1 Tobias then answered and said, Father, I will do all things which thou hast commanded me:
2 But how can I receive the money, seeing I know him not?
3 Then he gave him the handwriting, and said unto him, Seek thee a man which may go with thee, whiles I yet live, and I will give him wages: and go and receive the money.
4 Therefore when he went to seek a man, he found Raphael that was an angel.
5 But he knew not; and he said unto him, Canst thou go with me to Rages? and knowest thou those places well?
6 To whom the angel said, I will go with thee, and I know the way well: for I have lodged with our brother Gabael.
7 Then Tobias said unto him, Tarry for me, till I tell my father.
8 Then he said unto him, Go and tarry not. So he went in and said to his father, Behold, I have found one which will go with me. Then he said, Call him unto me, that I may know of what tribe he is, and whether he be a trusty man to go with thee.
9 So he called him, and he came in, and they saluted one another.
10 Then Tobit said unto him, Brother, shew me of what tribe and family thou art.
11 To whom he said, Dost thou seek for a tribe or family, or an hired man to go with thy son? Then Tobit said unto him, I would know, brother, thy kindred and name.
12 Then he said, I am Azarias, the son of Ananias the great, and of thy brethren.
13 Then Tobit said, Thou art welcome, brother; be not now angry with me, because I have enquired to know thy tribe and thy family; for thou art my brother, of an honest and good stock: for I know Ananias and Jonathas, sons of that great Samaias, as we went together to Jerusalem to worship, and offered the firstborn, and the tenths of the fruits; and they were not seduced with the error of our brethren: my brother, thou art of a good stock.
14 But tell me, what wages shall I give thee? wilt thou a drachm a day, and things necessary, as to mine own son?
15 Yea, moreover, if ye return safe, I will add something to thy wages.
16 So they were well pleased. Then said he to Tobias, Prepare thyself for the journey, and God send you a good journey. And when his son had prepared all things for the journey, his father said, Go thou with this man, and God, which dwelleth in heaven, prosper your journey, and the angel of God keep you company. So they went forth both, and the young man’s dog with them.
17 But Anna his mother wept, and said to Tobit, Why hast thou sent away our son? is he not the staff of our hand, in going in and out before us?
18 Be not greedy to add money to money: but let it be as refuse in respect of our child.
19 For that which the Lord hath given us to live with doth suffice us.
20 Then said Tobit to her, Take no care, my sister; he shall return in safety, and thine eyes shall see him.
21 For the good angel will keep him company, and his journey shall be prosperous, and he shall return safe.
22 Then she made an end of weeping.
Rafaēls – Tobija pavadonis
1 Tad Tobijs atbildēja savam tēvam Tobitam, sacīdams: “Visu, ko tu man esi licis, tēvs, es darīšu. 2 Bet kā gan es varēšu paņemt no viņa sudrabu? Viņš taču nepazīst mani, un es nepazīstu viņu. Kādu zīmi lai dodu viņam, ka viņš mani pazītu un dotu man sudrabu? Arī ceļu uz mēdiešu zemi, kā turp noiet, es nezinu.” 3 Tobits atbildēja Tobijam, savam dēlam: “Viņš man ir iedevis ar savu roku rakstītu līgumu, un es viņam esmu iedevis savējo; un es to sadalīju divās daļas, un mēs katrs paņēmām savu daļu, un es to noliku kopā ar sudrabu, un, redzi, tagad ir pagājuši divdesmit gadi, kopš noguldīju sudrabu. Un nu, dēls, sameklē sev uzticamu cilvēku, kas ietu kopā ar tevi. Mēs viņam samaksāsim algu, kad tu pārnāksi mājās, tā ka atved šo sudrabu no Gabaēla.” 4 Un Tobijs izgāja meklēt cilvēku, kas ietu ar viņu uz mēdiešu zemi un zinātu ceļu turp. Izejot viņš satika eņģeli Rafaēlu stāvam viņa priekšā, bet viņš nezināja, ka tas ir Dieva eņģelis, 5 un jautāja viņam: “No kurienes tu esi, jaunekli?” Un tas viņam sacīja: “No Israēla dēliem, taviem cilts brāļiem, un esmu šeit ieradies, lai nopelnītu iztikai.” Tobijs jautāja: “Vai tu zini ceļu uz mēdiešu zemi?” 6 Un eņģelis viņam teica: “Jā, bieži tur esmu bijis, es pazīstu šo vietu un zinu labi visus ceļus, bieži esmu devies uz mēdiešu zemi un nakšņojis pie mūsu brāļa Gabaēla, kas dzīvo Ragos mēdiešu zemē, ko no Ekbatanas šķir divu dienu gājums, jo Ragi atrodas kalnos.” 7 Tobijs viņam sacīja: “Uzgaidi mani, jaunekli, kamēr es aizeju pie tēva un viņam izstāstu, jo man vajag, lai tu nāktu ar mani, es tev par to maksāšu algu.” 8 Viņš sacīja: “Ej, es pagaidīšu, tikai nevilcinies!” 9 Un, iegājis pie sava tēva, Tobijs viņam paziņoja: “Klau, es atradu cilvēku no maniem cilts brāļiem israēliešiem.” Un viņš sacīja: “Pasauc to cilvēku pie manis, lai es redzu, no kādas tautas un cilts viņš ir un vai ir uzticams, lai dotos ar tevi, dēls.” 10 Tobijs izgāja, atsauca viņu un sacīja viņam: “Jaunekli, tēvs tevi sauc.” Un eņģelis iegāja pie viņa, un Tobits viņu sveicināja pirmais. Eņģelis viņam sacīja: “Lai prieks ar jums pilnībā!” Un Tobits viņam atbildēja: “Kas man vairs paliek no prieka? Es esmu neredzīgs cilvēks un neredzu debesu gaismu, bet mītu tumsā kā mirušie, kas vairs neredz dienas gaismu; esmu dzīva būtne starp mirušiem, cilvēku balsis dzirdu, bet viņus neredzu.” Bet eņģelis viņam sacīja: “Esi možs, Dievs ir tuvu, lai tevi dziedinātu, esi možs.” Tobits viņam sacīja: “Mans dēls Tobijs grib doties uz mēdiešu zemi. Vai tu varēsi viņu pavadīt ceļā un aizvest viņu galā? Es tev došu algu, brāli.” Eņģelis viņam sacīja: “Es varēšu ceļot kopā ar viņu. Es zinu visus ceļus, jo bieži esmu devies uz mēdiešu zemi un esmu pārstaigājis visus tās līdzenumus un kalnus, un visus tās ceļus es pazīstu.” 11 Tobits jautāja viņam: “Brāli, no kādas tēvu zemes tu esi un no kādas cilts? To atklāj man, brāl!” 12 Eņģelis atbildēja: “Kādēļ tev vajadzīga mana cilts?” Un Tobits viņam sacīja: “Patiesi es gribu zināt, kādas tautas tu esi, brāl, un kāds ir tavs vārds.” 13 Un viņš atbildēja: “Es esmu Azarja, lielā Hananjas dēls, no taviem cilts brāļiem.” 14 Un Tobits sacīja viņam: “Esi sveiks, lai Dievs tevi sargā, brāli, un nepukojies, brāli, ka gribēju izdibināt patiesību par tavu tēvu. Tu izrādies esam mūsu cilts brālis, tu esi no krietnas un labas dzimtas, es pazinu lielā Semelija divus dēlus Hananju un Nātānu. Viņi pavadīja mani ceļā uz Jeruzālemi un kopā ar mani tur pielūdza Dievu un nestaigāja maldu ceļus. Tavi radinieki ir labi cilvēki, tu esi no labas saknes! Lai esi sveicināts šeit pie mums.” 15 Un viņš turpināja: “Es tev došu dienas algu vienu drahmu un visu nepieciešamo ceļam gan tev, gan manam dēlam. 16 Un tagad dodies ar manu dēlu ceļā, un pēc tam es vēl pielikšu pie tavas algas.” 17 Un eņģelis viņam sacīja: “Es došos ar viņu ceļā, un nebaidies, sveiki un veseli aiziesim un tādi paši arī atgriezīsimies pie tevis, tādēļ ka ceļš ir drošs.” Un Tobits sacīja: “Lai esi svētīts, brāli!” Un viņš piesauca klāt savu dēlu un sacīja viņam: “Dēliņ, sagatavo visu ceļam un dodies ar savu brāli ceļā, un Dievs debesīs jūs tur pasargās un atvedīs atpakaļ pie manis sveikus un veselus, un viņa eņģelis sargādams pavadīs jūs ceļā, dēliņ.” Un pirms došanās ceļā Tobijs noskūpstīja savu tēvu un māti un sacīja Tobitam: “Vesels es aizeju.” 18 Un viņa māte sāka raudāt un sacīja Tobitam: “Kādēļ tu tā dari, sūtīdams manu dēliņu? Vai tad viņš nav mūsu balsts, pie kā turamies, kad viņš ir ar mums vienmēr? 19 Nedzenies pēc sudraba! Lai tas ir mēsli salīdzinājumā ar mūsu dēlu. 20 Lai mums pietiek, ka no Kunga mums ir dota iespēja dzīvot.” 21 Bet Tobijs viņai sacīja: “Neiebilsti ne vārda! Drošībā mūsu dēliņš aizceļo, un sveiks un vesels viņš atgriezīsies pie mums, tavas acis viņu redzēs tajā pašā dienā, kad viņš sveiks un vesels atgriezīsies pie tevis, 22 ne vārda vairs, nebaidies par viņiem, mīļā, jo labais eņģelis viņam ies līdzi un veiksme viņu pavadīs ceļā, un sveiks un vesels viņš atgriezīsies.” 23 Un viņa mitējās raudāt.
