1 Tad Samuēls sacīja visam Israēlam: "Redzi, es esmu uzklausījis visas jūsu vēlēšanās, ko jūs esat izteikuši, un esmu jums iecēlis ķēniņu. 2 Un redzi, te jūsu priekšā staigā jūsu ķēniņš, bet es esmu palicis vecs un nosirmojis, un mani dēli ir ar jums, un es esmu jūsu priekšā staigājis no savas jaunības līdz pat šai dienai. 3 Redzi, še es stāvu. Atbildiet par mani Tā Kunga un Viņa svaidītā priekšā: kura vērsi es esmu ņēmis, un kura ēzeli es esmu piesavinājies? No kura es esmu izspiedis netaisnu peļņu, un kuram es esmu varas darbus darījis? Un no kura rokas es esmu ņēmis dāvanas, ka es savas acis tādēļ būtu piemiedzis? Tad es jums atlīdzināšu; lieciniet pret mani, tad es jums atdošu!" 4 Un tie atbildēja: "Tu neesi no mums netaisnu peļņu izspiedis, tu arī neesi centies mums izdabāt, un tu arī neesi ne no viena cilvēka rokas neko pieņēmis." 5 Tad viņš turpināja: "Lai Tas Kungs man ir liecinieks pret jums, un Viņa svaidītais lai ir šodien liecinieks, ka jūs manā rokā nekā tāda neesat atraduši." Un tie sacīja: "Lai Viņš ir liecinieks." 6 Un Samuēls sacīja tautai: "Jā, Tas Kungs ir liecinieks, kas Mozu un Āronu sūtījis un kas jūsu tēvus izvedis no Ēģiptes zemes. 7 Un nu tagad nostājieties še, lai es ar jums izskaidrojos Tā Kunga priekšā par visiem labiem darbiem un žēlastības liecībām, ko Viņš jums un jūsu tēviem ir parādījis. 8 Kad Jēkabs bija nogājis uz Ēģipti un jūsu tēvi vaimanādami brēca uz To Kungu, tad Tas Kungs sūtīja Mozu un Āronu, un tie izveda jūsu tēvus no Ēģiptes un lika tiem apmesties šinī vietā. 9 Bet tie aizmirsa To Kungu, savu Dievu, tāpēc Viņš tos nodeva Siseras, Hacoras karaspēka virspavēlnieka, varā, arī filistiešu varā un Moāba ķēniņa varā, un šie karoja pret viņiem. 10 Un tad tie brēca un vaimanāja, griezdamies pie Tā Kunga, un sacīja: mēs esam grēkojuši, jo mēs esam To Kungu atstājuši un esam kalpojuši baaliem un aštartēm! Bet nu, lūdzams, izglāb mūs no mūsu ienaidnieku rokas, un mēs Tev kalposim! 11 Tad Tas Kungs sūtīja Jerubbaalu, Baraku, Jeftu un Samuēlu, un Viņš jūs izglāba no jūsu ienaidnieku rokas, kas bija jums visapkārt, tā ka jūs varējāt dzīvot mierā. 12 Un, kad jūs redzējāt, ka amoniešu ķēniņš Nahašs jums uzbrūk, tad jūs man teicāt: ne tā, bet ķēniņam būs pār mums valdīt, - kaut gan Tas Kungs, jūsu Dievs, bija jūsu ķēniņš. 13 Un nu redzi, te ir tas ķēniņš, ko jūs sev izraudzījāt un kuru jūs prasījāt; un redzi, Tas Kungs ir jums iecēlis ķēniņu. 14 Vai nu jūs gribat bīties To Kungu, Viņam kalpot, klausīt Viņa balsij un nesacelties pret Tā Kunga pavēlēm, un tiklab jūs, kā arī tas ķēniņš, kurš pār jums valda, sekot Tam Kungam, savam Dievam? 15 Bet, ja jūs Tā Kunga balsij neklausīsit un sacelsities pret Tā Kunga pavēlēm, tad Tā Kunga roka būs pret jums, kā tā bija pret jūsu tēviem. 16 Tagad nostājieties še un vērojiet to lielo parādību, kurai Tas Kungs liks notikt jūsu acu priekšā. 17 Vai pašreiz nav kviešu pļaujamais laiks? Es piesaukšu To Kungu, un Viņš dos pērkonus un lietu, lai jūs atzīstat un nomanāt, ka ļaunums, ko jūs esat izdarījuši, ir ļoti liels Tā Kunga priekšā, proti, ka esat prasījuši sev ķēniņu." 18 Kad nu Samuēls To Kungu piesauca, tad Tas Kungs sūtīja pērkonus un vēlīno lietu tanī pašā dienā; un visa tauta ļoti bijās To Kungu un Samuēlu. 19 Un tad visa tauta sacīja Samuēlam: "Aizlūdz par saviem kalpiem To Kungu, savu Dievu, lai mēs nemirstam, jo bez visiem saviem grēkiem mēs arī vēl to grēku esam darījuši, ka esam sev prasījuši ķēniņu." 20 Tad Samuēls sacīja tautai: "Nebīstieties! Jūs gan patiešām esat šo ļaunumu izdarījuši; tomēr neatkāpieties no Tā Kunga, bet kalpojiet Tam Kungam ar visu savu sirdi. 21 Un neatkāpieties, sekodami blēņu dievībām, kas nedz palīdz, nedz arī izglābj, jo tie ir nieki. 22 Gan Tas Kungs Savu tautu neatmetīs Sava lielā Vārda dēļ, jo Tam Kungam ir paticis jūs darīt par Savu tautu. 23 Arī es nekad tā neapgrēkošos pret To Kungu, ka mitētos par jums aizlūgt un mācīt jūs staigāt labo un taisno ceļu. 24 Tikai bīstaities To Kungu un kalpojiet Viņam patiesībā no visas savas sirds, jo jūs esat redzējuši, kādas varen lielas lietas Viņš jums ir darījis. 25 Bet, ja jūs tomēr darīsit ļaunu, tad gan jūs, gan jūsu ķēniņš aiziesit bojā."
Samuel's Farewell Speech
1 Samuel told the Israelites:
I have given you a king, just as you asked. 2 You have seen how I have led you ever since I was a young man. I'm already old. My hair is gray, and my own sons are grown. Now you must see how well your king will lead you.
3 Let me ask this. Have I ever taken anyone's ox or donkey or forced you to give me anything? Have I ever hurt anyone or taken a bribe to give an unfair decision? Answer me so the Lord and his chosen king can hear you. And if I have done any of these things, I will give it all back.
4 “No,” the Israelites answered. “You've never cheated us in any way!”
5 Samuel said, “The Lord and his chosen king are witnesses to what you have said.”
“That's true,” they replied.
6 Then Samuel told them:
The Lord brought your ancestors out of Egypt and chose Moses and Aaron to be your leaders. 7 Now the Lord will be your judge. So stand here and listen, while I remind you how often the Lord has saved you and your ancestors from your enemies.
8 After Jacob went to Egypt, your ancestors cried out to the Lord for help, and he sent Moses and Aaron. They brought your ancestors out of Egypt and led them here to settle this land. 9 But your ancestors forgot the Lord, so he let them be defeated by the Philistines, the king of Moab, and Sisera, the commander of Hazor's army.
10 Again your ancestors cried out to the Lord for help. They said, “We have sinned! We stopped worshiping you, our Lord, and started worshiping Baal and Astarte. But now, if you rescue us from our enemies, we will worship you.”
11 The Lord sent Gideon, Bedan, Jephthah, and Samuel to rescue you from your enemies, and you didn't have to worry about being attacked. 12 Then you saw that King Nahash of Ammon was going to attack you. And even though the Lord your God is your king, you told me, “This time it's different. We want a king to rule us!”
13 You asked for a king, and you chose one. Now he stands here where all of you can see him. But it was really the Lord who made him your king. 14 If you and your king want to be followers of the Lord, you must worship him and do what he says. Don't be stubborn! 15 If you're stubborn and refuse to obey the Lord, he will turn against you and your king.
16 Just stand here and watch the Lord show his mighty power. 17 Isn't this the dry season? I'm going to ask the Lord to send a thunderstorm. When you see it, you will realize how wrong you were to ask for a king.
18 Samuel prayed, and that same day the Lord sent a thunderstorm. Everyone was afraid of the Lord and of Samuel. 19 They told Samuel, “Please, pray to the Lord your God for us! We don't want to die. We have sinned many times in the past, and we were very wrong to ask for a king.”
20 Samuel answered:
Even though what you did was wrong, you don't need to be afraid. But you must always follow the Lord and worship him with all your heart. 21 Don't worship idols! They don't have any power, and they can't help you or save you when you're in trouble. 22 But the Lord has chosen you to be his own people. He will always take care of you so that everyone will know how great he is.
23 I would be disobeying the Lord if I stopped praying for you! I will always teach you how to live right. 24 You also must obey the Lord—you must worship him with all your heart and remember the great things he has done for you. 25 But if you and your king do evil, the Lord will wipe you out.
