzīvoja Jūdas pilsētās,- pār tiem valdīja Rehabeāms. 18 Kad ķēniņš Rehabeāms sūtīja Hadorāmu, kas bija pār klausības darbiem, tad Israēla bērni viņu nomētāja ar akmeņiem, un viņš nomira. Un ķēniņš Rehabeāms steigšus iekāpa savos ratos, lai bēgtu uz Jeruzālemi. 19 Tā Israēls atkrita no Dāvida nama, līdz pat šai dienai.
Some of the People Rebel against Rehoboam
(1 Kings 12.1-20)1 Rehoboam went to Shechem where everyone was waiting to crown him king.
2 Jeroboam son of Nebat heard what was happening, and he returned from Egypt, where he had gone to hide from Solomon. 3 The people from the northern tribes of Israel sent for him. Then together they went to Rehoboam and said, 4 “Your father Solomon forced us to work very hard. But if you make our work easier, we will serve you and do whatever you ask.”
5 Rehoboam replied, “Come back in three days for my answer.” So the people left.
6 Rehoboam went to some leaders who had been his father's senior officials, and he asked them, “What should I tell these people?”
7 They answered, “If you want them to serve and obey you, then you should be kind and promise to make their work easier.”
8 But Rehoboam refused their advice and went to the younger men who had grown up with him and were now his officials. 9 He asked, “What do you think I should say to these people who asked me to make their work easier?”
10 His younger advisors said:
Here's what we think you should say to them: “Compared to me, my father was weak. 11 He made you work hard, but I'll make you work even harder. He punished you with whips, but I'll use whips with pieces of sharp metal!”
12 Three days later, Jeroboam and the others came back. 13 Rehoboam ignored the advice of the older advisors. He spoke bluntly 14 and told them exactly what his own advisors had suggested. He said: “My father made you work hard, but I'll make you work even harder. He punished you with whips, but I'll use whips with pieces of sharp metal!”
15-19 When the people realized that Rehoboam would not listen to them, they shouted: “We don't have to be loyal to David's family. We can do what we want. Come on, people of Israel, let's go home! Rehoboam can rule his own people.”
Adoniram was in charge of the work force, and Rehoboam sent him to talk to the people. But they stoned him to death. Then Rehoboam ran to his chariot and hurried back to Jerusalem.
Everyone from Israel's northern tribes went home, leaving Rehoboam to rule only the people from Judah. And since that day, the people of Israel have been opposed to David's descendants in Judah. All of this happened just as Ahijah the Lord's prophet from Shiloh had told Jeroboam.
