Jaunajā Derībā sinagogas tiek bieži pieminētas. Jēzus apmeklē sinagogu gan Nācaretē, gan Kapernaumā, gan arī citās vietās Galilejā. Arī Pāvils savu ceļojumu laikā apmeklē dažādas sinagogas.
Saskaņā ar ebreju rakstniekiem Filonu un Jozefu, kā arī vēlāka laika rabīnisko literatūru Jeruzālemē vien bija simtiem sinagogu. Tomēr atrasts ir tikai neliels skaits šo sinagogu.
Sinagogu paliekas
Mūsdienu Izraēlā septiņās vietās ir atrastas iespējamo sinagogu atliekas no laika posma pirms Tempļa iznīcināšanas. Tomēr ne vienmēr ir skaidrs, vai tās noteikti ir sinagogas. Tas ir tāpēc, ka sinagogām bieži izmantoja jau pastāvošās ēkas, kuras pārveidoja, lai tās atbilstu sinagogu vajadzībām.
Gāmlas sinagoga ir vienīgā plaši pazīstamā sinagoga no laika posma pirms Kristus 70. gada, kura tieši tika uzbūvēta kā sinagoga.
Kā sinagoga izskatījās?
Evaņģēlijos un Apustuļu darbos bieži ir pieminētas sinagogas, taču tās nav aprakstītas. Tomēr ir dažas lietas, ko, pamatojoties uz arheoloģiskajiem pētījumiem, var pateikt par sinagogas izplānojumu:
- Ieeja bieži vien bija vērsta pret Jeruzālemi (īpaši laika posmā pēc 70. g.).
- Tajā atradās vaļēja telpa, kuru pa centru sadalīja stabu rinda.
- Gar sienām no trim pusēm atradās 2 vai 3 rindas ar soliem.
- Ceturtās sienas pusē bija galds, bieži vien darināts no akmens, uz kura lasīšanas laikā novietoja bauslības tīstokļus.
- Tīstokļu lasīšanu veica, kājās stāvot.
- Cilvēki sēdēja uz soliem vai arī palika, stāvot kājās.
- Iespējams, ka vīrieši un sievietes atradās kopā un vēl nebija atdalīti.
- Laika posmā pirms 70. g. tur vēl nebija īpaša niša, kurā glabājās bauslības tīstokļi.
