Cefanjas grāmata ir devītā no Divpadsmit praviešu grāmatām.
Grāmatas nosaukums
Cefanjas grāmata ir nosaukta pravieša Cefanjas vārdā, bet Romas katoļu tradīcijā grāmata saucas Sofonijs. Saskaņā ar Cefanjas 1:1 viņa kalpošana notika Jūdas ķēniņa Jošijāhu valdīšanas laikā, t. i., 7. gs. otrajā pusē pirms Kristus. Grāmatas pašā sākumā arī pieminēta Cefanjas izcelsme.
Cefanja pazina Jeruzālemes apkārtni. Cefanjas 1:10–11 viņš runā par Zivju vārtiem un pilsētas otru pusi.
Saturs
Cefanja pasludina, kāds tiesas spriedums būs visai pasaulei: Jūdai, Jūdas ienaidniekiem un Jeruzālemei. Taču galu galā Jeruzāleme tiks atbrīvota un atkal valdīs prieks.
Tēma
Cefanjas grāmatas galvenā tēma ir “Kunga diena”. Tā ir nelaimes un iznīcības diena gan atkritušai un grēcīgajai Jūdai, gan apkārtējām tautām, kuras apdraud Jūdu. Taču Jūdai šī diena nesīs arī pestīšanu.
Šī grāmata cenšas pārliecināt tos, kas klausās tās vēstījumu, nožēlot grēkus un saņemt iedrošinājumu.
Raksturojums
Kopumā Cefanjas grāmata sastāv no pravietojumiem, uzrakstītiem daļēji prozā un daļēji dzejā.
Stila ziņā teksts ir spēcīgs un izteiksmīgs. Pravietis runā pārmetošā, tik tikko slēptu dusmu pilnā tonī.
Paralēles ar citām Bībeles grāmatām
Pēc būtības Cefanjas grāmatā saskatāmas vairākas paralēles ar Amosa grāmatu:
- abās grāmatās liela nozīme ir Kunga dienas tēmai;
- abās grāmatās pirms to noslēguma tiek atkārtots pravietojums par spriedumu Jeruzālemei. Tas uzsver to, ka pestīšanas apsolījums nav pašsaprotama lieta.
Cefanjas grāmata: uzbūve
Cefanjas grāmata ir izkārtota atbilstoši tādam pašam plānam, kādu redzam arī lielo praviešu – Jesajas, Jeremijas un Ecehiēla grāmatā: vispirms skarbi pravietojumi par savu tautu, pēc tam spriedums par citām tautām un visbeidzot Jeruzālemei tiek pasludināta pestīšana.
Izkārtojums
Cefanjas grāmatu var iedalīt septiņās mazākās daļās:
- Cefanjas 1:1: uzraksts;
- Cefanjas 1:2–3: spriedums par visu pasauli;
- Cefanjas 1:4–13: spriedums par Jūdu un Jeruzālemi;
- Cefanjas 1:14–18: vispārīgs Kunga dienas apraksts;
- Cefanjas 2:1–3: aicinājums atgriezties pie Dieva;
- Cefanjas 2:4–15: izteikumi par citām tautām;
- Cefanjas 3:1–19: vēl viena sūdzība par Jeruzālemi un tās vadītājiem, pēc kā dots apsolījums par Jeruzālemes glābšanu.
Uzraksts
Cefanjas, Hozejas, Amosa un Mihas grāmatas sākumā atrodamie līdzīgie uzraksti liecina par to, ka Cefanjas grāmata agrāk ir bijusi neliela četru pravietisko grāmatu krājuma sastāvdaļa. Galu galā šī grāmata tika iekļauta starp Divpadsmit praviešu grāmatām.
Cefanjas grāmata: sarakstīšanas laiks
Saskaņā ar grāmatas sākumā rakstīto Cefanja strādāja par pravieti ķēniņa Jošijāhu valdīšanas laikā (639.–609. g. pirms Kristus).
Vēlākie papildinājumi
Šī grāmata, iespējams, ir sarakstīta ap 630. g. pirms Kristus. Cefanjas grāmatas fonā nepārtraukti jaušams vareno un nežēlīgo asīriešu apdraudējums, kuri no ziemeļiem virzījās uz Israēlu un Jūdu (skat. Cefanjas 2:13).
Taču, iespējams, vēlākā laika posmā tika pievienots papildu teksts. Tas jo īpaši attiecas uz Cefanjas 3. nodaļas otro pusi. Tur dots apsolījums par atgriešanos atpakaļ mājās, kas, šķiet, attiecas uz Bābeles trimdu pusgadsimtu vēlāk.
Ķēniņš Jošijāhu
Ķēniņš Jošijāhu ir pazīstams ar savām reformām. Viņš vēlējās savus ļaudis atgriezt atpakaļ pie tā, lai tie sekotu Mozus grāmatās rakstītajām mācībām (skat. 2. Ķēniņu 22–23). Var iztēloties, ka Cefanjas draudīgie vārdi arī šeit nospēlēja savu lomu. Taču ne Ķēniņu grāmatās, ne Cefanjas grāmatā par to nav nekādas norādes. Iespējams, ka Cefanja savu kalpošanu uzsāka tad, kad Jošijāhu, kurš kļuva par ķēniņu astoņu gadu vecumā, savas valsts vadība bija jāuztic saviem reģentiem.
Divpadsmit pravieši
Cefanjas grāmata ir viena no Divpadsmit mazo praviešu grāmatām. Domājams, ka šīs divpadsmit grāmatas tika apkopotas ceturtajā vai trešajā gadsimtā pirms Kristus, lai izveidotu tā saukto Dodekapropetonu.
