1 The book of the words of Tobit, son of Tobiel, the son of Ananiel, the son of Aduel, the son of Gabael, of the seed of Asael, of the tribe of Nephthali;
2 Who in the time of Enemessar king of the Assyrians was led captive out of Thisbe, which is at the right hand of that city, which is called properly Nephthali in Galilee above Aser.
3 I Tobit have walked all the days of my life in the ways of truth and justice, and I did many almsdeeds to my brethren, and my nation, who came with me to Nineve, into the land of the Assyrians.
4 And when I was in mine own country, in the land of Israel being but young, all the tribe of Nephthali my father fell from the house of Jerusalem, which was chosen out of all the tribes of Israel, that all the tribes should sacrifice there, where the temple of the habitation of the most High was consecrated and built for all ages.
5 Now all the tribes which together revolted, and the house of my father Nephthali, sacrificed unto the heifer Baal.
6 But I alone went often to Jerusalem at the feasts, as it was ordained unto all the people of Israel by an everlasting decree, having the firstfruits and tenths of increase, with that which was first shorn; and them gave I at the altar to the priests the children of Aaron.
7 The first tenth part of all increase I gave to the sons of Aaron, who ministered at Jerusalem: another tenth part I sold away, and went, and spent it every year at Jerusalem:
8 And the third I gave unto them to whom it was meet, as Debora my father’s mother had commanded me, because I was left an orphan by my father.
9 Furthermore, when I was come to the age of a man, I married Anna of mine own kindred, and of her I begat Tobias.
10 And when we were carried away captives to Nineve, all my brethren and those that were of my kindred did eat of the bread of the Gentiles.
11 But I kept myself from eating;
12 Because I remembered God with all my heart.
13 And the most High gave me grace and favour before Enemessar, so that I was his purveyor.
14 And I went into Media, and left in trust with Gabael, the brother of Gabrias, at Rages a city of Media ten talents of silver.
15 Now when Enemessar was dead, Sennacherib his son reigned in his stead; whose estate was troubled, that I could not go into Media.
16 And in the time of Enemessar I gave many alms to my brethren, and gave my bread to the hungry,
17 And my clothes to the naked: and if I saw any of my nation dead, or cast about the walls of Nineve, I buried him.
18 And if the king Sennacherib had slain any, when he was come, and fled from Judea, I buried them privily; for in his wrath he killed many; but the bodies were not found, when they were sought for of the king.
19 And when one of the Ninevites went and complained of me to the king, that I buried them, and hid myself; understanding that I was sought for to be put to death, I withdrew myself for fear.
20 Then all my goods were forcibly taken away, neither was there any thing left me, beside my wife Anna and my son Tobias.
21 And there passed not five and fifty days, before two of his sons killed him, and they fled into the mountains of Ararath; and Sarchedonus his son reigned in his stead; who appointed over his father’s accounts, and over all his affairs, Achiacharus my brother Anael’s son.
22 And Achiacharus intreating for me, I returned to Nineve. Now Achiacharus was cupbearer, and keeper of the signet, and steward, and overseer of the accounts: and Sarchedonus appointed him next unto him: and he was my brother’s son.
Ievads
1 Tobita, Tobiēla dēla, Ananiēla dēla, Gabaēla dēla, Rafaēla dēla, Raguēla dēla no Asiēla pēctečiem, no Neftalima cilts, vārdu grāmata, 2 viņš asīriešu ķēniņa Salmanasara valdīšanas laikā tika aizdzīts gūstā no Tisbas, kas ir pa labi no Kudijas Neftalima zemē, Galilejas augšpusē, rietumos viņpus Ašēras no kreisās puses Fogorai.
Tobita godbijība izraisa konfliktu ar ķēniņu
3 Visas manas dzīves dienas es, Tobits, staigāju tikai patiesības un taisnības ceļus, daudzus žēlsirdības darbus esmu darījis saviem brāļiem un savai tautai, kas līdz ar mani aizgāja gūstā uz asīriešu zemi Ninivē. 4 Kad vēl biju savā zemē Israēlā un biju jauns, visa mana tēva Neftalima dzimta atkāpās no mana tēva Dāvida nama un no Jeruzālemes, no tās pilsētas, ko bija izredzējušas visas Israēla ciltis upuru pienešanai un kur tās bija iesvētījušas Dieva apmešanās templi, kas uzcelts visām audžu audzēm. 5 Visi mani cilts brāļi un mana tēva Neftalima nams bija paraduši upurēt tam teļam, ko izgatavoja Jārobāms, Israēla ķēniņš Dannā, kā arī uz visiem Galilejas kalniem, 6 un svētku dienās es vienīgais devos ceļojumā uz Jeruzālemi un, kā ir rakstīts mūžīgajā pavēlē visam Israēlam, līdzi ņemot pirmaugļus un lopu pirmdzimtos, ienākumu desmito tiesu un avju pirmcirpumu, bieži aizskrēju uz Jeruzālemi un 7 nodevu tos Ārona dēliem, priesteriem, upurēšanai un graudu un vīna, un eļļas, un granātābolu, un vīģu, un citu augļu desmito tiesu nodevu Levī dēliem, kas kalpo Jeruzālemē. Un katru gadu, izņemot sabata gadu, nogājis uz Jeruzālemi, es iemaksāju otru desmito tiesu sudrabā. 8 Un trešo daļu es devu bāreņiem un atraitnēm un sveštautiešiem, kas dzīvoja pie israēliešiem; es to aiznesu un nodevu katrā trešajā gadā, un mēs kopā ēdām – pēc Mozus bauslības priekšraksta, kas par to noteikts un kā to pavēlēja Debora, mana tēva Ananiēla māte, jo, tēvam nomirstot, es biju palicis bārenis. 9 Kad tapu vīrs, es apņēmu sievu Annu no mūsu tēvu zemes un dzemdināju no viņas dēlu un liku viņam vārdu Tobijs. 10 Pēc tam, kad sākās gūstniecība un es tiku aizvests trimdā, nonācu Ninivē, un visi mani brāļi un pārējie no manas dzimtas ēda no pagānu maizes, 11 bet es saglabāju savu dvēseli, jo neēdu no pagānu maizes. 12 Kad nu es biju savu Dievu tā pieminējis no visas sirds, 13 Augstākais man piešķīra žēlastību un labvēlību Salmanasara priekšā, un es kļuvu par viņa tirgotāju. 14 Es aizceļoju uz mēdiešu zemi un tirgojos tur viņa labā, līdz viņš nomira. Es noglabāju naudas maisu pie sava radinieka Gabaēla, Gabri dēla, mēdiešu zemē Ragī pilsētā – desmit talantus sudrabā. 15 Kad pēc Salmanasara nāves viņa vietā par ķēniņu kļuva viņa dēls Sanherībs, mēdiešu ceļi kļuva necaurejami un es vairs nevarēju nokļūt mēdiešu zemē. 16 Salmanasara dienās es veicu daudz žēlsirdības darbu saviem dzimtas brāļiem, 17 devu maizi nabagiem un apģērbu kailajiem, un, ja es atradu kādu savu tautieti mirušu un nomestu ārpus Ninives mūriem, es to apglabāju. 18 Es apglabāju arī tos, kurus Sanherībs nogalināja, kad viņš bēgšus bija ieradies no Jūdejas tiesas dienās, kurām debesu Ķēniņš lika notikt par viņa izteiktajiem zaimiem, jo viņš savās dusmās nokāva daudzus Israēla dēlus, un es nozagu viņu miesas un apglabāju, un Sanherībs tās meklēja, bet nevarēja atrast. 19 Kāds no Ninives aizgāja un paziņoja ķēniņam, ka es tos apglabāju, un es paslēpos. Kad uzzināju, ka ķēniņš zina par mani un meklē mani nokaut, es nobijos un aizbēgu. 20 Un viņš sagrāba visu, kas man piederēja; man nepalika nekā, ko ķēniņš nebūtu aizvedis uz ķēniņa pili, izņemot Annu, manu sievu, un Tobiju, manu dēlu. 21 Un nepagāja ne četrdesmit dienu, līdz viņu nokāva divi viņa dēli, kuri tad aizbēga uz Arārata kalnu, un pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Saherdons. Viņš iecēla Ahiharu, mana cilts brāļa Anaēla dēlu, par visas valsts rēķinvedi un pārvaldnieku. 22 Tad Ahihars iestājās par mani, un es varēju atgriezties Ninivē, jo Ahihars bija bijis pie asīriešu ķēniņa Sanherība galvenais dzērienu devējs un zīmoggredzena glabātājs, un pārvaldnieks, un rēķinvedis, un Saherdons viņu iecēla par savu vietvaldi; mans brālēns bija no maniem radiem.
